Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Ai, bailes, bailes…

Druva
00:00
13.01.2007
7

Domāju, nevienam nav sveša baiļu sajūta. Kādam tās ir bailes no tumsas vai negaisa, citam no čūskām vai zirnekļiem. Domājot par šo tēmu, devos pie psiholoģes un psihoterapeites Ingas Jurševskas un sapratām, ka temats ir tik ļoti plašs, ka nav izrunājams vien nelielā rubrikā.

Psiholoģe stāsta, ka bailes ir pierastākais jēdziens, ko ikdienā dzirdam un lietojam. Taču atkarībā no baiļu stipruma tās var iedalīt trīs pamatkategorijās.

“Visvieglākā forma varētu būt nedrošība, kad kādā situācijā jūtamies ne tik pārliecināti, komfortabli un droši par sevi. Bailes varētu būt nedaudz stiprāks nosaukums šim emocionālajam stāvoklim. Taču pavisam spēcīga baiļu forma ir fobija, kas psiholoģijā tiek skaidrota kā nepamatotas un pastāvīgas bailes no dažādiem ārējiem apstākļiem, kas var būt visdažādākie. Dzirdēts un filmās redzēts, ka cilvēkiem mēdz būt spēcīgas bailes no augstuma, slēgtām telpām vai publiskām vietām,” stāsta psiholoģe un piebilst, ka izjust bailes ir dabiski. Tas ir viens no cilvēka emocionālajiem stāvokļiem. Neviens negrib pieredzēt neveiksmes vai publiski izgāzties. Taču iztēle bieži vien uzbur visdažādākās ainas, kā pa-klūpam, sākam raustīt valodu, eksāmenā nespējam atsaukt atmiņā zināmo vai atgadās vēl kas cits.

Jautāta, vai no bailēm ir iespējams tikt vaļā, psiholoģe atbild apstiprinoši.

“Kā jebkurš emocionāls stāvoklis, arī šis padodas ārstēšanai. Protams, katrs cilvēks ir citāds. Mūsu nedrošības, baiļu vai fobiju saknes un ilgums arī ir atšķirīgi. Bailes var ārstēt ar psiholoģiskām metodēm vai atsevišķos gadījumos – arī medikamentozi,” stāsta I.Jurševska.

Sarunas laikā aizskārām arī nāves bailes, kuras dažkārt cilvēki izjūt, piemēram, pēc auto negadījumiem. Psiholoģe uzsver, ka tā ir ļoti dabiska organisma aizsargreakcija uz šādām traumatiskām situācijām.

“Ikviens, kurš piedzīvojis kādu negadījumu, pirmo laiku, sastopoties ar līdzīgām situācijām, sevī izjūt pastiprinātas bailes. Tas ir dabisks stāvoklis, kurā cilvēkam ļoti nepieciešams atbalsts, lai visu mūžu nepaliktu, piemēram, par kājāmgājēju un saņemtu dūšu atkal sēsties automašīnā. Cilvēkam parasti ir sajūta, ka jātiek kaut kam pāri, bet, lai tiktu pāri šai baiļu sajūtai, nepieciešamas trīs lietas. Pirmkārt, apkārtējo cilvēku atbalsts un izpratne. Otrkārt, laiks. Kādreiz ir dzirdēts teiciens, ka laiks dziedē. Manuprāt, laiks ne tik daudz dziedē, kā ļauj iegūt jaunu pieredzi un apstiprinājumu tam, ka ne jau katru dienu ar mani atgadās kaut kas ļauns. Šī jaunā pieredze parasti liek bailēm un domām par negadījumu aizvirzīties otrajā plānā. Treškārt, svarīgi ir domāt par notikušo, ja iespējams, arī pārrunāt ar kādu. Pārdzīvojumu brīžos nereti mēs paši nespējam ieraudzīt visus apstākļus un sakarības, kas likuši notikt nelaimei. Runājot ar citiem, mēs varam gūt plašāku priekšstatu par notikušo, objektīvāk to izvērtēt un neiegrimt sevis vainošanā. Būtu labi atturēties no tādām akmenī iecirstām domām, ka biju to pelnījis, tas bija sods par kaut ko… Drīzāk pašam jāizspriež, kā tas notika, kādi apstākļi to veicināja, kur bija un kur nebija paša vaina. Tikai pārdomājot un izvērtējot, var gūt pieredzi, lai neļautu līdzīgiem notikumiem atkārtoties,” skaidro psiholoģe I.Jurševska.

Jautāta, kādā situācijā cilvēkam būtu jāmeklē speciālista palīdzība, psiholoģe atbild: “Ja pagājušas viena līdz divas nedēļas kopš negadījuma un naktīs vēl joprojām nevar gulēt, rādās murgi un acu priekšā ir negadījuma situācija. Ja īsti nav apetītes un joprojām negribas nevienu satikt. Vai gluži pretēji – ir paniskas bailes palikt vienam pašam. Ja nemiers neatstāj ne uz brīdi, tad ir vērts vērsties pie speciālista – psihologa, psihoterapeita vai ārsta,” domās dalās I.Jurševska.

Sarunas laikā aizskārām vēl kādu tēmu. Proti, situāciju, kad vecāki biedē bērnus ar dažādiem pasaku tēliem vai reāliem cilvēkiem.

“Ir priekšstats, ka bērns līdz divu gadu vecumam, ja audzis drošā ģimenes gaisotnē, bailes neizjūt. Var kāpt augstu un nebaidās, jo viņam nav pieredzes, kā ir, kad kritīs un sāpēs. Savukārt, bērna attīstības gaitā, attīstoties fantāzijai, bez īpašas biedēšanas attīstās arī baiļu izjūta. Arī vecāki var piepalīdzēt baiļu attīstīšanai bērnos. Brīžos, kad paši jūtas bezspēcīgi un nevar no bērna panākt vēlamo, vecāki dažkārt ņem talkā biedēkļus. Biedē ar pasaku tēliem, arī ar policistiem un dakteriem. Bet tad jārēķinās, ja kādreiz bērnam nāksies sastapties ar to pašu dakteri, viņš baidīsies ne tikai no potes, bet arī paša daktera,” stāsta psiholoģe un turpina: “Kādreiz baidāmies arī kaut ko teikt kolēģiem vai tuviem cilvēkiem, domājot, ka to nesakām, lai viņus saudzētu. Bet tā ir tikai daļa no patiesības. Otra – kā pats tikšu galā ar otra cilvēka reakciju – dusmām, asarām, varbūt atraidījumu. Patiesībā, kaut ko svarīgu nepasakot, es saudzēju ne tikai sarunu partneri, bet arī sevi, lai paglābtos no pārdzīvojumiem, ar ko pašam nāksies tikt galā,” atzīst psiholoģe.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
31

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
34

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
50
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
51

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
146
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
16
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi