Apdrošināšanas sabiedrības turpina apkopot saņemtos atlīdzību pieteikumus par plūdu un palu radītājiem postījumiem klientu īpašumiem un vairākos gadījumos jau lemts par atlīdzības izmaksu, liecina veiktā apdrošinātāju aptauja.
Lielāko atlīdzību skaitu no aptaujātajām apdrošināšanas sabiedrībām saņēmusi “Balta” – 164, no tiem septiņi ir pieteikumi par juridisko personu īpašumu apdrošināšanu. Visvairāk pieteikumus “Balta” saņēmusi no Jelgavas novada – 59, nākamais lielākais pieteikumu skaits ir no Rīgas un tās apkaimes (Rīga, Mārupe, Babīte, Ķekava, Olaine, Garkalne, Ādaži, Sigulda, Salaspils, Saulkrasti) – 42 lietas, bet pārējie pieteikumi pārsvarā saņemti no Vidzemes un Latgales puses, savukārt no Kurzemes saņemti četri pieteikumi.
Līdz šim “Balta” veikusi 79 apskates, pieņemti 77 lēmumi, bet atlīdzībās “Balta” izmaksājusi 28 145 latus, informēja “Baltas” mārketinga komunikāciju vadītāja Jevgēnija Glazunova.
“Baltas” veiktās aplēses liecina, ka plūdu radītie zaudējumi varētu sasniegt aptuveni 250 000 latu. Glazunova norāda, ka, ņemot vērā plūdu specifiku, bojājumus var novērtēt tikai pēc tam, kad apdrošinātais objekts vairs nav ūdenī, īpašuma eksperti turpina veikt plūdu bojāto objektu apskati un precizēt to radītos zaudējumus.
“BTA” Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece informēja, ka provizoriskie aprēķini liecina, ka saņemti aptuveni 30 atlīdzību pieteikumi par plūdu radītajiem zaudējumiem, no kuriem tikai četros gadījumos plūdu un palu risks apdrošināšanas polisē ir bijis iekļauts. Patlaban “BTA” atlīdzības ir izmaksājusi trīs gadījumos par aptuveno summu 2000 latu.
“Gjensidige Baltic” saņēmusi vairāk nekā 20 pieteikumus par plūdu radītiem zaudējumiem, no kuriem 13 pieteikumi ir saņemti no klientiem Jelgavā un pilsētas rajonā, kas šogad ir bijis plūdu epicentrs ar iepriekš neprognozētiem plūdu apmēriem.
“Gjensidige Baltic” Mārketinga nodaļas projektu vadītāja Jana Norvele pastāstīja, ka pieteikumu izvērtēšana un zaudējumu noteikšana ir saistīta ar to, cik ātrā laikā mitrums ēkā ir izžuvis, jo tikai tad var noteikt, cik ļoti ēka un tajā applūdusī manta ir cietusi. Taču jau tagad “Gjensidige Baltic” ir pieņēmusi lēmumu izmaksāt kompensāciju par divām applūdušām ēkām Jelgavas rajonā, kur lielākie zaudējumi radušies viesu kompleksā “Jaundobeļi” Līvbērzes pagastā.
“If apdrošināšanas” Atlīdzību daļas vadītāja Iluta Šķipsna informēja, ka kompānija pašlaik saņēmusi tikai trīs pieteikumus par gruntsūdens līmeņa palielināšanās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem īpašumam, tomēr, izskatot iesniegtos pieteikumus, nolemts atteikt atlīdzības izmaksas, jo klientu noslēgtās apdrošināšanas polises šādus zaudējumus neparedzēja segt.
Šķipsna skaidro, ka apdrošināšanas atlīdzība plūdu gadījumā tiek izmaksāta, ja, apdrošinot īpašumu, applūšanas risks tiek atsevišķi atrunāts un iekļauts polises segumā. Ja apdrošinātais objekts atrodas teritorijā, kurā katru gadu pavasarī ir iespēja applūst, šāds apdrošināšanas risks netiekot iekļauts polisē.
Savukārt “Ergo Latvija” kopš palu sākuma martā saņēmusi 41 pieteikumu no klientiem saistībā ar īpašuma applūšanas gadījumiem. Likumsakarīgi visvairāk pieteikumi saņemti no plūdu visvairāk skartajām teritorijām – Jelgavas un tās apkārtnes, kā arī no Cēsu rajona, kur cietušie īpašumi atrodas upju tuvumā.
“Ergo Latvija” Īpašuma apdrošināšanas un zaudējumu regulēšanas departamenta direktors Jānis Sprindžuks uzsvēra, ka uzņēmuma speciālisti izvērtē katru gadījumu individuāli un veic izbraukumus ar novērtējumus katrā objektā.
Viņš pieļauj, ka palu nodarītie zaudējumi tiks apzināti ne ātrāk kā šīs nedēļas beigās, kad ūdens līmenis varētu samazināties, tādējādi ļaujot uzskatāmi novērtēt kopējo situāciju un palu sekas jeb radīto kaitējumu. “Patlaban, kad kopš aizpagājušās nedēļas nogales palu ūdeņi sākuši atkāpties, ūdens līmenis joprojām daudzviet saglabājas augsts, un daudzas applūstošās teritorijas, tostarp dzīvojamās mājas vēl ir applūdušas. Šāda situācija varētu saglabāties vēl vismaz nedēļu,” prognozē eksperts.
Vienlaikus viņš norāda, ka to, cik ļoti tuvākajā laikā ūdens līmenis kritīsies, ietekmēs laika apstākļi. Piemēram, ja sāksies lietus un slapjš sniegs, tad, iespējams, gaidāmi situācijas atkārtoti saasinājumi.
Sprindžuks saka, ka palu radītos zaudējumus un atlīdzībās izmaksājamo summu pagaidām lēst pāragri, bet, izvērtējot situāciju, jau patlaban prognozējams, ka šopavasar pieteikto atlīdzību skaits būs daudz lielāks nekā citus gadus, jo šogad applūdušas ne vien ikgadēji applūstošas jeb par paredzamām riska zonām dēvētās teritorijas, bet arī tādas vietas, kas nebija applūdušas vairāk nekā 20 gadus.
Tāpat jāņem vērā, ka lielus zaudējumus sagādājusi arī palu netiešā ietekme, piemēram, izskalojot vai appludinot ceļus, pa kuriem ikdienā notiek intensīva satiksme – tās ir būtiskas papildu izmaksas, piemēram, sabiedriskajam, operatīvajam transportam, kuram palu skartās teritorijas jāapbrauc.
Vienlaikus apdrošinātājs atzīmē, ka šopavasar piedzīvotie plūdi palielinājuši iedzīvotāju interesi par iespējām apdrošināt savu īpašumu pret plūdu/palu riskiem nākotnē.
NOZARE.LV
Komentāri