Latvijas iedzīvotāji visvairāk – 79% – uzticas skolām, baznīca guvusi 61% iedzīvotāju uzticību, kā arī radio un televīzijai – katrai no tām drīzāk vai pilnībā uzticas 59% respondentu, liecina pētījumu aģentūras “TNS Latvia” 2012.gada rudenī veiktā aptauja.
Nedaudz vairāk nekā puse jeb 54% iedzīvotāju uzticas pašvaldībām, bet 52% respondentu norāda, ka paļaujas uz Latvijas armiju un policiju.
48% iedzīvotāju atzīst, ka uzticas presei, 44% – Latvijas Bankai. Tikpat lielu iedzīvotāju uzticību izpelnījies arī Valsts prezidents. 38% aptaujāto pauduši, ka viņi uzticas valsts tiesu sistēmai, 37% – arodbiedrībām un 32% – Latvijas komercbankām.
Vismazāko Latvijas iedzīvotāju uzticību bauda politiskās partijas – tām uzticas tikai 10% iedzīvotāju, bet neuzticas 84%, Saeima, kam uzticas 14%, bet neuzticas 80% iedzīvotāju, kā arī Ministru kabinets, kam uzticas 18%, bet neuzticas 75% aptaujāto.
Kā stāsta aģentūras “TNS Latvia” mārketinga vadītāja Laura Vendele, šāda pati aptauja tikusi veikta arī 2011.gada maijā, un arī tad līderpozīcijās atradušās skolas, baznīca un masu mediji. Taču, kā liecina šoruden veiktā aptauja, pusotra gada laikā ir pieaugusi cilvēku uzticēšanās dažādām institūcijām. “Līdz ar iedzīvotāju priekšstata par ekonomisko situāciju valstī uzlabošanos pieaug arī viņu uzticēšanās sabiedriskajām un valsts institūcijām, īpaši pašvaldībām, Latvijas Bankai, Ministru kabinetam un Saeimai, tomēr uzticēšanās šīm institūcijām vēl nesasniedz tādu līmeni, kāds ir attiecībā pret tradicionālajiem uzticību raisošajiem līderiem – skolām, baznīcu, radio un televīziju,” norāda Vendele.
Arī TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda, ka, salīdzinot ar pirms pusotra gada veikto mērījumu, uzticēšanās lielākajai daļai institūciju ir pieaugusi, tikai dažām tā ir samazinājusies.
Kopš 2011.gada maija visvairāk, respektīvi, par 16%, pieaugusi uzticēšanās pašvaldībām. Eksperte pieļauj, ka tas ir saistīts ar novadu reformu procesu un ar to saistīto pašvaldību darbību reorganizāciju, aktivizēšanos un pozitīvām pārmaiņām. Tāpat būtisks uzticēšanās pieaugums ir arī Ministru kabinetam, Saeimai un Latvijas Bankai – tas vērojams 6% līdz 7% apmērā, bet par 4% pieaugusi Latvijas iedzīvotāju uzticība komercbankām.
Neliels uzticēšanās pieaugums ir vērojams arī skolām, policijai un arodbiedrībām – katrai par 4%.
Salīdzinot ar 2011.gada maiju, 2012.gada oktobrī uzticības kritums ir bijis masu medijiem – par 12% radio, par 11% televīzijai, par 8% presei. Tomēr Latvijā joprojām ir lielāks daudzums tādu iedzīvotāju, kas uzticas, nevis neuzticas masu medijiem.
Kā uzsver Vendele, TNS pētījumā tika analizēta ne tikai iedzīvotāju uzticēšanās dažādām institūcijām, bet arī tas, kas šo uzticēšanos veido. Viens no uzticēšanās institūcijām veidošanās elementiem ir cilvēki, ar kuriem iedzīvotāji mēdz apspriest aktuālos jautājumus, kā arī iestādes, kuru pārstāvju viedoklī viņi ieklausās un ņem vērā.
Attiecībā uz ekonomikas un finanšu jautājumiem Latvijas iedzīvotāji visbiežāk ieklausās un ņem vērā savu radu, draugu, paziņu vai kaimiņu viedokli – ar šo cilvēku domām rēķinās vairāk nekā puse jeb 53% iedzīvotāju. 36% iedzīvotāju kā viedokļu veidotājus par ekonomikas jautājumiem atzīst vietējās pašvaldības vadītājus, 35% – Latvijas Banku. Tikpat daudz respondentu par sava viedokļa veidotāju uzskata premjerministru Valdi Dombrovski (V), bet 33% par tādiem atzīst žurnālistus. Vidēji katrs piektais jeb 25% Latvijas iedzīvotāju ņem vērā Latvijas komercbanku pārstāvju viedokli, taču ar politiķu viedokli par aktuālajiem ekonomikas un finanšu jautājumiem rēķinās nedaudz vairāk nekā desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju, respektīvi, 14%.
Pudule secina, ka pastāv sakarība starp uzticēšanos institūcijām un rēķināšanos ar to pārstāvju pausto viedokli. Piemēram, izteikts viedokļu līderis ir premjerministrs Dombrovskis. Viņa vadītajam Ministru kabinetam uzticas salīdzinoši neliels īpatsvars iedzīvotāju jeb 18%, savukārt tieši ar viņa pausto viedokli par ekonomikas un finanšu jautājumiem rēķinās jau būtiski vairāk iedzīvotāju, respektīvi, 35%. Tas norāda uz to, ka Dombrovskim ir arī salīdzinoši labs tautas uzticības rādītājs un ka iedzīvotāji tic viņa paustajam viedoklim, tostarp arī par Latvijas ekonomikas attīstību.
Iedzīvotāju aptauju pētījumu aģentūra TNS veica laikā no 2012.gada 12.oktobra līdz 28.oktobrim, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1014 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam šajā vecuma grupā, un aptaujas rezultāti atspoguļo aptuveni 1,7 miljonu mūsu valsts iedzīvotāju viedokļus.
LETA
Komentāri