Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Aitas un Būru kazas Amatas pakalnos

Sarmīte Feldmane
23:00
22.10.2021
130
Biru Kazas

Amatas pagasta “Dzeņos” pēdējā rudens saule priecē aitas un kazas. Kazlēni un jēri spriņģo pa aploku, krūmiem, pieaugušie kāri plūc zāli.

Inga Kalniņa pirms 11 gadiem no Rīgas pārcēlās uz dzīvi    Spārē. Kopā ar dzīvesbiedru pamazām atjaunoja māju, kopa 12 hektārus zemes.

“Pirmos gadus laukus appļāvām, tie ir kalnaini. Mālainā nogāzē iestādījām eglītes. Radās doma uz vasaru paņemt aitas, lai noēd zāli. Pirmās atvedām no Mazsalacas. Tā arī sākām,” stāsta saimniece Inga Kalniņa. Viņa pabeidza kursus aitkopībā, kā pati atzīst, lai saprastu ko vairāk par šo dzīvnieku audzēšanu. Patlaban saimniecībā ir 20 aitu mātes. Pavasarī ganāmpulks būs jau krietni lielāks. Šopavasar vairākām aitām bija trīs jēri, saimniece izbaroja.

Saimniekojot bija skaidrs, ka vēlas strādāt pēc bioloģiskām metodēm. Inga pabeidza kursus, saim­niecība jau saņēmusi sertifikātu par pārejas periodu uz bioloģisko lauksaimniecību.

“Kursos interesējos, ko vēl bez aitām varētu audzēt. Tad arī uzzināju par Būru gaļas šķirnes kazām. Kad ieraudzīju, sapratu, arī manā saimniecībā tās būs. Latvijā tikai deviņās saimniecībās audzē šīs šķirnes dzīvniekus. Ja saimniecībā piedzimst kaziņas, retais    pārdod, patur paši,” stāsta kazu audzētāja. Patlaban saimniecībā ir deviņas kazas un četri āzīši, vēl vienu iecerēts pārdot, viens jau atradis mājas Daugavpils pusē.

“Ir saimniecības, kas no piena kazām vēlas pāriet uz gaļas kazu audzēšanu. Taču trūkst vaislas dzīvnieku. Būru kazas Latvijā vēl ir jaunums, pirmās  ieveda 2005.gadā no Vācijas, pērn no Anglijas. Latvijas Kazkopības biedrība, kas apvieno šķirnes audzētājus, strādā, lai varētu ievest šķirnes kazas no Vācijas.    Lai to izdarītu, prasības ir stingras. Lai ievestu šķirnes dzīvniekus no ārzemēm, saimniecībā trīs gadus jābūt reģistrētam kazu ganāmpulkam. Tas saistīts ar drošību pret skrepi infekciju, ko regulāri pārbauda    trīs gadus. Ja domājam par šķirnes saimniecību, jākooperējas, ganāmpulks jāatjauno. Latvijā nu jau visas Būru šķirnes kazas ir radinieces,” skaidro “Dze­ņu” saimniece un pastāsta, ka jau šogad kazu audzētāji no Igaunijas interesējušies, vai nevar nopirkt kādu kaziņu. Arī Lietuvā pamazām attīstās gaļas kazu audzēšana.    Šķirnes kazas ir pieprasītas.

Lai gan šķiet, kas var būt vienkāršāk par aitu un kazu audzēšanu, Inga uzsver, ka jāmācās ir visu laiku, jaunas zināšanas ikdienā nepieciešamas. “Iespējas ir, tikai jāseko, kas tiek piedāvāts,” teic Inga. Biedrība ir labs atbalsts un padomdevējs, tāpat arī Latvijas Lauku konsultāciju centra speci­ālisti un citi kazu audzētāji. Viņa atzīst, ka izdomāt jau var daudz ko, bet, vai dari pareizi, saproti tikai pēc laika. Saimniece atklāj, ka savulaik zālāju iesējusi, gūstot padomus internetā. Kad mācījās aitkopības kursos, saprata, ka aitām vajadzēja sēt pavisam ko citu, lai pļava der gan ganībām, gan sienam. “Ir pieejamas bezmaksas veterinārārsta un augkopības speci­ālista konsultācijas, atbrauc, apskata saimniecību un izstāsta, kā labāk un pareizāk darīt,” saka Inga.
Ar smaidu Inga atceras, kā ziemā piedzima kazlēni un jēri. Saimnieki, baidoties, ka nosals, mazuļiem uzvilka vestītes. “Ka­zas stāvēja un blēja, ka tie nav viņu bērni, aitas gan neiebilda,” atminas saimniece.    Kazlēni Laima un Dominiks, kas dzimuši ziemas aukstumā, ir mīluļi. Tāpat kā citi, ieraugot saimnieci, steidzas klāt, grib, lai pabužina. “Telma ir kā sargs, vakarā pārbauda, vai visi ir mājās,” pastāsta Inga.

Dzīvnieku novietne ierīkota vecā šķūnī. Inga vērtē, ka gribētu atsevišķu mītni kazām un aitām. Taču tās ir lielas investīcijas, lai varētu atļauties, ganāmpulkam vēl jāaug.    Līdz šim saimniekots bez aizņēmumiem un naudas piesaistes projektos. Lai iegādātos jaudīgāku tehniku lopbarības sagādei, “Dzeņu” saimniece pieteikusies 15 tūkstošu eiro lauksaimniecības atbalsta programmai. Šogad saimniecība apsaimnieko ne tikai savus 12 hektārus, bet arī 20 hektārus nomas zemes.

Aitu cirpšanai Inga izmanto pakalpojumu. Vilnu nodod pārstrādei Sunākstē, un mājās tagad ir jēldzija. Kā to izmantot, jau ir ieceres, ziemas vakaros būs, ko darīt. Aitas kaušanai tiek nodotas “Sidrabjēram” Zaubē. “Ir kāds lietuvietis, kurš visā Baltijā savāc aitu ādas, ved ģērēt uz Poliju un atved jau izģērētas. Pakalpojums nav dārgs,” atklāj Inga.

Viņa vērtē, ka pamazām vien arī Latvijā aitas un arī kazas gaļa tiek pieprasīta. Tradīcijas mainās. “Latvijas tumšgalves aitas krustojot ar gaļas šķirnēm,    gaļai nav specifiskās aitas smaržas. Jēra gaļa pamazām vien Latvijā kļūst pieprasīta. Kurzemē kazkopības saimniecībā “Mājas kafejnīcu dienā” piedāvāja visdažādākos ēdienus tikai no kazas gaļas un piena. Svarīga  ir kvalitāte, lai gaļa ir īsta. To, ka kazas un aitas gaļa ir veselīga, cilvēki zina, bet vai nu nav pagaršojuši, vai nav gadījusies laba,” pārdomās dalās Inga un piebilst, ka ir gandarījums saņemt labas atsauksmes, atzinīgus vārdus no tiem, kuri pagaršojuši viņas saimniecībā audzēto gaļu.

“Man nebūs simtiem dzīvnieku. Svarīgi, lai viņi ir veselīgi, jūtas labi un varu izaudzēt garšīgu gaļu,” uzsver    Inga.

“Dzeņu” saimniece rāda aplokus, kur reiz auguši kārkli. Divos gados kazas tos nograuzušas, saim­niekiem atlicis vien nozāģēt lielākos, bet kazas parūpējas par atvasēm.    Stirnas, staltbrieži nereti sarauj aplokus, regulāri jāapseko, lai dzīvnieki ir drošībā. Pēdējā laikā pļavas atkal posta mežacūkas. “Sētajos zālājos neiet, bet dabiskās pļavas pārvērš rakumos, jādomā, kā varēs uzart,” stāsta Inga.

Ikdienā Inga strādā algotu darbu, vakari un brīvais laiks paiet saimniecībā. “Jāstrādā, lai ir prieks,    darbs nedrīkst būt apgrūtinājums. Citi pēc darba dodas uz sporta zāli, es pie kazām un aitām,” smaidot saka “Dzeņu” saim­niece Inga Kalniņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
11
1

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
109
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
123
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
39
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
132
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
23
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
31
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
30
2
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi