Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Ātruma pārkāpējus uzraudzīs rūpīgāk

Jānis Gabrāns
00:00
25.11.2016
5
Img 9295 1

Statistika par ātruma pārsniegšanu valstī, reģionā un vēsturiskajā Cēsu rajonā ir satraucoša. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Satiksmes uzraudzības rotas inspektors Vadims Zevjakins informē, ka rajona teritorijā šogad fiksēti jau vairāk nekā 2800 ātruma pārsniedzēji: “Tas ir iespaidīgs skaitlis, bet tieši ātruma pārsniegšana ir iemesls avārijām. Cēsu rajonā ceļu satiksmes negadījumos šogad deviņi gājuši bojā, deviņi smagi cietuši, kuri sekas jutīs visu turpmāko dzīvi, kā arī 63 viegli ievainoti.”

Lai situāciju kaut nedaudz uzlabotu, līdztekus darbam, ko uz ielām, ceļiem veic policijas ekipāžas, tiek izmantoti arī fotoradari. Vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā ir viens stacionārais radars – Augšlīgatnē -, bet policija saņēmusi atļaujas četrām vietām, kur ļauts uzstādīt pārvietojamos fotoradarus. Cēsīs tādas ir divas – Piebalgas ielā pretī 67.namam, Gaujas ielā pie Cēsu 2.pamatskolas, Pārgaujas novada Plācī un Augšlīgatnē. V.Zevjakins stāsta, ka jebkurā no šīm vietām fotoradars var tikt uzstādīts jebkurā diennakts laikā. Mazāka iespēja to redzēt Augšlīgatnē, jo tur ir stacionārais radars, bet Cēsīs, Gaujas ielā, tas varētu pārsvarā būt laikā, kad skolā notiek mācības, jo darba laikā tur noteikts ierobežojums 30 km/h. Taču nav izslēgts, ka radari var atrasties kādā no minētajām vietām jebkurā diennakts laikā.

V. Zevjakins uzskata, ka informācija par fotoradaru vietām jādara zināma iespējami plašākai sabiedrības daļai: “Mērķis nav sodīt pārgalvīgos autovadītājus, bet audzināt, lai uz autoceļiem samazinātos vidējais braukšanas ātrums. Tas veicinās satiksmes drošību un samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaitu, arī cietušo un bijā gājušo skaitu.”

Valsts policijas mājaslapā, sadaļā “Ceļu satiksme”, apakšsadaļā “Fotoradari”, atrodama visa informācija par valstī esošajiem un plānotajiem fotoradariem, gan stacionārajiem, gan pārvietojamajiem. Policijā paskaidroja, ka pārvietojamos radarus nevar likt jebkurā vietā, kas ienāk prātā, bet tikai konkrētās vietās, kas saskaņotas ar Ceļu satiksmes drošības departamentu.

Vietas tiek izvēlētas, ņemot vērā fiksēto ceļu satiksmes negadījumu skaitu un satiksmes intensitāti. Piemēram, Piebalgas iela ir viena no Cēsu centrālajām ielām, satiksme tur ļoti intensīva, un policijā fiksēts, ka autovadītāji tur īpaši neskatās spidometros. Statistika vēsta, ka līdz novembra vidum Piebalgas ielas krustojumos notikuši 11 ceļu satiksmes negadījumi, viens no iemesliem ir arī nepareiza ātruma izvēle, pareizāk sakot – atļautā ātruma pārsniegšana.

“Kādam varbūt liekas, kas tur, taču ātruma pārsniegšana var novest pie smagām sekām. Kaut vai šāds piemērs. Autovadītājs, kurš uz Piebalgas ielas izbrauc no mazāk svarīgas ielas, rēķinās, ka arī citi braucēji ievēro satiksmes noteikumus. Viņš piebrauc pie galvenās ielas, novērtē situāciju, zinot, ka citi brauks ar ātrumu 50 kilometri stundā, izgriežas uz galvenās ielas. Taču pa to braucošais ievērojami pārsniedzis ātrumu, kā rezultātā pietuvojas daudz ātrāk, un notiek avārija. Formāli vainīgs braucējs no mazāk svarīgas ielas, jo nav devis ceļu, taču negadījums noticis, jo kāds pa galveno ceļu braucis pārāk ātri. Tad tiek veikta ekspertīze, lai pārliecinātos, vai arī otrs vadītājs ievērojis Ceļu satiksmes noteikumos atļauto braukšanas ātrumu,” skaidro V. Zevjakins.

Autovadītāju rīcību uz ceļa, tostarp braukšanas ātruma ievērošanu, uzrauga arī Valsts policijas netrafarētie automobiļi. Šobrīd rit jauns policijas automašīnu, arī netrafarēto, iepirkums, un arī Vidzemes reģionā būs kāda no šīm automašīnām. Taču policijā norāda, ka arī šobrīd Vidzemes reģionā pa ceļiem brauc netrafarēts policijas transporta līdzeklis, kas aktīvi piedalās satiksmes uzraudzībā.

“Šāda uzraudzība ļoti noderīga, jo, braucot ar personīgo transporta līdzekli, redzu, kā autovadītāji uzvedas uz ceļa,” piebilst V. Zevjakins.

Viņš norāda arī uz citiem pārkāpumiem, kas noved pie ceļu satiksmes negadījumiem, tostarp transporta līdzekļa vadīšana alkohola reibumā, laika apstākļiem neatbilstošas riepas. Arvien vairāk uzmanība tiek pievērsta arī agresīvajiem braucējiem, pie tādiem pieskaitīti arī tie, kuri laukumos, ielās mēdz griezt saulītes, driftēt. Statistika liecina, ka šie pārkāpēji ir vecumā līdz 25 gadiem.

V. Zevjakins norāda, ka policijā regulāri tiek saņemti videoieraksti no pašvaldību videonovērošanas kamerām, kur fiksēti šādi pārkāpumi: “Tagad kameras dod kvalitatīvu attēlu, kurā labi redzams automašīnas reģistrācijas numurs. Pēc ieraksta izvērtēšanas saucam uz policiju automašīnas īpašnieku, veicam pārrunas, kas pārsvarā beidzas ar soda piemērošanu. Īpaši, ja saskatām agresīvas braukšanas pazīmes, kas radījis apdraudējumu citiem satiksmes dalībniekiem, tai skaitā gājējiem. Šādiem vadītājiem jāatceras, ka agri vai vēlu viņi nonāks mūsu redzeslokā un videoieraksti ir pamatots pierādījums, lai uzsāktu administratīvo lietvedību un vainīgo sodītu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
18

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi