Ar dejām ieskandina pavasari

Pavasari var ieskandināt ne tikai ar dziesmām, arī dejām. Deju kolektīvi to apliecināja, sadancojot koncertā “Deju pinu vainagā. Pavasara vakarā”.

Kolektīvu vadītājs Andis Kozaks iedibināja tradīciju, tā dzīvo, jo dāvā prieku gan dejotājiem, gan skatītājiem. Viss sākās pēc Dziesmu svētkiem Kanādā 2014.gadā. “Tajos piedalījās arī vidējās paaudzes “Raitais solis”. Gribējās saaicināt tos kolektīvus un ansambļus, kuri bijām Ha­miltonā, un cēsniekiem izdejot svētku programmu. Koncerts bija brīnišķīgs. Ar    nosaukumu “Deju pinu vainagā” arī viss aizsākās un turpinās kā    pavasara sadancošana,” pastāstīja A.Kozaks, deju ansambļa “Raitais solis”, vidējās paaudzes kolektīvu “Saulgrieži” un “Raitais solis” un jauniešu deju kolektīva “Kande” vadītājs. Ikreiz uz sadancošanu aicina draugus, tuvākos kaimiņus un arī kādu pazīstamu deju ansambli.

Šopavasar ciemos bija “Dan­cis”. “Kā var nebraukt uz Cē­sīm, kas nākamgad būs kultūras galvaspilsēta,” nopietni sacīja mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis un piebilda, ka šajā pasākuma piedalās ne pirmo reizi.

“Šī ir sezona, kad ikviens kolektīvs dejo to, kas sirdij tuvs, kas patīk. Dejotājiem ir jāuzstājas, jājūt, ka tas, ko dara, patīk ne tikai viņiem, priecē arī skatītājus. Koncerts bija ļoti krāsains. Kaut kas no klasikas, no jaunrades, ātrākas un lēnākas dejas, raksturdejas. Katrs kolektīvs, atklājot deju raksturu, arī parādīja savu,” pārdomās dalījās “Danča” vadītājs.

Koncerta ciemiņi bija vidējās paaudzes deju kolektīvi “Mi­ķelis” no Priekuļiem, “Piebal­dzēni” no Jaunpiebalgas un “Straupe” no Straupes, arī jauniešu deju kolektīvs “Piebaldzēni”. “Kur aicina, braucam. Esam bijuši Priekuļos, Madonā, otrreiz esam Cēsīs,” pastāstīja “Pie­baldzēnu” vadītāja Lāsma Sku­tāne un piebilda, ka jauniešu kolektīvs “Piebaldzēni” tāpat kā “Kande” gatavojas skatei, lai nokļūtu Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos nākamgad, arī tāpēc ir svarīgi    piedalīties koncertos.   

“Tirgus dancis”, “Mūžam citas nemīlēšu”, “Vidzemes jandāls”, “Piebaldzēnu mazurka”, “Sasala jūrīna”, “Gatves deja”, “Pie Dau­gavas” un citas    aizkustināja skatītājus. Viņi kārtējo reizi pārliecinājās, cik augsta mākslinieciskā latiņa ir novada dejotājiem. Pār­steigums bija Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas horeogrāfijas nodaļas absolventu Vanesas Legzdiņas-Puķēnas un Eduards Aruma izpildītās dejas, kurām pašu horeogrāfija.

A.Kozaks atzina, ka viņa vadītajiem kolektīviem šī ir aktīva sezona. “Rudenī bija satraukums, jo jaunieši dodas studēt, iesaistās deju ansambļos Rīgā. Un katru septembrī jāsāk strādāt ar jaunu kolektīvu. Biju patiesi priecīgs un gandarīts, ka lielākā daļa raitīšu palika uzticīgi kolektīvam, brauc uz mēģinājumiem no Rīgas, Val­mieras. Vidējās paaudzes kolektīvos dejotāji mainās reti,” pastāstīja vadītājs un uzsvēra, ka tūlīt jāgatavojas Cēsu kauju pasākumam, kur uzvedumā piedalīsies visi četri viņa un arī vairāki novada kolektīvi. Nākamajā rītā pēc deju uzveduma dejotāji dosies uz Igauniju, kur paredzēti divi koncerti. “Bet līdz tam vēl jābrauc ciemos uz Jaunpiebalgu un gan jau būs arī citi koncerti,” atklāja A.Kozaks un piebilda, ka jau jādomā par “Raitā soļa” 80 gadu jubileju nākamgad. Tad jābūt varenam koncertam.

Kad ar deju soļiem bija sapīts vainags, Cēsu Kultūras centra    vadītāja Kristīne Timermane-Malēja, koncerta dalībnieki un skatītāji sveica Andi Kozaku. Viņam šī 30. darba sezona    Cēsu Kultūras centrā un tikpat gadus vadīts “Raitais solis”.

“Pirms 30 gadiem 12.septembrī kļuvu par raitīšu vadītāju. Patiesi, sarēķinot nobijos, kur var būt tik ilgs laiks. Dejoju kolektīvā, studēju pedagoģiju, tad nevarēju iedomāties, ka savu dzīvi saistīšu ar deju,” atzina A.Kozaks.