Konkursā atsevišķi vērtēja mākslīgi un dabiski atjaunotās mežaudzes. Stādīto audžu grupā par labāko atzina Skujenes pagasta “Lejasimšēnu” saimnieka Gunta Ģēģera 4.2 ha lielo egļu platību.
-Saimnieks par mežu rūpējas pats. Pārzina katru nogabalu. Egļu audze lieliska, šogad bijis labs pieaugums. Augsta audzes kopšanas kultūra,- tā “Lejasimšēnu” jaunaudzi vērtēja Cēsu virsmežzinis Māris Sestulis.
Dabiski atjaunoto audžu grupā par labāk izkopto atzina jaunpiebaldzēna Leo Ābelnieka (z/s “Stalkas”) īpašumu Jaunpiebalgas mežniecības teritorijā – 2.4 ha lielu audzi.
-Izcirtums atjaunojies dabiski, bet saimnieks nav paļāvies tikai uz dabu. Lai veicinātu kociņu ieaugšanu, izcirtuma augsne sastrādāta. Prieks, ka vietā, kur nocirstas apses un bērzi, tagad valdošā suga ir skuju koki,- sacīja virsmežziņa vietniece Dace Ivašina.
Mākslīgi apmežoto jaunaudžu kategorijā otro vietu ieguva Pārgaujas mežniecības Raiskuma pagasta “Rasu” saimnieka Ēvalda Kaļvas koptā 2.1 ha lielā priežu jaunaudze. Trešajā vietā – Dzērbenes mežniecības Dzērbenes pagasta “Lejassniķeru” 4.8 ha lielā priežu audze. Īpašums pieder Vijai Baltvilkai, par mežu rūpējas viņas dzīvesbiedrs Guntis Robulis.
Dabiski atjaunojušos audžu grupā otrā un trešā vieta netika piešķirta.
Laikraksta “Druva” veicināšanas balvas – avīzes abonementu nākamajam gadam – saņēma Dzērbenes “Lejassniķeru” saimnieki un Amatas novada mežu īpašnieks Jānis Ontužāns. “Lejassniķera” mežu kopējs G.Robulis “Druvas” uzmanību saistīja ar to, ka necenšas gūt tūlītējo labumu, bet gādā par ilglaicīgu saimniekošanu. Savukārt J.Ontužāns meža kopšanā izmanto netradicionālas metodes.
