Cēsu novada pašvaldībā vakar pulcējās atbildīgo dienestu, valsts un pašvaldības policijas pārstāvji, lai pārrunātu situāciju saistībā ar iespējamiem plūdiem. Kā atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes brigādes Cēsu daļas komandieris Kaspars Dravants, situācija tiek kontrolēta, bet vēl reālu apdraudējumu nav: “Prognozēt notikumu attīstību nav iespējams, tāpēc visi dienesti gatavi rīkoties, ja būs nepieciešamība.”
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija liecina, ka pēdējās divās dienās ūdens līmenis ceļas, pieturoties šādiem laikapstākļiem, maksimums tiek prognozēts nedēļas nogalē vai nākamajā nedēļā.
Lieli plūdi 2010.gadā Cēsu apkaimē lielāko apdraudējumu radīja uzņēmumam “Vinda”, kad applūda gan aku lauki, no kurienes pilsētai piegādā dzeramo ūdeni, gan attīrīšanas iekārtu teritorija. Uzņēmuma notekūdeņu attīrīšanas iekārtu iecirkņa priekšnieks Ivars Bērziņš stāsta, ka šie notikumi devuši labu mācību, šobrīd iespējams veikt nepieciešamo, lai plūdi neietekmētu uzņēmuma darbību.
“Divus ūdeņiem pārbagātus pavasarus esam pārdzīvojuši, tagad visi bīstamie līmeņi ir skaidri, zināms, kas jādara. Pēc 2010.gada plūdiem esam vienojušies ar “Latvenergo”, ka, tuvojoties plūdiem, viņi aku laukā uzstāda transformatoru, kas var darboties arī plūdos. Tādējādi mums vairs nav jādežurē un jādarbina ģenerators, lai nodrošinātu sūkņu darbību,” stāsta I. Bērziņš.
Plūdi skar arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritoriju, un lielos plūdos pa to var pārvietoties ar laivu. I. Bērziņš skaidro, ka jau būvniecības laikā prognozēta maksimālā applūšanas līnija, visas būtiskās elektroiekārtas izvietoja virs šīs atzīmes: “Kantoris var applūst, bet iekārtu darbību tas neietekmē. Tāpēc nekādi īpašie pasākumi netiek veikti, paceļam mēbeles, veicam citu nepieciešamo, lai ūdens neradītu kaitējumu. 2010.gada lielajos plūdos kantora ēkā ūdens bija apmēram 15 centimetri, taču līdz kritiskajai robežai vēl bija vismaz 40 centimetru.
Pret applūšanu neko izdarīt nevaram, tas ir tāpat kā cīnīties ar zemestrīci. Esam vien mazi cilvēciņi pret lielo dabu.
Ja šī ir plūdu zona, tas ir jāpieņem.”
Nopietna gatavošanās plūdiem notiek arī kempinga “Žagarkalns” teritorijā, jo tai palu ūdeņi nodara vislielāko kaitējumu. Kempinga desmit darbības gados divos pavasaros nācies piedzīvot pamatīgus plūdus. Kā norāda “Žagarkalna” tehniskais direktors Māris Zvīnis, tie iemācīja, kā rīkoties, lai visu pasaudzētu: “Pirmais darbs ir žogu novākšana, jo ūdens tos salauž vai aiznes pa straumi. Nepieciešams nostiprināt arī visas ēkas, jo ūdens spēks ir neaprēķināms.”
Taču plūdi ne vien var ko aiznest, bet arī atnest, un tieši tā ir lielākā problēma. Straume plūst tieši cauri kempinga teritorijai, noklājot to ar biezu smilšu kārtu.
“Ja tās sanes stāvlaukumā, tas ir glābjams, bet trakākais, ka smiltīs ir visa zaļā zona, to nekādi nevar attīrīt. Lai zālāju atjaunotu, vajadzīgi vismaz divi gadi. Beidzot pērn uz sezonas beigām zālājs, kas pazuda zem pēdējo plūdu smiltīm, atkal bija atkopies. Negribētos, lai pavasarī tas atkal pazūd,” saka M. Zvīnis.
Cerot, ka šogad palu laiks aizritēs tikpat mierīgi kā pērn, kempinga darbinieki tomēr veic nepieciešamos darbus. Jaunāko moduļa mājiņu uzliks uz balstiem ap pusotru metru virs zemes. Tas ir labs risinājums, diemžēl ar vecākām ēkām to nevar īstenot. No celtnēm, kas paliek uz zemes,
izvāc mēbeles, visu nostiprina, būves piesien pie kokiem. Malkas novietnei jau sen apkārt siets, kas kalpo diviem mērķiem – pasargā no zagšanas un plūdiem.
Taču, kā stāsta M. Zvīnis, smiltis plūdu laikā salien visur – malkā, elektrības rozetēs, radot
problēmas. Ja malku no tām pasargāt nevar, rozetes tiek ietītas plēves maisos.
“Katri plūdi kaut ko iemācījuši, esam sapratuši, ka ar tiem jāsamierinās. Apdrošināt mantu nevaram, jo applūstošās teritorijas neapdrošina. Savulaik bija plāns investēt un būvēt nopietnākas mājiņas, bet pēc lielajiem plūdiem sapratām, ka tāda doma jāatmet uz visiem laikiem. Labāk jādomā, kā nodrošināt, nostiprināt, jo kempinga teritorijā nav vietu, kas neapplūst,” saka M. Zvīnis.
Jānis Gabrāns
Komentāri