Straupes pagasta “Mazakmentiņu” mājas pagalms piesaista ar saimnieces prasmi radīt jaukus stūrīšus un miniatūrā iekārtot to, kas pašai patīk.
“Dažādu ideju man visu mūžu nav trūcis,” pārliecināti saka ”Mazakmentiņu” saimniece Arta Kilipa. Viņas teikto apliecina mājas apkārtne. Pie iebraucamā ceļa veca akmeņu kaudze pārvērsta par puķu dobi. Lai nožogotu kūti no mājas, saimniece pati sameistarojusi zedeņu žogu, gar kuru zied dālijas. Otrs zedeņu žogs aizsedz skatu uz kaimiņmāju. No pagalma puses pār to liecas rudenīgi sarkana vīnstīga un … apiņi. Tie virs vārtiņiem veido majestātisku arku un atdzīvina zedeņus.
“Apiņi ir brīnišķīgs augs. Kādreiz man bija mazdārziņš ar visu būdu. Ļoti gribējās no kaimiņiem norobežoties, kā arī paslēpt būdu. Iestādīju apiņus. Līdz rudenim būdiņa pārvērtās par zaļu alu. Tā
tagad arī “Mazakmentiņos” iestādīju apiņus,” stāsta Arta Kilipa. Viņa arī uzsver, ka apiņi nav prasīgi augi. Rudenī nogriež un norauj no žoga, bet pavasarī tie atkal saaug kā biezs siets.
Otrpus žogam aiz vārtiņiem katru ienācēju pārņem romantiska noskaņa. Gar žogu, pretī mājas logiem, līkloču puķu dobe, kurā visu vasaru zied gan ziemcietes, gan vasaras puķes. “Īpaši skaista šī dobe ir vienbrīd vasarā un rudenī. Tas mirklis ir tik īss, bet tik krāsains,” ar prieku stāsta saimniece. Turpat arī pavisam mazs baseins, kurā spoguļojas rudens krāsu pārņemtas lapas un pēdējie nule aizvadītās vasaras ziedi. Gan baseina malā, gan puķu dobē mājvietu atradušas dažādas figūras. Te ir gan dzīvnieki, gan rūķi. “Visa vasara paiet, kamēr dažam atrod to visīstāko vietu,” smejot stāsta saimniece un ar lepnumu piebilst, ka viens rūķis, tāpat kā klinšrozīte pirms gadiem, iegūti kā balva pagasta konkursā par sakoptāko sētu.
Nostājoties arkveida vārtos un skatoties uz māju, jūties kā nonācis sapņu namiņā. Gar ēkas sienu kastēs un podos zied begonijas. Arta Kilipa saka: “Man ļoti patīk begonijas. Tās ir tik dažādas un skaistas. Diemžēl pagrabs ir mitrs, ziemā puķes grūti saglabāt. Man nav tik varenas un lielas, kādas esmu citiem redzējusi.”
Zem ozola un ābeles, apiņu žoga noslēpta, turpat pie namdurvīm ierīkota atpūtas vieta – galds un soli. Tiesa gan, tagad tur mierīgi nosēdēt nevar, jo ik pa brīdim var trāpīt kāda zīle vai ābols.
“Lai arī kā norobežoju pagalmu, tam cauri skrien vējš. Tāpēc arī ne viss grib augt. Esmu jau izdomājusi, ko pārstādīšu, kā pārveidošu akmeņu kaudzi,” saka Arta Kilipa un vēlreiz apliecina, ka ideju viņai patiešām daudz. Viņa rāda, kur grib iestādīt tūju, kur stīgojošās rozes, kurp pārcelt mazo baseinu. Kaut tik ātrāk pienāktu nākamais pavasaris.
Pie mājas daudz vecu ozolu, liepu, ābeļu. Rudenī lapu paklājs tik biezs, ka tik spēj visas vākt. “Jāpriecājas. Kad vēl septembra beigās samtenes un dālijas ziedējušas?! Būtu jau dārzs jālaiž miegā, bet vēl tik krāsains,” domās dalās “Mazakmentiņu” saimniece.
Komentāri