![Zage Kokus 1](https://edruva.lv/wp-content/uploads/2019/11/zage-kokus-1-scaled.jpg)
Cēsnieki, Zvirbuļu ielas iedzīvotāji un garāmbraucēji, būs pamanījusi, ka nozāģēti lielie vītoli, kas auga pašā ielas malā. Cēsu novada
pašvaldības Kokaugu aizsardzības komisija oktobrī izvērtēja koku stāvokli Zvirbuļu ielas posmā no Ķiršu līdz Rīgas ielai, kā arī Pētera ielas posmā no Rīgas līdz Avotu ielai un lēma par 21 koka nociršanu.
Arborista Kristapa Liepiņa vērtējumā visi šie koki ir avārijas stāvoklī. Zvirbuļu ielā nozāģēti seši vecie vītoli, kuru stumbri bija noauguši ar sēņu augļķermeņiem, bija redzamas mizas iegrimes, stumbrā attīstījusies trupe. Tāpat stumbra lejasdaļā konstatēti vairāki mehāniski bojājumi, atsegta bojāta koksne.
“Pirms pāris gadiem šeit vienu vītolu nozāģējām, jo tas bija sasvēries uz ielas pusi, radīja apdraudējumu, jau tad bija skaidrs, ka šie koki savu mūžu nodzīvojuši. Šiem vītoliem dzīvā koksne ir pavisam neliela josla, dažviet vispār dzīvās joslas nav, viss stumbrs ir brūnā trupe, to satur kopā tikai miza, un koks turas no sava smaguma. Īsti nekam tas vairs neder, pat ne kurināmajam. Šis ir nepieciešams darbs, nebūtu pareizi gaidīt, kad stiprākā vējā koki nolūztu, radot apdraudējumu,” skaidro arborists.
Speciālists stāsta, ka vītols ir ātraudzīgs, strauji aug un arī ātri bojājas. Savulaik šiem kokiem apzāģēti zari un galotnes, un tajā brīdī koki sāka bojāties.
Pētera ielā, posmā no Rīgas līdz Krūmiņa ielai, piecām liepām vainags daļēji atmiris vai nokaltis pavisam, tāda pati problēma skārusi 15 bērzus posmā no Lauku līdz Avotu ielai. Lai nokaltušie vai daļēji nokaltušie koki neapdraudētu gājēju un autobraucēju drošību, lemts par to nociršanu.
“Es teiktu, ka tās ir sekas savulaik Pētera ielā veiktajam remontam, ietves izveidei pie rotācijas apļa,” norāda arborists. “Ceļa būvētājiem jau neviens nedod norādījumus, ka jāsargā koki, saknes, un viņi to arī nedara. Saknes tiek apcirstas, ja traucē, vai citādi traumētas, tas atstāj sekas. Tiesa, tās nav redzamas uzreiz, bet pēc dažiem gadiem kokiem parādās sausi zari, nokaltušas galotnes, tas ir skaidrs apliecinājums, ka tikušas traumētas saknes.”
K.Liepiņš rosinājis pašvaldībai mainīt tehniskos nosacījumus būvniecībai. Pirmkārt, noteikt, ka jāievēro konkrēti nosacījumi, kā koki būvniecības laikā jāsargā, otrkārt, pirms būvniecības darbiem koki jānovērtē arboristam. “Tas būtu labs atskaites punkts,” saka speciālists. “Ja koks atzīts par veselu, bet divus gadus pēc būvniecības aiziet bojā, ir skaidrs, ka vainojami būvnieki, viņiem var likt atjaunot stādījumus. Patlaban tas netiek prasīts, ja koki nokalst, sabojājas, to nozāģēšana un stādījumu atjaunošana notiek uz pašvaldības rēķina. Taču dažu pilsētu pašvaldības šādus koku novērtējumus sāk prasīt.”
Zinot, cik jūtīgi cilvēki uztver koku zāģēšanu pilsētā, arborists norāda, ka ciršana vienmēr ir galējais variants, ko var izvēlēties, tomēr, kā jebkuram organismam, arī kokam ir savs mūžs. To krietni saīsina slimības. Koki, kuri Cēsīs tiek zāģēti, nudien kļūst par draudu, tāpēc saprotamāks solis ir tos likvidēt un vietā iestādīt jaunus.
“Koks nav evolucionējis, lai justos labi pilsētvidē, tā evolūcija notikusi mežā, bet tad kādā brīdī tas izņemts, ielikts šaurā vietā ar sliktu gaisu, apūdeņošanu, plus vēl ielu kaisīšana ar sāli, tas viss veicina koku bojāeju,” skaidro K. Liepiņš.
Pēc viņa teiktā, ikviena iejaukšanās koka attīstībā, apzāģējot zarus, galotnes, sekmē koka bojāeju. Līdzīgs liktenis jau piemeklējis pilsētā esošās liepas, tās arī iekšpusē izpuvušas. Tām nevar ļaut attīstīt lielāku vainagu, tad tās kļūs nedrošas, tāpēc regulāri notiek apgriešana.
“Liepām pluss tāds, ka tās ir izturīgākas un ilgāk spēj noturēties pret apkārtējo ietekmi. Un tad ir neizturīgākas sugas – bērzi, egles, priedes, kam ļoti nepatīk pārmaiņas. It kā jau, piemēram, bērzam nekādu kopšanu nevajag. Ja reiz tas ieaudzis, viss, ko vajag – nemainīt viņa augšanas apstākļus, necirst saknes, nemainīt gruntsūdeņu līmeņus, neveikt citas pārmaiņas, kas bērzam nepatīk un noved pie bojā ejas. Daba patiesībā nemaz nav tik vienkārša, kā varbūt liekas, un, jo vairāk to pēta, jo vairāk kas atklājas,” atzīst K. Liepiņš.
Pavasarī Zvirbuļu ielas stādījumus atjaunos ar pīlādžiem, bet par stādāmo koku sugu Pētera ielā vēl tiks lemts.
Komentāri