Piektdiena, 11. oktobris
Vārda dienas: Monta, Tince, Silva
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Ar augstskolas diplomu kabatā

Druva
00:00
04.01.2008
3

Gada pēdējā darba diena ar bakalauru izlaidumu, gada sākums ar uzņemšanu maģistrantūrā. Tādi ir jaunākie notikumi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Cēsu filiālē. Augstskola nolēmusi Cēsīs piedāvāt studijas maģistrantūrā skolotājiem un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.

Vairāk nekā simts Cēsu filiālē studējošo 2007. gadu aizvadīja ar tikko saņemtu augstskolas diplomu. Viņu vidū bija 21 profesionālā bakalaura grāda ieguvējs komercdarbībā un uzņēmumu vadībā. “Pirms četriem gadiem Cēsīs pirmo reizi uzņēmām studentus komercdarbībā un uzņēmumu vadībā. Mācības bija paredzētas divus gadus ar pirmā līmeņa augstākās izglītības iegūšanu,” pastāstīja nodaļas vadītāja Mārīte Raudziņa. “Taču, saņemot komercdarbības organizatora grādu, daudz studentu vēlējās Cēsīs mācības turpināt arī otrajā līmenī, lai iegūtu bakalaura grādu.”

No tiem, kas augstskolā iestājās pirms četriem gadiem, līdz bakalaura grāda saņemšanai tikusi vairāk nekā trešdaļa. “Nav vienkārši darbu savienot ar studijām,” secināja absolvents, profesionāls ugunsdzēsējs Jānis Skrastiņš. Taču pirmajiem ir sekotāji. Komercdarbības organizatora grādu un pirmā līmeņa augstāko izglītību nupat ieguvuši 28 studenti. No viņu ieinteresētības turpināt studijas atkarīgs, vai Cēsu filiālē izveidosies bakalaura studiju grupa.

Visvairāk diplomus – 30 – saņēma pirmsskolas un sākumskolas skolotāju programmā. Absolventi pārstāv piecus Vidzemes rajonus, visi strādā skolotāju profesijā. Vēl 14 absolventi kļuva par diplomētiem sākumskolas skolotājiem ar tiesībām mācīt vienu priekšmetu pamatskolā. Informātikas skolotājs Arnis Zvaigzne atzina, ka viņam studijas bijušas dārgs prieks, lai arī skolotāju programmās maksas nav pašas augstākās. “Darbu Sērmūkšu un Skujenes skolā ar studijām varēju savienot tādēļ, ka mācības notika Cēsīs. Skolas darbā man jau bija desmit gadu pieredze, bet augstskola ļāva daudz ko jaunu uzzināt,” vērtēja A. Zvaigzne. Viņš kursā bija vienīgais vīrietis.

Ja Cēsu filiāles nodibināšanas sākumā bija liela interese par psihologu programmām, tagad tā sarukusi. Akadēmisko bakalaura programmu pēc 3,5 gadu studijām Cēsīs beidza 11 cilvēki.

“Mana studiju izvēle bija nejauša, bet veiksmīga,” sacīja Lauma Briška, viena no absolventēm. “Man ļoti patika augstskolas piedāvātie lektori, tas, ka filiāle ir neliela , studentu un pasniedzēju vidū valda kopības sajūta. Te bija arī lielākas iespējas saņemt individuālas konsultācijas.” Arī Lauma atzīst, ka studēt nebūt nav lēti, bet uzskata, ka nogaidīt

nav vērts: “Lētāk jau vairs nebūs.”

“Katrs nākamais mācību gads sākas ar raizēm, vai būs pietiekami liela interese par studijām, ik gadu pārliecināmies, ka interese nezūd. Tiesa, šogad pirmajos kursos vairāk iestājās gados jaunāki studenti, vidusskolu beidzēji,” vērtēja filiāles vadītāja M. Raudziņa. Viņa analizēja, ka politisko līderu maiņa, kas Latvijā notika gada nogalē, izglītības sistēmā negaidītas pārmaiņas nenesīs. “Pazīstot augstskolas lektori un bijušo parlamentāro sekretāri Izglītības un zinātnes ministrijā Tatjanu Koķi, tagad ministri, viņa ir bijusi saistīta ar mūžizglītības procesu veicināšanu, un diezgan droši var teikt, ka rūpēsies par tālākizglītību.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Nemainīgie rudens jautājumi

00:00
11.10.2024
79
1

Līdz ar pirmajām rudens salnām sākusies apkures sezona daudzdzīvokļu namos Namu apsaimniekotāji “CDzP”    ir uzņēmums ar ilgstošu pieredzi, tā vadītājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka jautājums par to, kad pieslēgt siltumu, ik rudeni ir nemainīgs domstarpību iemesls dzīvokļu īpašniekiem. “Vieni gatavi pieciest drēgnumu, vilkt biezu džemperi un tīties segās, lai tikai nesāktos apkures sezona. Bet, […]

Izskan dzeja latviešu un ukraiņu valodā

00:00
10.10.2024
40
1

Ik rudeni arī Jaunpiebalgā izskan Dzejas dienas, pulcējoties piebaldzēniem, kuriem dzeja ir dvēseles valoda. Šogad Jaun­piebalgas Kultūras centra Velvju zālē aizvadītajā dzejas vakarā “Atkal šai rudenī…” skanēja dzeja latviešu un ukraiņu valodā. Dzeja, mūzika, dziesmas un skaistais iekārtojums ar rudens ziediem un dārza veltēm radīja ģimenisku un emocionāli siltu noskaņu. Piebaldzēns Jānis Mājenieks jeb Slēģu […]

Skanīga jubileja nākotnei

00:00
09.10.2024
39
1

Koncerta nosaukumā liekot vārdus no Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna “Sidraba birzs” – “Es Tevi pazīstu jau sen”-, vecākais Cēsu koris “Vidzeme” skanīgi nosvinēja 80 gadu jubileju. Klausītāju, kuru vidū bija daudzi bijušie koristi, priekam koris bija izvēlējies pazīstamas E. Dārziņa, P. Barisona, R.Paula, S.Mences, J. Jančevska, L.Jēkab­sones un citu komponistu kora dziesmas, tautā populāras, […]

Jāņmuižā 10.oktobrī notiks militārās mācības

14:34
08.10.2024
82

Jāņmuižā, ceturtdien, 10. oktobrī, notiks militārās mācības, ziņo Zemessardze. To laikā iespējama pastiprināta operatīvo dienestu transportlīdzekļu pārvietošanās, militārpersonu klātbūtne, bet būtiski satiksmes ierobežojumi nav plānoti. Mācību laikā tiks lietota mācību munīcija un sprādzienimitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet neapdraud apkārtējo veselību un dzīvību. Uzmanību sabiedriskā transporta lietotājiem! Mācību dienā, 10.oktobrī, A/S “CATA” autobusu pietura “Jāņmuiža” […]

Spāņiem patīk latviešu dejas

09:32
08.10.2024
48
1

Priekuļu kultūras nama deju kolektīvu “Jumis”, “Zelta Virpulis” un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma “Virpulis” dejotāji jauno deju sezonu atklāja Spānijā. “Piedalījāmies deju festivālā “XII International folklore festival “Alegria de danzar Costa Brava”,” stāsta kolektīvu vadītājs Uldis Blīgzna un uzsver, ka dejotājiem braucieni ir ļoti svarīgi, jo ir iespēja iepazīt citas kultūras, pabūt kopā. Festivālā […]

Arodbiedrība dāvina svētku mirkli

00:00
08.10.2024
123

Izglītības darbinieku arodbiedrības Cēsu novada arodorganizācijas valde Skolotāju dienas noskaņās teica paldies izglītības iestāžu vadītājiem, kuri ir arodbiedrības biedri. “Mācību iestādēs, kurās arī vadītājs ir arodbiedrības biedrs, pedagogi jūtas drošāk, ir vieglāk noskaidrot dažādus jautājumus un ikviens strādājošais cenšas piederēt arodbiedrībai,” pastāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Cēsu novada arodorganizācijas priekšsēdētāja Ausma Klētniece […]

Tautas balss

Pastaigu laikā jāpiesēž

20:28
08.10.2024
14
Pastaigu cienītāja Ē. raksta:

“Mēs, tie, kam patīk pastaigas un kas izmanto lielisko gājēju celiņu no Cēsīm uz Līvu ciematu, ļoti gaidām soliņus. Nav vairs jaunība, vajag pa laikam piesēst, ar autobusu pieturas soliņu ir par maz,” sacīja pastaigu cienītāja Ē.

Neaptveramās zāļu cenas

20:27
08.10.2024
13
Seniore raksta:

“Kad klausos, cik maksā zāles, lai ārstētu vai nepieļautu atkārtoties vēzim, mati ceļas stāvus. Grūti saprast, kas tik astronomisks jāiegulda, lai medikamenta deva maksātu tūkstošiem, pat desmitiem un simtiem tūkstošus eiro! Un šausmīgi saprast, ka jāmirst, jo nevari to atļauties, bet valsts nekompensē,” pārdomās dalījās seniore.

Laukos saites ciešākas

20:26
08.10.2024
18
Lasītāja V. raksta:

“Otrdienas “Druvā” izlasīju par senioru biedrībām, kas ražīgi darbojas un gādā par sava vecuma cilvēkiem. Droši vien viens otram vairāk palīdz laukos, kur cits citu pazīst, Cēsīs tas grūtāk. Pilsēta pietiekami liela, apvienot visus vienā organizācijā nav viegli,” sprieda lasītāja V.

Kā vecās filmās

13:10
01.10.2024
30
1
Cēsnieks raksta:

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

Lauki kļūst tukšāki

13:10
01.10.2024
36
1
Seniore raksta:

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.