Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Atbalstam piesakās neaktīvi

Druva
23:00
18.09.2007
5

Lauksaimnieki kopš 1. septembra var iesniegt projekta iesniegumus atklātam konkursam atbalsta pasākumiem ”Lauku saimniecību modernizācija” un ”Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”, kas tiek finansēti no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un valsts budžeta līdzfinansējuma. Iesniegumus abiem pasākumiem pieņem vēl līdz 3. oktobrim.

Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes atbalsta daļas vadītāja Gita Ulmane uzsver, ka šogad atšķirībā no iepriekšējās reizes, lauksaimniekiem nav jāsteidzas ar projektu iesniegšanu, jo izvērtējot tos, netiks ņemts vērā, kurš pēc kārtas tas bijis. Šoreiz izšķirošais kritērijs būs savākto punktu daudzums, tātad kvalitāte.

Ziemeļvidzemē šajā kārtā pieejamais finansējums ”Lauku saimniecību modernizācija” ir 4324042 lati, bet pasākumam ”Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” kopējais finansējums nav sadalīts pa reģioniem un Latvijā kopumā tas ir 6,3 miljoni latu.

Pagaidām uz atbalstu pretendē nedaudz lauksaimnieku. Pasākumam ”Lauku saimniecību modernizācija” pieteikušies 14 pretendenti no Cēsu, Valmieras un Limbažu rajona, taču uz pasākumu ”Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” vēl nav pieteicies neviens. G.Ulmane skaidro, ka šāda tendence novērojama tieši mainītās vērtēšanas kārtības dēļ, jo pretendentiem nav jāsteidzas būt pirmajiem: ”Katram projektam tiks piešķirti punkti, un pēc saņemto punktu skaita tie arī tiks sarindoti. Tad konstatēsim, par kādām summām lauksaimnieki ir pieteikušies, un tur, kur finansējums beigsies, tiks pavilkta svītra, un šajā kārtā atbalstu vairāk neviens nesaņems.”

G.Ulmane skaidro, ka notiks administratīvā vērtēšana pēc iesniegtajiem dokumentiem, aizpildītajām veidlapām: ”Vērtēsim, vai viss ir paveikts pēc prasībām, vai iepirkumi ir izdarīti pareizi. Galvenais, lai lauksaimnieki aizpilda pieteikumu un pievieno visus nepieciešamos dokumentus.

Pieteikumi šogad ir vienkāršāki. Lauku atbalsta dienesta mājas lapas sadaļā ”Eiropas Savienības atbalsts” elektroniski ir ievietotas iesniegumu veidlapas, kur iekļautas arī formulas, kas noderēs, lai pretendenti nepieļautu aritmētiskas kļūdas.”

Iesniegumu aizpildīšanu atvieglo arī kļūdu uzrādīšanās, tiklīdz radusies aplamība, parādās sarkani iezīmējumi, līdz ar to pretendents nepareizo vietu uzreiz var pamanīt un izlabot.

G.Ulmane pastāstīja, ka izvērtēšanas kritēriji ir vairāki. Piemēram, pasākumam ”Lauku saimniecību modernizācija” punktus piešķir par pēdējo trīs gadu laikā saņemto sabiedriskā finansējuma apjomu pret 1000 latiem pēdējā noslēgtā gada neto apgrozījuma. Punktus saņems arī par atbalsta pretendenta lauksaimniecisko izglītību, piemēram, par augstāko izglītību saņemti tiks astoņi punkti, par profesionālo – četri, taču, ja pretendentam nav lauksaimnieciskās izglītības, tad netiks saņemts neviens punkts.

”Ja norit būvniecība vai rekonstrukcija, tad par akceptēta būvprojekta esamību var iegūt punktus, taču, ja būvprojekta nav, tad tos nav iespējams saņemt.

Punktus pretendenti saņems arī tad, ja ir starpība starp maksimāli pieļaujamo sabiedrisko finansējumu un to, ko pretendents ir pieprasījis. Piemēram, ja noteiktais atbalsts ir 40%, bet pretendents uzraksta, ka sabiedriskais finansējums būs 39%, tad klāt nāks viens punkts. Tātad par katru procentu, no kā pretendents atsakās, var dabūt punktu,” kritērijus skaidro G.Ulmane.

Atbalsta daļas vadītāja norāda, ka arī pasākumam ”Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” ir līdzīgi kritēriji. Tiks ņemts vērā, vai uzņēmumā plānota ražošana vai pakalpojumu sniegšana, tiks izvērtēta arī projekta ieviešanas vieta pēc attīstības indeksiem.

”Pats svarīgākais šajā pasākumā ir atcerēties, ka atbalstam var pieteikties tikai mazie uzņēmumi, kuros ir viens līdz deviņi darbinieki. Daudzi šo kritēriju nav sapratuši un vaicā, vai nav iespējams uz atbalstu pretendēt arī uzņēmumiem ar desmit darbiniekiem, bet šādas iespējas nav,” uzsvēra G.Ulmane.

Speciāliste skaidro, ka pēc projektu izvērtēšanas visi pretendenti no lauku atbalsta dienesta saņems rakstisku paziņojumu par lēmumu. Ja projekts tiks apstiprināts, pretendentam būs jānoslēdz līgums ar reģionālo lauksaimniecības pārvaldi un tikai tad būs iespējams uzsākt projekta īstenošanu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
36

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
35

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
28

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
115

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
63

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
7
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
11
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi