Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Atnāca stirna

Līga Eglīte
13:36
26.02.2021
46
Stirna Pie Majas Foto Leglite

Rītos, pētot zvēru pēdu izraibināto sniegu un noskaidrojot, kurš viesojies, nodomāju – ak, kā gribētos savā dārzā redzēt stirniņu! Likteņu Lēmējs paklausījās, padomāja un atsūtīja svētdienas rītā pērnā gada stirnu buciņu, kam acīmredzot cilpā norauta pakaļkājas pēdas daļa.

Trauma samērā nesena, dzīvnieciņam grūti paiet, pirtiņas stūrī, kur saule nokausējusi sniegu līdz zemei, tas atradis vietu atpūtai.

No cilvēka nebaidās, pat netrūkstas, kas rada maldīgu iespaidu, ka ir pieradināts. Noskaidroju, ka stirna uz trim kājām redzēta jau pirms nedēļas, gulējusi kādā dārzā tuvu mājai, nebaidoties no cilvēkiem. Savukārt pirms dažām dienām uz ceļa mētājusies apgrauzta, krietni garāka stirnas kāja, tātad no cita gadījuma un no “cita komplekta”.
Dabas likumos patiesībā ir daudz vairāk skarbu lēmumu nekā cilvēku sadzīvē. Slimie, traumētie, vecie, ne tik veiklie, dzīves skolā “stundas nobastojušie” lemti kādam par barību. Tā pavisam vienkārši notiek barības vielu cirkulācija, kas ir visas dzīvības pamatā. Protams, būtu labi, ja daba izrakstītu pamācošu rēķinu arī cilpu licējiem un tiem ļaudīm, kuri vakaros palaiž suņus, lai paši meklē vakariņas.

Konsultējos ar Līgatnes taku zvērkopi Velgu Vītolu, kura pat svētdienā ir gatava izsmeļoši paskaidrot, kā rīkoties: “Aprīlī būs jau 40 gadi, kopš nākas glābt stirnas. Katru pavasari daudzi zvana un jautā, ko darīt, atved uz Līgatnes dabas takām, arī šogad jau bijuši līdzīgi jautājumi. Ja stirna ir ļoti novārgusi, tā nereaģē uz cilvēkiem. Ir bijuši gadījumi, kad izdodas izglābt, dzīvnieks atpūšas, atkopjas un atgriežas dabiskie refleksi. Tad lec un trako, sitas žogā. Var nolikt blakus ēdamo – rupjmaizes vai karašas šķēlīti, sīkāk sagrieztu burkānu. Der arī dzīvnieku piebarošanai sagatavotās slotiņas no blīgznas vai pirtsslotas, kurās ir vīgriezes, kas stirnām garšo.” Ļoti svarīgi, lai novārgušajam dzīvniekam, kurš atpūšas dārzā vai māju tuvumā, netiek klāt suņi. Jāuzmanās arī, ka stirna var pēkšņi attapties un ar izmisīgu lēcienu mesties prom, nogāžot blakus esošo cilvēku no kājām. Ja ir pieejama veterinārārsta palīdzība, dzīvniekam var ievadīt fizioloģisko šķīdumu ar glikozi un “C” vitamīnu, kas spēcinās organismu. Lai gan mednieki novērojuši mežacūkas, stirnas un briežus ar trim kājām pārvietojoties barā tikpat ātri kā tās, kas uz četrām, tomēr ilgs mūžs tādiem zvēriem nav garantēts. Kāda mednieka stāsts: “Pirms pāris gadiem dzinējmedībās tika nomedīta stirna, kurai pakaļkājas nebija gandrīz nemaz. Iespējams, cietusi sadursmē ar auto. Vieta sadzijusi, aizaugusi ar spalvu, it kā kāja nekad nebūtu bijusi. Ļoti ticams, negadījums noticis sen un dzīvnieks vēl ilgu laiku veiksmīgi dzīvojis. Tātad pastāv teorētiska iespēja atgriezties barā un dabā.”

Kā rīkoties? Ja apdzīvotā vietā atrasts savvaļas dzīvnieks vai putns, kuram vajadzīga palīdzība, jāsazinās ar vietējo pašvaldību. Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka pašvaldībai jānodrošina bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku aprūpe. Ja, vizuāli novērtējot, var secināt, ka savvaļas dzīvniekam vai putnam kaitējumu nepārprotami nodarījis cilvēks, jāziņo Valsts meža dienestam. Ievainotu dzīvnieku vai putnu var vest pie veterinārārsta, iepriekš sazinoties un konsultējoties par situāciju. Jāievēro, ka savvaļas dzīvnieku sagūstīšana un turēšana nebrīvē iespējama tikai ar Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju konkrētam mērķim, nevis cilvēka labpatikas apmierināšanai. Nebrīvē turētu, pieradinātu savvaļas dzīvnieku aizliegts izlaist brīvā dabā.

Ja noticis ceļa satiksmes negadījums – sadursme ar savvaļas dzīvnieku -, jāsazinās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Valsts policiju, kas tālāk ziņos Valsts meža dienestam. Vēlams ziņot arī par pamanītajiem, citu autovadītāju notriektajiem dzīvniekiem.

Kopš 2012.gada Latvija ir no trakumsērgas brīva valsts, tomēr, ja gadās apdzīvoto vietu tuvumā sastapt dzīvniekus ar savādu uzvedību un izteiktu piesardzības trūkumu, jāziņo pašvaldības policijai un Valsts meža dienestam.

Ja mežā atrastas dzīvnieka atliekas, tās nav kaitīgas dabai, jo kļūst par papildu pārtiku mazajiem plēsējiem, grauzējiem, kukaiņiem un putniem. Barības vielas, ko dzīvnieks patērējis savas dzīves laikā un pārveidojis par biomasu, tagad atgriežas dabā, lai dotu enerģiju citām būtnēm un mēslotu meža zemi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
5

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
12

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
68

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
67

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi