Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Aizrautībā pret Itāliju

Druva
23:00
17.08.2007
54
8lp Baiba Ose

Cēsniece Baiba Ose pēc vidusskolas absolvēšanas nolēma nemesties populārajās universitāšu programmās, bet studēt to, kas vairāk sirdij tīk.

Šoruden Baiba jau trešajā kursā turpinās studijas Starpkultūru sakari Itālija – Latvija.

“Arī es pirms pāris gadiem kā daudzi citi mani skolasbiedri startēju uz komunikācijām, taču tiku iekšā maksas grupā. Bet tā kā vienmēr man skolā bijušas ļoti labas atzīmes, nolēmu, ka par maksu nestudēšu. Mainīju prioritātes un tā, starp citu, iestājos Kultūras akadēmijā uz itāliešu valodas programmu, kura toreiz akadēmijas vēsturē bija piedāvāta studentiem pirmo reizi. Pēc tam braucu skatīties rezultātus un izrādījās, ka esmu otrā no augšas, kura tikusi šajā programmā. Tad arī nolēmu, ja tik labi esmu iestājusies, kāpēc arī nepalikt un nestudēt,” stāsta Baiba un atklāj, ka, uzsākot studijas izvēlētajā programmā, viņai nav

bijusi ne mazākā jausma ne par Itāliju, ne itāliešu valodu.

“Toreiz tas man likās kaut kas citādāks. Un šobrīd jāsaka – vīlusies nejūtos. Taču, nenoliedzami, mūsdienās ir dažādi stereotipi. Piemēram, ja mamma strādā bankā, labi pelna, tāpēc arī bērniem jāiet studēt uz Banku augstskolu. Cik ļoti daudz jauniešu mokās savās izvēlētajās studiju programmās? Viņiem tas riebjas, bet viņi cīnās, lai dabūtu to papīru, kas it kā dod iespējas. Es noriskēju, lai gan sabiedrības spiediens bija nenormāls. Šobrīd runājot, atminos arī savas vidusskolas skolotājas sacīto, kura mums teica, ja neesam pārliecināti, kur studēt, lai aizbraucam, vienu gadu paceļojam, atpūšamies vai pastrādājam. Un tad atgriežoties ar skaidru galvu varēs saprast, ko paši gribam. Bet mums ir tā, ka visi pēc 12. klases skrien kā traki, jo tā vajag. Jo visi tā dara. Itālijā, piemēram, viņi skaitās jauni līdz 30 gadiem un studēt arī sāk tikai no kādiem 25 gadiem,” domās dalās Baiba.

Jautāta, kādas perspektīvas nākotnē viņa saskata darba tirgū, meitene atbild, ka to netrūkst.

“Jau šovasar kā gide itāliešu valodā novadīju pāris ekskursijas.

Tas ir pieprasīts darbs, lai gan kļūt par tulku īsti nekad nav bijis mans sapnis. Taču valodu zināšanas noder vienmēr, un tās man labi padodas. Jāsaka jau, ka vienmēr esmu bijusi apzinīga skolniece. Atminos, kad, beidzot skolu, gāju arī uz karjeras izvēles centru, man tur pateica, ka esmu perfekcioniste – ka

man visu vajag labi. Un tā jau arī ir, ja daru, tad līdz galam. Arī prioritātes īsti nemāku sadalīt. Mācos visu un visur saņemu labas atzīmes,” saka Baiba un atklāj, ka pēdējo divu gadu laikā nedaudz iepazinusi arī Itāliju.

“Itālijā esmu bijusi divas reizes. Pirmoreiz, kad tikko uzsāku studijas, mani turp aizveda vecāki. Savukārt šopavasar ar kursa biedrenēm braucām uz Sicīliju. Starp citu, Rīgā man nesen pienāca klāt uz ielas un pajautāja, kur labāk dzīvot – Latvijā vai ārzemēs. Es sākumā apstulbu, bet tad atbildēju, ka Latvijā. Jo tā jau laikam arī ir. Arī Sicīlijā man pilnībā pietika ar nepilnām divām nedēļām, lai es apjaustu, ka vēlos mājās. Noteikti nedomāju pārcelties uz dzīvi Itālijā un šai valstij veltīt visu dzīvi. Drīzāk šo valsti vēlētos kaut kā vairāk iedzīvināt Latvijā,” saka Baiba un neslēpj sajūsmu par skaistajiem dabas skatiem Itālijā: “Zeme ir fantastiska. Pirmo reizi, kad biju Romā, Florencē, tie man likās tādi tūrisma centri, bet aizbraucu uz Sicīliju, kur dzīvojām mazā miestiņā, un tā bija pavisam cita jušana. Cilvēki bija ļoti jauki, daba fantastiska. Arī vēlāk Romā, pastaigājot pa mazajām ieliņām un prom no tūristu iestaigātām takām, atklājās pavisam cita aina un sajūtas. Jā, tādu Romu es varbūt varētu iemīlēt.”

Par Latvijas Kultūras akadēmiju Baiba saka: “Tā ir jauka vieta! Tur mācās aktieri, horeogrāfi, operatori… Visi ļoti radoši cilvēki. Ieejam akadēmijas teritorijā, tur ir jauks dārziņš, zālājs un var justies kā mājās. Lielie universitāšu tīkli mani nevilina. Bet te nāk pretim pasniedzējs un mani sveicina, jo pazīst, ka esmu no akadēmijas. Tas ir jauki, tā ir cita saskarsmes kultūra,” saka studente, kura atklāj, ka arī pie Rīgas pa šiem diviem gadiem ir paspējusi pierast.

“Cēsis ir un vienmēr būs mana pilsēta. Par to nav runas. Taču nesen, uzbraucot Pēterbaznīcas tornī, paskatījos apkārt un likās – jā, ir jau gandrīz mana pilsēta. Vēl tikai nedaudz pietūkst. Rīga pamazām iekaro manas simpātijas,” saka Baiba un neslēpj, ka jau ar nepacietību gaida jauno studiju gadu.

“Šovasar kā studente tiešām atpūtos, lasīju grāmatas un satikos ar mīļiem cilvēkiem,” saka Baiba.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi