Svētki pagājuši, garās brīvdienas tāpat – klāt jauns gads, un visiem nākas atgriezties ierastajā ritmā gan darbos, gan skolās. Ir diezgan izplatīta parādība, ka tieši pēc Ziemassvētkiem un Jaunā gada sagaidīšanas cilvēki kļūst nomāktāki, ikdiena šķiet daudz pliekanāka, jo ir sajūta, ka vēl priekšā tik gara ziema un īsti nav nekā, ko gaidīt, kam gatavoties.
Mūsu platuma grādos tas jo īpaši aktuāli, sevišķi pēdējos gados, kad ziemas ir mazāk baltas nekā senāk. Dienas arvien ir īsas, vakari – pat pārlieku gari, un pavasara vēsmas vēl gana tālu. Jo marts, lai arī pavasara mēnesis kalendārā, arvien tomēr sajūtās ir un paliek ziemas mēnesis. Daudzi pētījumi pēc noskaņojuma izceļ tieši janvāri kā bēdīgāku, drūmāku mēnesi. Kāpēc janvāri? Pēc brīvdienu sezonas beigām šo periodu raksturo kopīgs melanholijas noskaņojums, jūtama garastāvokļa lejupslīde un ilgstoša nemiera sajūta, cilvēkiem ieejot jaunajā gadā.
Periods pēc svētkiem ir īpašs gada posms, kurā svinību noskaņa pakāpeniski pāriet ikdienas dzīves ikdienišķākajos un dažkārt arī izaicinošākajos aspektos. Šī pāreja, ko bieži dēvē par “pēcsvētku nomāktību”, ir saistīta ar ievērojamu garastāvokļa maiņu, kad cilvēki izkļūst no svinēšanas eiforijas un no jauna iepazīstas ar rutīnas prasībām.
Vēl viens faktors, kas veicina nomāktību, ir ziemas laikapstākļi. Vēsāka temperatūra un samazināta saules gaismas iedarbība rada noskaņu, kas būtiski ietekmē garastāvokli un enerģijas līmeni, bieži pastiprinot letarģijas sajūtu. Saules gaismas trūkums būtiski regulē ķermeņa iekšējo pulksteni, izjaucot diennakts ritmus un ietekmējot dažādu laimes hormonu, piemēram, serotonīna, ražošanu, kas ir svarīgs pozitīvu emociju veicinātājs. Tas izraisa vispārēju garastāvokļa pazemināšanos un pastiprinātas skumjas.
Skaidrs, ka daudz ko cilvēka pašsajūtā nosaka tas, cik aktīvs vai mazkustīgs viņš ir. Ne velti no 1.janvāra daudzi apņemas būt sportiskāki, kustīgāki, ēst veselīgāk un kopumā iesākt gadu pavisam citādi ar domu – būt labākam, veselīgākam un možākam. Skumjais fakts ir tas, ka mūsu platuma grādos samazinātā saules gaisma un pelēkā ziemas atmosfēra var viegli atturēt cilvēkus no āra aktivitātēm, kas ir būtiskas fiziskajai labklājībai un garīgajai veselībai. Kad parki, takas un atpūtas zonas ir kļuvušas ledaini dinamiskas un izaicinošas, tās var zaudēt pievilcību. Nevēlēšanās stāties pretī ziemas aukstumam var atturēt cilvēkus no ikdienas vingrošanas neatkarīgi no tā, vai tā ir ātra pastaiga, skriešana vai sports ārā. Nepatika pret fiziskām kustībām rada tieksmi uz mazkustīgāku dzīvesveidu, ko vēl vairāk pastiprina drūmais laiks, kas šķietami pastiprina iekštelpu komforta pievilcību.
Sarežģītā psiholoģisko, fizioloģisko un vides elementu mijiedarbība ziemas mēnešos uzsver janvāra drūmā noskaņojuma sarežģītību, tāpēc ikvienam būtu svarīgi īpaši izvērtēt, ko viņš var papildus darīt labsajūtas uzlabošanai. Un te, lūk, iemesls, kāpēc nepavīpsnāt par tiem, kas dalās ar savām jaunā gada apņemšanām, jo viņiem vismaz ir kaut kas, uz ko tiekties, kā produktīvi aizvadīt ziemas mēnešus līdz gaidītajam pavasarim.
Komentāri