Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Aizritējusi muzikāla nedēļa

Druva
23:00
02.08.2007
5
7lp Nometne Araisos

No 22.līdz 29. jūlijam Ģikšu pirmsskolas izglītības iestādē ”Kastanītis” risinājās bērnu un jauniešu nometne ”Mēs – mūzikā un dejā 1”, ko finansiāli atbalstīja Cēsu rajona padome un bērnu vecāki. Nometnē radoši darbojās 46 dalībnieki vecumā no 5 līdz 18 gadiem. Skolotājas Ieva Bernadeta Ščeglova un Anitra Rause vadīja deju un dziedāšanas nodarbības. Vēl bērniem tika dota iespēja apgūt pūšamo instrumentu spēli pie Vladimira Šuvarikova, ģitāras spēli pie Mārtiņa Bērziņa, sitaminstrumentu spēli pie Larisas Puzules un teātra mākslu pie Inetas Tobiases. Nometnē bija pārstāvēta deju studija „Grācija” un dziedošie bērni no Cēsu pilsētas pamatskolas kora „Krauklēni”, Cēsu mūzikas skolas un Skujenes pamatskolas.

Pie bērniem nometnes laikā ieradās īpaši vieslektori – Irēna Bindemane, kas vadīja lekciju par bērnu un jauniešu attiecībām. Viesojās arī stepa meistars Māris Pūris un Āraišu draudzes mācītājs Artis Eglītis.

Stepa deju pedagogs M.Pūris nometnē bērniem mācīja stepa soļus: „Viņiem radās saprašana, ko nozīmē steps. Domāju, ka bērniem bija sava veida atklājums, ka viņu kājas, kas vienmēr visu var, tomēr visu nevar, jo virkne kustību šajā dejā tiek veikta ar tiem kāju muskuļiem, kas ikdienā praktiski netiek lietoti.” M.Pūris atzīst, ka pirmajai reizei tas tiešām nav vienkāršs uzdevums. Skatoties uz lēkājošajiem un dejojošajiem bērniem pēc deju nodarbības, M.Pūris smaidot teica, ka „sēkla, šķiet, kritusi auglīgā zemē”.

Nometnes norises vietā sastaptā mamma Lelde Laviņa teica, ka meitu uz nometni sūtījusi, lai bērnam rastos patstāvīgāka un dziļāka interese par mūziku: „Kur gan viņa labāk varētu izpausties dejā, ja brīvlaikā diendienā mājās to vien dara kā dejo? Pie tam šādā nometnē var iegūt gan ritma pamatus, gan pamatzināšanas par mūzikas instrumentiem.”

Nometnes dalībniece Madara Liepa stāstīja, ka viņai nozīmīgākais ieguvums esot tieši apgūtie jaunie deju soļi, jo līdz šim viņa esot dejojusi vien hiphopa stila mūzikas ritmos. Tāpat meitene pauda sajūsmu par nodarbībām bungu spēlēšanā.

Larisa Puzule, kas zināma kā pirmā Latvijas sieviete – profesionāle sitamo instrumentu specialitātē, bērniem mācīja sitaminstrumentu spēlēšanas pamattehniku. Viņa stāstīja, ka ”pirmajā dienā visi saskrēja pie bungām, neatlaidīgi bungoja, bet jau pēc laika bērni gāja apzinīgāk pie instrumenta un izjustāk spēlēja iemācītos ritmus.” L.Puzule atzina, ka bērnu izaugsme instrumentu apguvē ir bijusi acīm redzama.

Bērniem ik vakaru tika demonstrēts arī pa kādai videofilmai, piemēram, mūzikls „Kaķi”, „Mūzikas skaņas”, animācijas filma „Prēriju gars”, bērni savos pie- zīmju blociņos rakstīja īsas recenzijas par redzēto un dzirdēto. Nometnes dalībniece Katrīna Veitnere gan atzina, ka „grūti ir rakstīt, ja filma ir ļoti interesanta, gribas sekot līdzi filmas sižetam un nav laika rakstīšanai”.

Nometnes vadītāju Anitras Rauses un Ievas Bernadetas Ščeglovas vadībā tika iestudēta arī Didža Rijnieka ”Mazās mesas” trīs daļas, kuru bērni dziesmā un dejā demonstrēja arī plašākai publikai Skujenē, Kaivē, Ģikšos un Āraišos. Ļoti iespējams, ka šis iestudējums būs skatāms vēlreiz kādā no Adventes laika pasākumiem gada nogalē.

Nometnes organizatores, redzot apmeklētību un bērnu sajūsmu par iespēju mākslinieciski izpausties un iemācīties ko jaunu, izteica cerību, ka šāda nometne varētu būt arī turpmāk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
136

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi