Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Ar Vidzemes svētvietām tiek iepazīstināti starptautisko izstāžu apmeklētāji

Druva
11:11
13.03.2013
12

Februārī ar Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) izveidotajiem svētvietu tūrisma maršrutiem iepazīstināti teju 60 000 starptautisko izstāžu apmeklētāju Rīgā un Tallinā, aģentūra LETA noskaidroja Vidzemes plānošanas reģionā.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja VPR projektu vadītāja Olita Landsmane, februārī projektā “Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte” (Kulta identitāte) apzinātās svētvietas un to stends izpelnījies lielu interesi gan no pašmāju tūrisma speciālistiem un ceļotājiem, gan no viesiem ārpus mūsu valsts robežām. Šogad izstādi “Balttour” Rīgā trīs dienu laikā apskatīja 23 500 apmeklētāji, no kuriem 4600 bija tūrisma profesionāļi un aicinātie klienti, savukārt “Tourest” Tallinā apmeklēja 36 300 apmeklētāju.

Marta beigās “Kulta identitāte” ceļos uz Zviedriju, kur starptautiskajā tūrisma gadatirgū “TUR 2013” apmeklētājus turpinās iepazīstināt ar svētvietām Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā, informēja Landsmane.

Abi VPR jaunizveidotie svētvietu maršruti plānoti nelielām autotūristu grupām. Kā viens no Vidzemes svētvietu maršrutiem ir “Vidzemes augstienes spēka vieta”, kam kopējais maršruta garums ir 145 kilometri. Otrs izveidotais maršruts 175 kilometru garumā nosaukts par “Ziemeļvidzemes dabas svētvietu stāsti un nostāsti”.

Iepriekšējo divu gadu laikā vēsturnieku un tūrisma ekspertu grupas veica seno dabas svētvietu apsekojumus lielākajā daļā Latvijas, kopumā gandrīz 400 objektos, par kuriem savāktā informācija atspoguļota mājaslapā – e-muzejā “www.ancientsites.eu” – un jaunajos tūrisma bukletos par Vidzemes, Rīgas, Kurzemes un Zemgales reģionu, kā arī Jevleborgas (Gävleborg) reģionu Zviedrijā un Jūru (Juuru) pagastu Igaunijā.

Projekta “CULT IDENTITY” (“Kulta identitāte”) mērķis ir veicināt šo objektu atpazīstamību un iesaisti tūrisma produktos kopā ar to pievienoto vērtību – nemateriālo kultūras mantojumu, kas saistās ar šiem objektiem.

Kā norāda Landsmane, tikai pārdomāta apsaimniekošana, tostarp izmantošana par tūrisma objektiem, var pasargāt daudzus no objektiem no izzušanas, tāpēc vienlaicīgi ar tūrisma attīstības aktivitātēm tiek plānoti šo vietu aizsardzības un saglabāšanas pasākumi, akcentējot senā kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību.

VPR sabiedrisko attiecību speciāliste Māra Rudīte aģentūrai LETA jau iepriekš pastāstīja, ka svētvietu inventarizācija, apkopojot informāciju par Vidzemē atrodamajām svētvietām, to stāvokli un pieejamību, bijis viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV C projekta “Senās Kulta Vietas Baltijas Jūras Piekrastes Kopīgā Identitāte” posmiem.

LETA jau ziņoja, ka projekta “Senās kulta vietas Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte” nozīmīgākie partneri ir Rīgas plānošanas reģions, piesaistot Zemgales, Kurzemes un Vidzemes plānošanas reģionus. Kā ārvalstu partneri projektā piedalās Igaunijas nodibinājums “Hiite Maja” un Zviedrijas Gavleborgas novada muzejs.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
5

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
23

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
32

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
217

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
100
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
33
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi