Bija jāpaiet simts gadiem, lai Septītās dienas adventistu Cēsu draudzei būtu savs nams. Sestdien vairāki simti cēsnieku un viesu, klātesot Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskapam Viesturam Reķim, piedalījās dievnama iesvētīšanā. Tas bija saviļņojošs un priecīgs brīdis.
Līgatnes ielā 10 gadu garumā draudze pamazām cēla savu namu.
“Sākumā domājām gads, divi un ēka būs zem jumta. Mainījās cenas būvmateriāliem, sākās krīze, bet tagad esam tikuši pie sava nama,” “Druvai” sacīja draudzes vecākais Andris Zariņš un uzsver, ka beidzot piepildījies daudzu paaudžu sapnis – adventistu draudzei ir savs dievnams. Viņš draudzē ir jau 55 gadus.
Bīskaps Viesturs Reķis svētku dievkalpojumā atgādināja, ka neviens Dieva apsolījums nepagaist. Viņš allaž dod jaunas iespējas un mēs ikviens esam radīti labiem darbiem. “Dievs dod mieru, iespēju atrast to
šajā tehniskajā, saraustītajā pasaulē, kur tik daudz stresa un nemiera. Dievs nekad neatkāpjas no
saviem apsolījumiem. Bet kā ir ar mūsu apsolījumu? Kā ikdienā rīkojamies, bieži vien solīto nepildām, kļūdāmies, aizmirstam, aizveram acis, redzot ļaunumu, ne vienmēr sirdī ielaižam mieru, ne vienmēr līdzekļus izmantojam Viņa pagodināšanai, bet sevis parādīšanai. Dievs nav mūs pametis. Atcerieties, ka izlūdzoties svētību šim namam, izlūdzam arī svētību cilvēkiem, kas to cēla, kas te nāks,” sacīja bīskaps, paužot gandarījumu, ka Vidzemē izveidojies lielāks centrs, kur draudzēm satikties.
Bīskaps izteica prieku par cēsnieku, viņu atbalstītāju un draugu paveikto.
Draudzes mācītājs Agris Bērziņš “Druvai” atzina, ka ikviens, kurš atnācis uz dievkalpojumu izjūt priecīgu satraukumu. “Ir prieks redzēt tik daudz cilvēku. Ceru, ka ar Dieva palīdzību šis nams būs par svētību ne tikai draudzei, cēsniekiem ,” sacīja mācītājs.
Svētku reizē skanēja dziesmas un mūzika, pateicība Dievam. Vēlreiz tika izstaigāts adventistu draudzes simtgadu ceļš Cēsīs.
No 1911.gada tā darbojusies nepārtraukti. Draudze Cēsīs pulcējusies visdažādākajās vietās, tās sapulču zāles bijušas gan Rīgas ielā, Tirgoņu namā, otrajā stāvā, gan
Palasta ielā 1 otrajā stāvā, arī Palasta ielā 15, tagadējā Cēsu veselības centra reģistratūras zālē, kādu laiku tā apmetusies arī Amatnieku ielā 3, Rīgas ielā 46, bet, sākot ar 1968. gada jūniju,
L. Kalēju ielā 6 Lūgšanu namā.
Līdz ar Atmodu draudze nopietni apsvēra, ka jāceļ pašiem savs dievnams. Tika saņemts pašvaldības atbalsts, arī noskatīta zeme Palasta un Kanāla ielas stūrī, arī Lenču ielas galā. Taču dažādi šķēršļi pārvilka svītru. Ilgus gadus Līgatnes ielā draudzei piederēja neliels koka namiņš. Tam līdzās arī tika atrasta jaunā dievnama mājvieta. Kā gadu gaitā no pamatakmens ielikšanas 2001.gada augustā tikts līdz skaistai ēkai, kas pārmainījusi apkārtnes ainavu, kas kopīgā darbā vienoja daudzus, arī nākotnē stāstīs vēstures lappuses. Bet 2007.gadā, kad nams jau daļēji bija uzcelts un iekārtota sapulces zāle, draudze pārcēlās uz savām īstajām mājām.
“Kas gan var būt vēl jaukāks, kā pašiem uzcelt savu namu. Mūsu draudžu vēsture ir līdzīga. Arī mēs ceļam savu namu, bet ilgus gadus mūsu draudžu mājvieta bija Lūgšanu nams,” “Druvai” sacīja Cēsu baptistu draudzes mācītājs Oļegs Jermolājevs.
Sarmīte Feldmane
Komentāri