Cēsu gaļas kombināts jau gadu desmitiem pazīstams Latvijā, tā vārds nav svešs Eiropā un nu jau arī ārpus tās. Kombināts darbībā piedzīvojis dažādus laikus. Jau piecus gadus tas strādā kā SIA “Cēsu gaļas kombināts”, tā turpinot tradīcijas.
Uzņēmums par savu misiju izvirzījis mērķi – veicināt lopkopības nozares attīstību Latvijā un izglītot patērētājus par kvalitatīvu produkciju – gaļu ar labām īpašībām un garšu. Par “Cēsu gaļas kombināta” ikdienu saruna ar uzņēmuma līdzīpašnieci, valdes priekšsēdētāju Ievu Piteronoku – Krišāni.
– SIA “Cēsu gaļas kombināts” nosvinējis piecu gadu jubileju. Kad sākāt strādāt, daudz kas bija jāsakārto, jāmodernizē. Kādas investīcijas ieguldītas piecos gados? Kādas tuvākās ieceres, vajadzības attīstībai?
– Laiks ir paskrējis patiesi ļoti ātri, bet šajā laika ritējumā var atskatīties, cik daudz ir paveikts. Kad iegādājāmies uzņēmumu, tas strādāja, tika kauti liellopi, iegūta gaļa. Tomēr, lai spētu konkurēt Eiropas Savienības tirgū un sasniegtu mūsu izvirzītos mērķus, bija jāiegulda lielas investīcijas. Piecos gados ieguldīti 1,2 miljoni eiro. Esam modernizējuši, aizvietojuši vairākas tehnoloģiskās iekārtas, iegādājušies papildu iekārtas, lai ražotu jaunus produktus, tā paplašinot sortimentu. Esam veikuši arī lielas investīcijas vides sakārtošanā – gan teritorijas labiekārtošanā, gan paplašinot administrācijas telpas.
Paplašinoties un attīstot ražošanu, palielinājies darba vietu skaits, tagad darbs ir 76 cilvēkiem. Pagājušo gadu beidzām, pārkāpjot desmit miljonu apgrozījuma slieksnim. Šo gadu uzsākam ar jaunām iecerēm, darbiem, kas paveicami nākamajos pāris gados. Viens no nākotnes plāniem ir apjomīgs investīciju un uzņēmējdarbības attīstības projekts, kas dos iespēju paplašināt liellopu gaļas pārstrādes ķēdi, papildināt produktu klāstu arī ar pusfabrikātiem, gatavo produkciju, kā arī tiks radītas jaunas darbavietas Cēsu novada iedzīvotājiem.
– Ko nozīmē būt tirgus līderim? Vai Latvijā ir liela konkurence liellopu gaļas pārstrādē?
– Konkurence liellopu gaļas iepirkuma un ražošanas sektorā ir visai sīva. Jākonkurē ne tikai ar Latvijas, bet arī ar kaimiņvalstu un Polijas uzņēmumiem. Mums savu pieeju darbam, kultūru un reputāciju nākas konsekventi kopt un pilnveidot, jo tikai tā varam garantēt kvalitāti un uzticamību visu posmu sadarbības partneriem.
Kā galveno priekšnosacījumu Cēsu gaļas kombināta spējai būt tirgus līderim varu iezīmēt –individuālā ceļa iešanu visos uzņēmējdarbības posmos. Inovatīvāka domāšana un pieeja ražošanas procesiem, nevis pielāgošanās stagnējošam konkurentu redzējumam ļauj mums šajā tirgū būt pirmšķirīgākiem. Mūsu darbība nebalstās uz kolektīvu tirgus spēlētāju viedokli – vienmēr pārdevām liellopu liemeņus, tāpēc strādāsim tikai tā, jo tā ir droši un stabili. Mēs ejam tālāk – esam attīstījuši sadales apjomus un lielu daļu liellopa liemeņu esam sākuši dalīt un gaļu patērētājiem Latvijā un citviet Eiropā pārdot ar pievienoto vērtību. Vairāk cilvēkiem ir darbs, un valsts budžets saņem lielākas iemaksas.
Katrs jauns projekts prasa ilgas izstrādes, eksperimentu stundas, ne vienmēr ir garantija, ka izdosies, taču tikai tā nepaliekam uz vietas. Pagājušajā gadā vien esam attīstījuši vairākus projektus un uzsākuši sadarbību ar jauniem partneriem trešajās pasaules valstīs. Šomēnes aizsākam projektu, slēdzot līgumus par fiksētām, garantētām buļļu un teļu realizācijas cenām. Savu pārdošanas tīklu beidzot esam attīstījuši tik tālu, ka varam uzsākt arī šādu līgumu slēgšanu ar noteiktām Latvijas liellopu audzēšanas saimniecībām. Latvijas kautuves šādu iespēju zemniekiem nepiedāvā, jo liellopu pārdošanas cenas tirgū ir pārāk mainīgas.
– Cik nozīmīgi uzņēmumam ir iegūtie sertifikāti- Zaļā karotīte, Halal – bioloģiski audzēto dzīvnieku pārstrādei?
– Sertifikācija apliecina produktu atbilstību noteiktām prasībām. Mums ir visi nepieciešamie atbilstības sertifikāti, lai apgūtu jaunus tirgus, strādātu ar jau esošiem klientiem, eksportētu preci arī uz arābu valstīm, piedalītos iepirkumu konkursos Latvijā, kā arī iepirktu un pārstrādātu bioloģiski audzētu liellopu gaļu. Katrs sertifikāts realizācijas tīklā ir nozīmīgs, bez kāda no tiem mēs starptautiskajā tirgū zaudētu daļu pārdošanas apjoma.
– Uz kurām valstīm un ko eksportējat?
– Liellopa liemeņus eksportējam uz Nīderlandi, Poliju un Skandināvijas valstīm. 2020.gada sākumā pirmās kravas ar saldētiem liellopa liemeņiem tika aizsūtītas arī uz Ķīnu un Uzbekistānu. “Covid-19” ietekmē sadarbības rentabilitāte ar šiem tirgiem pašlaik sarukusi, bet Latvijas liellopa gaļa tur ir augstā vērtē kā īpaši kvalitatīva un ekoloģiska.
Sadalītajai gaļai lielākais noiets ir Somijā, Vācijā un Baltijas valstīs. Liellopu ādas eksportējam uz Itāliju, kur tālāk tās lielākoties tiek izmantotas auto saloniem. Daļa mūsu saražoto liellopu ādu bijis arī “Audi Q8” modeļa salonu šūšanai paredzētās izejvielas partijās.
– Cik dzīvnieku mēnesī vidēji nokaujat?
– Mēnesī vidēji atkarībā no sezonas nokaujam 1400 līdz 2000 liellopus un 600 līdz 1000 jērus. Ziemā un agrā pavasarī apjomi vienmēr ir vismazākie. Šajā laikā īpaši veltām visus resursus, lai veiktu laikietilpīgākus uzlabojumus tehnoloģiskajām iekārtām.
– Sadarbība ar zemniekiem, iepirkuma cenas, kas tās ietekmē? Kādas patlaban tendences tirgū?
– Liellopu gaļas patēriņa tradīcijas pie mums ir nemainīgi zemas, taču daudzu citu Eiropas un trešo valstu tirgū Latvijas liellopu gaļa ir augsti novērtēta. “Covid-19” ir ieviesis korekcijas liellopu gaļas cenās Eiropā, kas arī ietekmē pārstrādātāju iepirkuma cenas. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu pārdošanas cenas sarukušas par aptuveni 15%. Šis nav viegls periods liellopu audzētājiem, daudzi ir uz ekonomiskās dzīvotspējas robežas. To pašu var teikt par medījamo dzīvnieku iepirkumu pērn un arī šogad. Brieža un aļņa gaļas cena ir nebijusi zema, praktiski vienā līmenī ar liellopu gaļas cenu. Šādu krasu kritumu ietekmēja zemais pieprasījums no Latvijas un citu Eiropas valstu restorāniem.
– Daudz tiek runāts par vides prasībām. Tās aizvien pieaug, un uzņēmējiem tie ir jauni ieguldījumi.
– Jā, vides prasības palielinās arī mūsu nozarē. Patlaban izpildām visas normas. Lielākais ieguldījums bija atbilstošu ražošanas notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģisko iekārtu izbūvēšana pirms diviem gadiem. Ieguldījām 100 tūkstošus eiro, tagad atbilstoši vides piesārņojuma normām savus notekūdeņus spējam attīrīt paši.
– Kā izdodas saglabāt stabilu kolektīvu?
– Uzņēmumā strādā savas jomas profesionāļi, darbinieku mainība ir ļoti minimāla, pārsvarā vai nu aiziet pensijā, vai kāda veselības kaite neļauj turpināt darba gaitas. Uzņēmumā strādā pat vairāku ģimeņu divas paaudzes, kā arī ir augsti kvalificēti darbinieki, kuri uz dzīvi Cēsīs pārcēlušies no galvaspilsētas. Nemainīgu un spēcīgu komandas sastāvu nodrošina konkurētspējīgs atalgojums, kā arī patiesi draudzīgās attiecības kolektīvā. Šogad jau arī paspējām “Saucam kopā Cēsis” mājdanča ietvaros sarīkot epidemioloģiski drošu saliedēšanās pasākumu ārtelpās. Emocijas lieliskas, bija jūtams, ka visus iepriekšējos mēnešus trūcis kopā būšanas.
– Pati esat kļuvusi cēsniece. Kāda ir dzīve Cēsīs?
– Zvaigznes tā sastājās, ka profesionālā darbība veicināja pārcelšanos uz Cēsīm, jo darbs ražošanas uzņēmumā prasa ik dienu būt uz vietas. Divus gadus abi ar vīru saucam sevi par cēsniekiem, bet dēliņš ir dzimis cēsnieks. Esam laimīgi savu dzīvi veidot Cēsīs. Nevaram iedomāties nevienu citu pilsētu, kur pamostoties no rītiem justos tik priviliģēti ar to, ko sniedz Cēsis. Izbaudām visus labumus: dabas takas, vecpilsētas šarmu un šoziem īpaši slēpošanas trases. Ja gribas ezeru vai sirdij tuvos Latgales mežus, tad aizbraucam arī uz dzimto Rēzekni.
Komentāri