Otrdiena, 25. marts
Vārda dienas: Māra, Mārīte, Marita, Mare, Ģedimins

Aptauja: Budžeta plānošana samazina strīdu skaitu ģimenē

Druva
13:03
26.09.2011
11
Img 7833

Ģimenes budžeta plānošana un kopīgu finanšu mērķu izvirzīšana samazina strīdu skaitu ģimenē, secināts “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta veiktajā aptauja. Saskaņā ar aptaujas datiem 41% Latvijas iedzīvotāju, kuri ir precējušies vai dzīvo kopā ar partneri, atzīst, ka savā starpā strīdas vismaz reizi nedēļā, turklāt viens no populārākajiem konfliktu iemesliem ir nauda, tās tērēšana un pelnīšana. Aptauja rāda, ka izplatītākais strīdu iemesls Latvijas pāru attiecībās ir dažādi mājsaimniecības jautājumi un sadzīves sīkumi – tos kā galveno strīdu iemeslu nosaukusi puse respondentu. 42% pāru apgalvo, ka vismaz reizi mēnesī strīdas par naudu, bet katrs desmitais – ka nesaskaņas par finansēm viņu attiecības piemeklē gandrīz katru dienu. Izplatīti ir arī strīdi par pāra savstarpējām attiecībām, brīvā laika pavadīšanu un bērniem. Salīdzinoši retāk pāri strīdas darba vai mācību dēļ, par gaumi, auto vadīšanu un reliģiju. Runājot par to, kas tieši rada strīdus par naudu, katrs ceturtais iedzīvotājs apgalvo, ka lielākās problēmas un spriedzi viņa attiecībās rada naudas trūkums. Gandrīz tikpat respondentu atzīst, ka viņu partneris mēdz veltīt kritiku un pārmetumus par naudas tērēšanu un ka viņiem ir gadījies slēpt no sava partnera kādus pirkumus vai to patiesās izmaksas. Tikpat bieži respondenti atklāj, ka viņu attiecībās katram ir ļoti atšķirīgi uzskati par naudu, tās pelnīšanu un tērēšanu. Respondentu atbildes liecina, ka par naudu strīdi biežāk izceļas starp partneriem ar attiecību stāžu no diviem līdz desmit gadiem. “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta pārstāve Diāna Krampe šo faktu skaidro ar to, ka parasti šajā attiecību fāzē pāri sāk kopdzīvi un tādēļ kļūst aktuāla ģimenes budžeta plānošana. Vienlaikus dati liecina, ka laukos par mājsaimniecības finansēm strīdas salīdzinoši biežāk nekā pilsētās, un šo strīdu iemesls galvenokārt ir saistīts ar zemo ienākumu līmeni un no tā izrietošās spriedzes. “Aptaujas dati pārliecinoši apstiprina, ka ģimenēs, kurās budžeta plānošanā iesaistās abi partneri, konfliktu ir mazāk nekā tajās, kurās atbildību par ģimenes finansēm uzņēmies tikai viens no partneriem vai kurās budžets netiek plānots vispār. Strīdu skaits var būt pat par piektdaļu mazāks. Nauda neizbēgami ir viena no svarīgākajām mūsu ikdienas sastāvdaļām, tādēļ kopīga finanšu plānošana var palīdzēt izvairīties no liekiem strīdiem un nebojāt savstarpējās attiecības,” pārliecināta ir Krampe. Lai attiecībās izvairītos no strīdiem un konfliktiem par naudu, Privātpersonu finanšu institūts iesaka tā vietā, lai atkal un atkal atgrieztos pie noteikta strīdu iemesla, pārvērst strīdu par konstruktīvu diskusiju, kas būtu vērsta uz rīcības plāna izveidi situācijas uzlabošanai. Tāpat tiek ieteikts abiem partneriem vienoties par spēles noteikumiem, kā arī apsvērt iespēju noslēgt laulības līgumu. “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta aptauja par finansiāla rakstura nesaskaņām mājsaimniecībās veikta šā gada septembrī, internetā, mājaslapā “draugiem.lv”, aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā virs 20 gadiem no visas Latvijas atbilstoši socioloģiskajam profilam. NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
5

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas    “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt,    par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu.      Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
10

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
62

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
41

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
25

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

“Klimata pārbaude” izturēta. Tā nebeidzas

00:00
22.03.2025
41

Cēsu Izstāžu namā apskatāma Vidzemes Māksli­nieku dienu vizuālās mākslas izstāde “Klimata pārbaude”. Līdz ar to Cēsīs atgriezusies tradīcija, kas te aizsākās un gadu gaitā pabija vairākās Vidzemes pilsētās.    Cēsu muzeja direktore Ināra Bula atgādināja, ka cēsnieki nolēma rīkot konkursu, kas apzinātu Vidzemes māksliniekus, rosinātu piedalīties un veicinātu    darbos atklāt savu redzējumu par aktuālo […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
15
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
29
8
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
27
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi