Raunas pagastā sākusies parakstu vākšana pret iespējamā novada veidošanu kopā ar Priekuļu pagastu. To ierosinājis ev.lut. baznīcas draudzes priekšnieces vietnieks Raitis Zariņš.
“Nedrīkst būt tā, ka Raunas vārdu raksta tikai iekavās, ka Raunu kāds neņem galvā,” “Druvai” uzsver Raitis Zariņš un ir pārliecināts, ka katram kaut kas jādara, nedrīkst ļaut savā vietā citiem rīkoties. “Vai tiešām Latvijā demokrātija ir tikai vārdos,“ jautā raunēnietis un piebilst, ka apliecinājums būs tas, vai iedzīvotāju domas valdība ņems vērā. Pagasta iedzīvotāji parakstījušies, ka ir pret Priekuļu – Raunas novada veidošanu, jo “uzskatām, ka pagasta attīstība tiks bremzēta nevis uzlabota. Pagastā ir izteikts centrs ar vairāk nekā 1300 iedzīvotājiem, tajā ir sakārtota infrastruktūra. Pagastā ir zems bezdarba līmenis un labi attīstīta mazā un vidējā uzņēmējdarbība. Vietējie uzņēmumi nodrošina ar darbu lielāko daļu iedzīvotāju. Raunas pagasta iedzīvotāji vienmēr uz pašvaldību vēlēšanām gājuši balsot par cilvēkiem, kuru nostāja, prioritātes, pagasta attīstības ceļš ir zināms. Esam pārliecināti, ka, Raunas pagastu iekļaujot Priekuļos, mūsu intereses būs otršķirīgas, jo par deputātiem kļūs retais raunēnietis.
Mēs, pagasta iedzīvotāji, lūdzam ņemt vērā mūsu viedokli un apstiprināt Raunas novadu pagasta administratīvajā teritorijā.”
Vairāki simti parakstu tika savākti svecīšu vakarā. Tagad viedokli par Ministru kabineta pieņemto novadu karti var izteikt pagasta bibliotēkā. Pret Priekuļu – Raunas novada veidošanu jau parakstījušies vairāk nekā 500 raunēnieši.
“Ik svētdienu lūdzam par savu Raunu, tās nākotni,” saka Raitis Zariņš.
Savukārt Raunas pagasta padome Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) un Ministru kabinetam nosūtījusi padomes lēmumu, kurā vēlreiz atgādināts, ka jau 2006.gada septembrī, pamatojoties uz likuma doto iespēju, pašvaldība pieņēma lēmumu par novada veidošanu pašvaldības robežās. ”Diemžēl, kaut tika pieņemts pozitīvs Administratīvi teritoriālo reformu padomes lēmums, Raunas pagasta padome nesagaidīja, ka saskaņā ar likumu jautājumu par Raunas novada izveidi izskatīs Ministru kabineta sēdē. Turklāt nesaņēmām rakstisku atbildi uz RAPLM adresētajām vēstulēm. Pretēji Priekuļu un Raunas pašvaldību paustajai gribai, Ministru kabinets abus pagastus grib apvienot.”
Pagasta padome konstatē, ka valdība uzsākusi cīņu ar inflāciju, tuvākajos gados nav sagaidāmi lieli ieguldījumi novada infrastruktūrā. Raunas novada izveidošanas projekts ir lētāks un dos stimulu attīstībai neatkarīgi no problemātiskajām valdības dotācijām. Raunas novada ilgtspēju raksturo ne tikai ekonomiskie vai sociālie faktori, bet iedzīvotāju piederības sajūta teritorijai. Apvienošanas gadījumā Raunas kā vēsturiska attīstības centra loma ir apdraudēta.
“Pagasta padome vairākkārt ir pieņēmusi vienādu lēmumu, no tā atteikties nedomājam,” uzsver Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis.
Komentāri