Statistika par ātruma pārsniegšanu valstī, reģionā un vēsturiskajā Cēsu rajonā ir satraucoša. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Satiksmes uzraudzības rotas inspektors Vadims Zevjakins informē, ka rajona teritorijā šogad fiksēti jau vairāk nekā 2800 ātruma pārsniedzēji: “Tas ir iespaidīgs skaitlis, bet tieši ātruma pārsniegšana ir iemesls avārijām. Cēsu rajonā ceļu satiksmes negadījumos šogad deviņi gājuši bojā, deviņi smagi cietuši, kuri sekas jutīs visu turpmāko dzīvi, kā arī 63 viegli ievainoti.”
Lai situāciju kaut nedaudz uzlabotu, līdztekus darbam, ko uz ielām, ceļiem veic policijas ekipāžas, tiek izmantoti arī fotoradari. Vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā ir viens stacionārais radars – Augšlīgatnē -, bet policija saņēmusi atļaujas četrām vietām, kur ļauts uzstādīt pārvietojamos fotoradarus. Cēsīs tādas ir divas – Piebalgas ielā pretī 67.namam, Gaujas ielā pie Cēsu 2.pamatskolas, Pārgaujas novada Plācī un Augšlīgatnē. V.Zevjakins stāsta, ka jebkurā no šīm vietām fotoradars var tikt uzstādīts jebkurā diennakts laikā. Mazāka iespēja to redzēt Augšlīgatnē, jo tur ir stacionārais radars, bet Cēsīs, Gaujas ielā, tas varētu pārsvarā būt laikā, kad skolā notiek mācības, jo darba laikā tur noteikts ierobežojums 30 km/h. Taču nav izslēgts, ka radari var atrasties kādā no minētajām vietām jebkurā diennakts laikā.
V. Zevjakins uzskata, ka informācija par fotoradaru vietām jādara zināma iespējami plašākai sabiedrības daļai: “Mērķis nav sodīt pārgalvīgos autovadītājus, bet audzināt, lai uz autoceļiem samazinātos vidējais braukšanas ātrums. Tas veicinās satiksmes drošību un samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaitu, arī cietušo un bijā gājušo skaitu.”
Valsts policijas mājaslapā, sadaļā “Ceļu satiksme”, apakšsadaļā “Fotoradari”, atrodama visa informācija par valstī esošajiem un plānotajiem fotoradariem, gan stacionārajiem, gan pārvietojamajiem. Policijā paskaidroja, ka pārvietojamos radarus nevar likt jebkurā vietā, kas ienāk prātā, bet tikai konkrētās vietās, kas saskaņotas ar Ceļu satiksmes drošības departamentu.
Vietas tiek izvēlētas, ņemot vērā fiksēto ceļu satiksmes negadījumu skaitu un satiksmes intensitāti. Piemēram, Piebalgas iela ir viena no Cēsu centrālajām ielām, satiksme tur ļoti intensīva, un policijā fiksēts, ka autovadītāji tur īpaši neskatās spidometros. Statistika vēsta, ka līdz novembra vidum Piebalgas ielas krustojumos notikuši 11 ceļu satiksmes negadījumi, viens no iemesliem ir arī nepareiza ātruma izvēle, pareizāk sakot – atļautā ātruma pārsniegšana.
“Kādam varbūt liekas, kas tur, taču ātruma pārsniegšana var novest pie smagām sekām. Kaut vai šāds piemērs. Autovadītājs, kurš uz Piebalgas ielas izbrauc no mazāk svarīgas ielas, rēķinās, ka arī citi braucēji ievēro satiksmes noteikumus. Viņš piebrauc pie galvenās ielas, novērtē situāciju, zinot, ka citi brauks ar ātrumu 50 kilometri stundā, izgriežas uz galvenās ielas. Taču pa to braucošais ievērojami pārsniedzis ātrumu, kā rezultātā pietuvojas daudz ātrāk, un notiek avārija. Formāli vainīgs braucējs no mazāk svarīgas ielas, jo nav devis ceļu, taču negadījums noticis, jo kāds pa galveno ceļu braucis pārāk ātri. Tad tiek veikta ekspertīze, lai pārliecinātos, vai arī otrs vadītājs ievērojis Ceļu satiksmes noteikumos atļauto braukšanas ātrumu,” skaidro V. Zevjakins.
Autovadītāju rīcību uz ceļa, tostarp braukšanas ātruma ievērošanu, uzrauga arī Valsts policijas netrafarētie automobiļi. Šobrīd rit jauns policijas automašīnu, arī netrafarēto, iepirkums, un arī Vidzemes reģionā būs kāda no šīm automašīnām. Taču policijā norāda, ka arī šobrīd Vidzemes reģionā pa ceļiem brauc netrafarēts policijas transporta līdzeklis, kas aktīvi piedalās satiksmes uzraudzībā.
“Šāda uzraudzība ļoti noderīga, jo, braucot ar personīgo transporta līdzekli, redzu, kā autovadītāji uzvedas uz ceļa,” piebilst V. Zevjakins.
Viņš norāda arī uz citiem pārkāpumiem, kas noved pie ceļu satiksmes negadījumiem, tostarp transporta līdzekļa vadīšana alkohola reibumā, laika apstākļiem neatbilstošas riepas. Arvien vairāk uzmanība tiek pievērsta arī agresīvajiem braucējiem, pie tādiem pieskaitīti arī tie, kuri laukumos, ielās mēdz griezt saulītes, driftēt. Statistika liecina, ka šie pārkāpēji ir vecumā līdz 25 gadiem.
V. Zevjakins norāda, ka policijā regulāri tiek saņemti videoieraksti no pašvaldību videonovērošanas kamerām, kur fiksēti šādi pārkāpumi: “Tagad kameras dod kvalitatīvu attēlu, kurā labi redzams automašīnas reģistrācijas numurs. Pēc ieraksta izvērtēšanas saucam uz policiju automašīnas īpašnieku, veicam pārrunas, kas pārsvarā beidzas ar soda piemērošanu. Īpaši, ja saskatām agresīvas braukšanas pazīmes, kas radījis apdraudējumu citiem satiksmes dalībniekiem, tai skaitā gājējiem. Šādiem vadītājiem jāatceras, ka agri vai vēlu viņi nonāks mūsu redzeslokā un videoieraksti ir pamatots pierādījums, lai uzsāktu administratīvo lietvedību un vainīgo sodītu.”
Komentāri