Pie Amatas netālu no Melturu krasta brīvdienā valdīja liela rosība. Talcinieki nesa un meta lielus un mazus akmeņus upē, pamazām vien veidojot aizsprostu.
“Kad bijām mazi, pirms gadiem 60, vasarās šajā vietā Amatā sakrāvām akmeņus, un ūdens meta līkumu, uzskaloja sēri, izveidojot smilšainu pludmali. Amatā otras tādas pludmales nav. Kad ūdeni pareizi ievirza, būs 2,5 metru dziļums. Te kādreiz bija laipa, uz galvas lēcām upē,” atceras Egons Garklāvs, krasta zemju īpašnieks un talkas “Liec upē akmeni!” rosinātājs. Gan viņš, gan citi talcinieki uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai Amatas ūdenī būtu skābeklis, ūdens ar to tiek bagātināts, kad sitas un plūst pāri izveidotajam akmens krāvumam.
Pirms kāda laika krastmalā bija neliels akmeņu aizsprosts, bet kāds to izjaucis, visticamāk, makšķernieki, lai zivis tiek dziļumā. E.Garklāvs domā, ka upes krastā būs jāpieliek uzraksts, kurā paskaidrots, ko te un kāpēc dara, ka nevajag jaukt akmeņu krāvumu.
Talcinieki – lieli un mazi – cītīgi meta upē akmeņus, un pamazām vien veidojās krāvums, kurā katrs akmens ir no svara. Bērniem par šādu darbu īpašs prieks – varēja gan brist ūdenī, gan celt un mest akmeņus. Talcinieki apsvēra, ka tas, ko dara, ir vērtīgi gan dabai, gan cilvēkiem. E.Garklāvs skaidroja, ka upes otrā krastā arī jāsaliek akmeņi, lai ūdens nenoēd krastu, arī laivas pavasarī nedzīs krastā. Pavasarī Amatas ledus, protams, izdarīs savu, visticamāk izjauks krāvumu, kā to jau ne reizi darījis.
Strādājot visu dienu, vairāk nekā desmit cilvēku nelielu upes daļu izveidoja tādu, kāda tā bija pirms vairākiem gadu desmitiem. Ir jau ieceres nākamajām talkām. Netālu no tilta, ja izveidotu akmeņu krāvumu, ūdens veidotu vilni, tas būtu kā slieksnis, un Amatā varētu sērfot.
Amatas pašvaldības Tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Anete Eglīte uzsver, ka talkā padarītais veicinās upes pašattīrīšanās spējas un sekmēs bioloģisko daudzveidību upē. ”Īstenojām arī ideju par upes uzlabošanu nākamajiem ūdenstūrisma mačiem Amatā. Domājam arī, lai uzlabotu upes pieejamību un aktīvā tūrisma iespējas, “ teic A. Eglīte.
“Šī ir brīnišķīga vieta, tā tikai jāsakopj,” saka E.Garklāvs un uzsver, ka nedrīkst ļaut Amatai aizaugt. Amatas pašvaldības Tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Eva Koljera atgādina: “Arī par upi cilvēkam jārūpējas, tā jākopj, tās ekosistēma jāuzlabo. Vecās fotogrāfijās redzams, ka krastos ir pļavas, kur ganās govis, nevis aug koki un krūmi. Lapas rudeņos birst ūdenī, upe aizaug, ūdenim trūkst skābekļa.” Viņa piebilst, ka Amata ir novada lepnums un bagātība. “Upē pavasarī ir laivošana. Citos gadalaikos var doties pastaigā pa Amatas taku. Ir plāni to papildināt. Patlaban gājējiem ir problēma atgriezties sākumpunktā. Ir vienošanās ar vienu kompāniju, kas varētu aizvest atpakaļ. Krastošana kļūst populāra, nesen Vidzemes Augstskolas studenti un pasniedzēji gāja gar upi. Jādomā, kā pastaigu padarīt interesantāku. Tāpat kā par Amatu ieinteresēt, piemēram, supotājus,” pārdomās dalās E.Koljera. Ideja par talku radās pašvaldības seminārā “Amatas vilinājums vakar, šodien un rīt” , kad tika pieņemti lēmumi un akceptētas idejas par turpmāko rīcību, lai uzlabotu Amatas pieejamību, tūrisma iespējas un upes veselību. Talkas “Liec upē akmeni!” ideja radās, iedvesmojoties no upju attīrīšanas kampaņas “Liec upē akmeni!” 2012. gadā.
Komentāri