Nākamnedēļ, 25.oktobrī Iekšlietu un Satiksmes ministri sasaukuši Satiksmes drošības padomes sēdi, kuras laikā tiks pārrunāts par fotoradaru nepieciešamību uz Latvijas autoceļiem, bet arī aktualizēts jautājums par sodu palielināšanu gadījumos, kad tiek pārsniegts atļautais maksimālais ātrums.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka CSDD apkopotā statistika par bojā gājušajiem uz autoceļiem nav iepriecinoša, tāpēc sasauktajā sēdē tiks analizēti apkopotie dati, kā arī aktualizēti jautājumi par fotoradariem un sodu palielināšanu.
“Runājot par fotoradariem, var teikt, ka tie ir vitāli vajadzīgi. Jā, Latvijā pāris fotoradari ir, policijas klātbūtne uz autoceļiem autovadītājus disciplinē, bet jocīgākais ir tas, ka tie vienalga jūtas nesodāmi,” rezumēja Golubevs.
Viņaprāt aktualizēt jautājumu par fotoradariem ir par maz, tāpēc šajā gadījumā tiks runāts palielināt sodus par atļautā maksimālā ātruma pārsniegšanu. Uz jautājumu, par cik sodu varētu palielināt Golubevs atbildēja, ka tas tagadējo piecu latu vietā varētu pieaugt līdz 15 latiem. “Ja runājam par sodiem, tad vēl tiek izskatīts jautājums, drīzāk plānots atgriezties pie diskusijas, kad par smagiem pārkāpumiem autovadītājam varētu konfiscēt transportlīdzekli. Tomēr būtiskākais ir tas, ka padomes sēdē tiks analizēta apkopotā statistika, tādējādi meklējot risinājumus akūtām problēmām,” sacīja Golubevs.
Jau ziņots, ka Rīgā un Pierīgas reģionā šogad bojā gājis 31 gājējs, kuram nav bijis atstarotāja vai lukturīša, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā informācija.
Kā aģentūru LETA informēja CSDD Sabiedrisko attiecību daļa, kopumā līdz 10.novembrim uz Latvijas ceļiem bojā gājuši jau 53 gājēji, bet šogad kopā notikušas 153 traģēdijas ar letālām sekām.
Tikmēr Zemgalē tika notriekti deviņi neredzami gājēji, Latgalē seši, Vidzemē četri un Kurzemē trīs.
Statistika uz ielām un ceļiem liek būt uzmanīgiem gan gājējiem, gan velosipēdistiem, gan arī autovadītājiem. Lai arī gada pirmajā pusē ceļu satiksmes negadījumu un bojā gājušo statistiska bija aptuveni pērnā gada līmenī, taču situācija pasliktinās, un novembrī katru dienu uz Latvijas ceļiem bojā gājuši viens līdz divi cilvēki.
Lielākā daļa traģēdiju, kurās iesaistīti gājēji, notiek diennakts tumšajās stundās, laikā starp plkst.17 un pusnakti. Kā norāda CSDD, noguris autovadītājs nespēj tik ātri reaģēt un saskatīt tumsā gājējus un velosipēdistus. Turklāt, ja mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem nav atstarotāja vai lukturīša, viņi ir ģērbušies tumšās drēbēs un iet pa nepareizo ceļa pusi, viņus tumšā laikā ir neiespējami saskatīt.
Ārpus apdzīvotām vietām gājējiem jāpārvietojas pa ceļa kreiso pusi – pretēji auto plūsmai -, pat tad, ja veicamais attālums ir neliels, savukārt velosipēdistiem – pa ceļa labo pusi.
CSDD aicina ikvienu satiksmes dalībnieku lietot atstarotājus vai atstarojošus elementus, tas ir, atstarojošas vestes, lukturīšus, mobilo tālruņu lampiņas, ievērot drošu braukšanas ātrumu, apdzenot transportlīdzekli vai uz šaurākiem ceļiem izmainoties ar citiem auto, ņemt vērā, ka gar ceļa malu var iet gājējs vai braukt velosipēdists, sagatavot auto braukšanai ziemas apstākļos. CSDD un Valsts policija aicina parūpēties par savu un tuvinieku drošību un dzīvību, jau laikus iegādājoties gaismu atstarojošus elementus.
Kā liecina statistika par pirmajiem desmit mēnešiem, vairāk nekā 60% traģēdiju notiek tumsā un krēslā, tāpat 49% avāriju notiek pilsētās. CSDD norāda, ka pilsētās vairāk traģēdiju notiek diennakts gaišajā laikā, ārpus pilsētām tas notiek krēslā un tumsā.
Tāpat vairāk nekā puse negadījumu notiek pēc darba laika beigām.
LETA
Komentāri