Latviju un Cēsis atkal apciemoja Nīderlandes palīdzības organizācijas “Stichting Hulp Letland (Palīdzība Latvijai) pārstāvis Joops Fuijkinks un viņa sieva Kobija.
Palīdzība mūsu valstij dažādās jomās tiek sniegta jau 20 gadu, un, kā atzīst fonda pārstāvji, viņi ir priecīgi palīdzēt. Piektdien viņi viesojās Straupes pamatskolā, bet vakar apmeklēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu daļu. Sadarbība ar Cēsu ugunsdzēsējiem arī ilgst jau 20 gadu, šajā laikā cēsnieki no Nīderlandes saņēmuši divas automašīnas, citu palīdzību. Sadarbības sākumā dāvātā mašīna “Magirus” šo dienu gan vairs nav sagaidījusi, bet pirms apmēram sešiem gadiem uzdāvinātā mašīna “DAF” joprojām tiek aktīvi izmantota izbraukumos uz satiksmes negadījumiem. Ugunsdzēsēji to aprīkojuši ar mūsdienīgu aprīkojumu un ir apmierināti ar šo tehniku.
No Cēsu puses sadarbībā tolaik iesaistījās ugunsdzēsējs Aldis Millers, kurš, lai arī nav vairs aktīvajā dienestā, turpina uzturēt kontaktus ar nīderlandiešiem. Arī šoreiz viņš pavadīja viesus Cēsīs. Viņš pastāstīja, ka Nīderlandē šīs organizācijas darbs novērtēts valdības līmenī, pasniedzot tai vairākus apbalvojumus.
J. Fuijkinks, kurš ir atvaļināts policijas virsnieks no Roterdamas, stāsta, ka sadarbība ar Latviju sākās pirms 20 gadiem un visu laiku bijusi aktīva: “Tolaik ieradāmies Rīgā un apciemojām visus ugunsdzēsēju depo Latvijā, lai redzētu, kādi ir ugunsdzēsēju darba apstākļi. Redzējām, ka ugunsdzēsēji ir īsti sava amata entuziasti, taču darba apstākļi un aprīkojums nebija tie labākie. Trūka mūsdienīgu mašīnu. Sākām domāt, kā varam palīdzēt, meklēt Nīderlandē ugunsdzēsēju mašīnas, un jau pēc pāris gadiem pirmās mašīnas nonāca dažādos Latvijas depo. Nīderlandes iekšlietu ministrija deva šīs mašīnas bez maksas, mēs tās nogādājām uz daudzām vietām Latvijā. Kopumā uz Latviju esam nogādājuši 54 automašīnas, vairums – ugunsdzēsēju, bet bijušas policijas mašīnas, skolu autobusi un cita tehnika.”
Tolaik viesojušies arī Cēsīs, Cēsu slimnīcā, Raiskuma sanatorijas internātskolā, Straupē, citur Vidzemes pusē, un tā sākusies sadarbība, kas turpinās joprojām. Ugunsdzēsējiem ar mašīnām gan vairs nevarot palīdzēt, jo mainījusies kārtība, kādā Nīderlandē notiek ugunsdzēsības tehnikas maiņa. Tagad viņu autoparks tiek atjaunots samērā regulāri, lietotās mašīnas, kas vēl ir ļoti labā stāvoklī, pārdodot. Fonds “Palīdzības Latvijai” to nevarot atļauties, tāpēc meklē citas iespējas palīdzēt.
Fondam naudu ziedo daudzi Nīderlandē, finansējums tiek iegūts arī dažādās labdarības akcijās. J. Fuijkinks stāsta, ka 5.decembrī Nīderlandē ir svētā Nikolasa diena, šajā dienā fonda pārstāvji tirgo pašu ceptos cepumus, ko paši sauc par piparkūkām: “Tās ir īpašas, lielas, apmēram puskilogramu smagas,
cilvēki labprāt tās iegādājas, zinot, ka nauda nonāks palīdzības fondam. Kopumā pārdodam apmēram 10 tūkstošus šādu piparkūku, par šo naudu vedam dāvanas uz Latviju – slimnīcām, bērnu namiem, skolām, bērnudārziem. Parasti Latvijā ierodamies decembra sākumā, kad ir dāvanu došanas laiks.”
Jau 20 gadu viņi regulāri viesojas arī Straupes pamatskolā, šajos gados ar fonda finansiālu palīdzību skolā paveikts ļoti daudz – zālē ierīkots apgaismojums, apskaņošana, iegādātas digitālās klavieres, iekārtots mūsdienīgs mājturības kabinets zēniem, deju kolektīvam iegādāti tērpi, šogad palīdzēts iekārtot meiteņu mājturības kabinetu, bērnudārzā pagalmā nomainīti rotaļu elementi, īstenotas citas ieceres.
Kā stāsta direktores vietniece izglītības jomā Ina Bogomola, viesi skolā ieradušies jau no rīta, kad piedalījušies eglītes iedegšanas pasākumā. Tad svinīgajā pasākumā pasnieguši katram skolas bērnam saldumu paciņu. Viesi dāvāja finansējumu skolas Ziemassvētku izrādei “Kā kauslīgās princeses Ziemassvētkus gaidīja”, kas skolā notiks 18. decembrī.
“Šī sadarbība bijusi ļoti veiksmīga, viņi mums ļoti daudz palīdzējuši, esam ļoti pateicīgi. Šogad saņēmām arī finansējumu “Sajūtu takas” izveidei skolas parkā,
piektdien viesus iepazīstinājām ar tās projektu un iesāktajiem darbiem. Katru gadu ar fonda atbalstu skolā īstenojam kādu svarīgu ieceri, un prieks redzēt, kā viņi novērtē mūsu paveikto. Viesi parasti atstāj to adreses, kuri ziedojuši konkrētajam mērķim, un mūsu bērni sūta viņiem pašu zīmētus apsveikumus, pateicības,” teica I. Bogomola.
Jautāts, ko viņiem pašiem dod šī palīdzības sniegšana, J. Fuijkinks atzina, ka tā ir ļoti nozīmīga: “Ir svarīgi palīdzēt cilvēkiem, un, ja vien iespējams, tas ir jādara. Protams, vienmēr vieglāk pielikt punktu, nekā turpināt, jo šis darbs prasa daudz laika, enerģijas. Taču mēs gribam turpināt. Aktīvi iesaistās arī mana sieva, un mēs redzam, cik bērniem, ikvienam svarīga palīdzība. Tas dod gandarījumu un vēlmi turpināt.”
Fonda palīdzība nonāk daudzās Latvijas skolās, bērnu namos, slimnīcās, viņi daudz palīdzējuši arī bērnu psihoneiroloģiskajai slimnīcai “Ainaži”, citiem.
J. Fuijkinks uzsver, ka ikviens saziedotais eiro nonāk Latvijā: “Līdz pēdējam centam tērējam palīdzībai. Savu ceļu uz Latviju, uzturēšanās izdevumus sedzam paši no savas kabatas, tam netiek tērēta ziedotā nauda.”
Nīderlandes viesi apmeklēja arī jauno Vidzemes koncertzāli, kā arī tikās ar Cēsu novada vadību.
Jānis Gabrāns
Komentāri