Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Aprīļa beigās noslēgsies Strenču kultūras nama rekonstrukcijas pirmā kārta

Druva
10:52
02.04.2010
2

Aprīļa beigās noslēgsies Strenču kultūras nama rekonstrukcijas pirmā kārta, un tiek plānots, ka jau vasarā varētu tikt uzsākta rekonstrukcijas otrā kārta, pastāstīja novada domē.

Kultūras nama rekonstrukcija sākās pagājušā gada 1.decembrī.

Kā pastāstīja kultūras nama direktore Daiga Beitika, šajā laikā nams ieguvis jaunu jumtu, elektroinstalācijas, siltinātas ārsienas. Liels ieguvums esot izbūvētie iekšējie siltumtīkli, jo līdz šim ēkā bijusi malkas apkure. Nostiprināti arī ēkas pamati, pārbūvēts kanalizācijas tīkls un nosiltināti ēkas bēniņi. Ielikti jauni logi un durvis.

Visi šie darbi veikti ēkas 1.kārtas rekonstrukcijas laikā, kas noslēgsies 30.aprīlī. Otrajā kārtā paredzēts nomainīt ēkas grīdas un pārbūvēt vestibilu, veikt telpu kosmētisko remontu. Diemžēl projekta laikā nebūs iespējams paplašināt kultūras nama skatuvi, jo to neļauj ēkas nesošās konstrukcijas.

Tagadējais kultūras nams celts 20.gadsimta sākumā kā linu fabrika. Vēlāk ēkā bijis zirgu stallis un kazarmas. Tikai pēckara gados ēkā izvietots kultūras nams, bibliotēka un bērnu mūzikas skola.

Rekonstrukcijas darbu laikā atklāta arī kāda plānos neiezīmēta telpa. Atbrīvojot ēku no gadu laikā krātajām lietām, aiz skatuves uzieta lūka. To atverot, atklājušās kāpnes uz pagrabu.

“Pēc nostātiem bija zināms, ka ēkai pagrabs ir, bet neviens to nebija speciāli meklējis. 1998.gadā, kad sāku strādāt kultūras namā, oficiālajos dokumentos šāds pagrabs nebija pieminēts. Tagad tas ir atklāts un ēkai piešķir savu senlaicīgumu,” uzskata Beitika. Pagaidām gan nav konkrētas ieceres, ko telpā ierīkot, jo tā nav pārāk liela. Iespējams, nākotnē tur būs atpūtas telpa vai maza izstāžu zāle. Nama rekonstrukcijas gaitā tiks sakārtots arī pagrabs.

Kamēr kultūras namā notiek atjaunošanas darbi, Strenču kultūras dzīve turpinās pilsētas vidusskolā un mūzikas skolā, kur satiekas pašdarbnieki un notiek pulciņi.

Nama rekonstrukcija noslēgsies šajā gadā. Lielajā zālē varēs satilpt 400 cilvēki, būs pieejamas 250 sēdvietas. Ja viss noritēs raiti, viens no pirmajiem lielajiem pasākumiem, kas atjaunotajā kultūras namā notiks, būs Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas svinības 18.novembrī.

Finansējums rekonstrukcijas darbiem saņemts Lauku atbalsta dienestā (LAD). Pirmās kārtas kopējais finansējums ir 152 564 lati, pašvaldības līdzfinansējums – 55 595 lati. Darbus ēkā veic SIA “Vidzemes Energoceltnieks” un SIA “Siltums NJ”. Otrajā kārtā paredzēts izlietot 150 211 latus. Projekta otrā kārta jau iesniegta LAD, atbilde gaidāma maijā.

Pēc LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
48

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi