Šis ir stāsts par patiesu mūzikas un darba mīlestību. Par muzikālu puisi, kas savulaik izvēlējies kļūt par agronomu, ne mūziķi. Taču šodien, nu jau 61 gada vecumā, viņš bez mazākajām šaubām un ar smaidu sejā teic, ka neko savā izvēlē nenožēlo.
Zemnieku saimniecības „Marģeri” pārvaldniekam Andim Elviņam mūzika ir aizraušanās un sirdslieta, kas viņu pavadījusi cauri visai dzīvei, to padarot par piedzīvojumu. „Mūzika dod tādu kā mieru. Spēlējot es atbrīvoju sevi no domām par kombainiem, mašīnām, atslēdzos no visām ikdienas rūpēm, tā pasargājot arī pats sevi,” atzīst Andis.
Viņš mūzikai pievērsās 60. gados, kad iestājās Kazdangas lauksaimniecības tehnikumā. Sākotnēji Andis spēlēja trompeti tehnikuma orķestrī.
„Man nebija īpaša mērķa vai uzstādījuma, kādēļ sāku spēlēt trompeti. Vienkārši man patika mūzika un pats vēlējos iemācīties spēlēt. Arī Rucavā, Liepājas rajonā, kur dzīvoju iepriekš, bija daudz vietējo pašdarbnieku, un domubiedrus atrast nebija grūti. Mans draugs Ojārs spēlēja akordeonu, un viņam vajadzēja kādu, kas piespēlē. Biju ar mieru, un tā mēs spēlējām neskaitāmās zaļumballēs un deju vakaros. Muzicēju ne tikai tehnikuma laikā, bet arī vēlāk, kad sāku strādāt Kalnišķos par brigadieri. Jaunatne lūdza, lai spēlēju, un es arī neatteicu,” atceras Andis. Viņš labi atminas pavadītos gadus Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā. „Tas bija laiks, kad precējās daudzi kursa biedri un paziņas. Mēs ar draugu Leonu tolaik bijām populāri muzikanti, apbraucām pat visu Latviju, spēlējot kāzās,” ar smaidu stāstīja Andis.
Studiju pēdējos gados Andi aizsūtīja praksē uz Ļeņina kolhozu Valmieras rajonā. Toreizējais priekšsēdētājs Alfrēds Vinters bija tas, kas Andim iedeva pirmo saksofonu. „Prakses laikā no maija līdz novembrim iemācījos spēlēt saksofonu un turpināju to darīt arī studentu ballītēs, atgriežoties Jelgavā,” atminas muzikants. Ar laiku Andis iegādājās pats savu saksofonu. Tiesa, tas nebija no labākajiem, tomēr savs.
„Šobrīd sabiedriskā dzīve vairs nav tik aktīva, ar draugiem muzicēju nu jau krietni retāk. Pēdējo reizi lielākā spēlēšana bija manā 60 gadu jubilejā kopā ar kaivēnieti Imantu Židovu, kas spēlē akordeonu,” Anda balsī jaušama nostalģija. Taču tajā pašā laikā ar joprojām stingru satvērienu Andis rapša lauku malā spēlē meitu dāvāto alta saksofonu, cerot uz labu ražu un labvēlīgiem laika apstākļiem.
Komentāri