Kad pār Satiksmes ministriju karājas ne tikai viens Damokla zobens, bet vairāki – “Rail Baltica” dzelzceļa tā arī nesāktās būvniecības ārkārtīgā sadārdzināšanās, lidsabiedrības “airBaltic” nebūšanas un kārtējā skatīšanās pēc valsts finansējuma, pasažieru vilcienu satiksmes lēnā virzība uz mūsdienīgo un nesenās ķibeles ar jaunajiem vilcieniem, daudzkārt pārsūdzētie pasažieru pārvadājumu konkursi – ministrija ir atradusi jomu, kurā sevi parādīt kā izcilnieci. Proti, informatīvajā ziņojumā, kuru 7.janvārī skatīs valdībā, starp pasākumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai kā augsta prioritāte izdalīta iecere īstenot “nulles tolerances politiku” pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā.
Kā teikt, ja netiekam galā ar konceptuālām lietām, vienmēr taču ir iespēja atrast kaut ko, ko var izdarīt praktiski bez darba un lielas domāšanas un pasniegt kā nozīmīgu, stratēģiski virzītu pasākumu. Tā īstenošanai darāmā maz, jāveic tikai nelieli normatīvo aktu grozījumi, kas pat neprasa sarežģītas juridiskās procedūras.
Ieviest stingrākus ierobežojumus un sodus, tas vienmēr ir vienkāršākais veids, kā vismaz censties risināt problēmas, proti, šajā gadījuma ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo un bojāgājušo skaita samazināšanu. Daudz sarežģītāk ir nodrošināt, lai cilvēki aizvien biežāk izvēlētos sabiedrisko transportu, piemēram, vilcienu. Lai sabiedriskā transporta reisi būtu saskaņoti tā, ka vienkārši būtu pārsēsties no viena autobusa otrā vai no autobusa vilcienā un ērti nokļūt vajadzīgajā vietā. Tas noteikti samazinātu satiksmes intensitāti pīķa stundās darba dienās un “svētdienas” braucējus svētkos un brīvajās dienās. Un, domājams, līdz ar to samazinātos satiksmes negadījumu skaits.
Jāpiebilst gan, ka ministrija kā konsekventu pamatu satiksmes drošībai norāda uz ceļu projektēšanas, būvniecības, uzturēšanas un norāžu atbilstošiem standartiem. Nepieciešami ir uzlabojumi un pilnveidojumi ceļu infrastruktūrā, piemēram, pretējo joslu atdalīšana ar norobežojošajiem stabiņiem, krustojumu pārbūve 90 grādu leņķī, “turboapļu” ieviešana, distances apzīmējuma ieviešana u.c. Aktuāls jautājums ir ceļu pieslēgumu un apgriešanās vietu samazināšana – kreiso pagriezienu likvidēšana un papildu finansējuma piešķiršana ceļmalu pļaušanai, virsmas apstrādes tehnoloģijām u.c. pasākumiem, kā arī stāvlaukumu izbūve kravas transportlīdzekļiem. Jācer, ka Satiksmes ministrijai “nulles tolerances politika” būs arī pret pašas ministrijas un citu nozares institūciju nespēju panākt šos būtiskos satiksmes drošības kvalitātes uzlabojumus un hronisko nevarēšanu nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām.
