Jau nedēļu Cēsīs pieņem šī gada pārbagāto ābolu ražu.
Aktivitāti izrādījusi Rīgas firma SIA ”Sparlats”, kas nodibinājusi 14 ābolu pieņemšanas punktus Latvijā. ”Sparlats” pārdošanas vadītāja Ance Adiena ”Druvai” pastāstīja, ka Latvija šogad ir pārbagāta ar āboliem, bet Polijā apjomīgas augļu pārstrādes rūpnīcas stāv dīkā, jo šo valsti skāra pavasara salnas, tādēļ ražas nav. Turp firma ved mūsu valstī iepirktos ābolus.
Lai gan par pievesto ābolu kilogramu var saņemt pieticīgu samaksu – četrus līdz 4,5 santīmus, Cēsu puses dārzu saimnieki labprāt tos piegādā, lai raža nebūtu jāsapūdē komposta kaudzē. ”Man ir divas ābeles, pilnas līdz malām. Spiežam arī sulas, bet tik daudz, cik šogad piedāvā ābeles, neizdzersim. Labi, ka ir iespēja ābolus pārdot,” teica kāda cēsniece, kura savu vārdu minēt negribēja.
Ābolu pieņēmēja Laine Dārziņa pastāstīja, ka uz Cēsīm ābolus nodot brauc ne tikai mūsu rajona iedzīvotāji, bet arī kaimiņi no Valmieras, Limbažiem un Valkas. Ābolu saņēmējs, strādnieks Raivis Ročāns informēja, ka vidēji dienā tiek pieņemts ap 15 tonnām ābolu. Pieņēmēji strādā arī sestdienās un svētdienās, kad ābolu pievešana notiek visaktīvāk. Pagājušo svētdien savāktas 24 tonnas.
Gandrīz katru dienu uz Poliju dodas kravas automašīnas ar vairāk nekā 34 tonnām ābolu. Pieņēmēji strādā, elpu neatvilkuši, no astoņiem rītā līdz septiņiem vakarā. Tranzīta automašīnas šoferis Kārlis Briedītis stāstīja, ka no Cēsīm ar kravu tūlīt dosies uz Poliju.
”Uzskatu, ka šo akciju vajadzēja sākt ātrāk, jo daudzi dārzu saimnieki jau paspējuši ābolus izgāzt komposta kaudzēs, tādēļ tagad strādāsim līdz pat salam, kamēr ražu vēl būs iespējams savākt,” teica L. Dārziņa. Firma ābolus brauc pieņemt arī mājās pēc pieprasījuma, bet tikai 25 kilometru rādiusā ap Cēsīm, otrs nosacījums – jābūt savāktai apmēram tonnai ābolu. Tad gan par kilogramu tiek maksāti 3,5 santīmi. ”Tālākais, kurp braucam, ir Rauna, ja saimnieks savācis 33 standarta maisus ar āboliem. Tad ir apmēram tonna,” stāsta R.Ročāns.
Drabešu pagasta iedzīvotājs Jānis Vēveris ar savu traktoru piekabē bija atvedis vairāk nekā tonnu. ”Šogad nezinu, kur ābolus likt,” viņš nopūšas. Par ābolu pieņemšanu izlasījis ”Druvā” un tūlīt sācis rīkoties. Mājās esot jau izspiesta sula un izvārīts ābolu ievārījums, ko ziemas laikā pat nevarēs izlietot. Priekulietis Miķelis Zeme arī bija atvedis vairākas tonnas ābolu, bet teica, ka firma augļus iepērk par pārāk zemu cenu. Peļņa nesanāk, bet tikai samaksa par benzīnu, kas iztērēts ražas atvešanai. ”Āboli birst uz galvas, un nezinām, kur likt, savācām un mēģinājām sameklēt kādu, kurš atbrauks pakaļ, bet neatradām, tāpēc vedām uz pieņemšanas punktu Piebalgas ielā. Būtībā man pat nav kur ābolus izmest, būtu jāved uz mežu, bet, atvedot uz pieņemšanas punktu, vismaz kāda kompensācija sanāk,” teica cēsniece Rigonda Verdenfelde, kurai dārzā aug dažādu šķirņu ābeles. ”Man ir piecpadsmit ābeles, un šogad cīnos ar ražu. No viena zara sanāk maiss ābolu. Zari lūst, jo tik daudz, cik šogad vajag stutes, nav iespējams sagādāt,” teica cēsniece Dagnija Jāvalde.
”Druvas” aptaujātie atzina, ka būtu bijis labāk, ja viņu āboli paliktu Latvijā un mēs ziemā varētu nopirkt lētāku sulu, bet, kā atzina SIA ”Sparlats” pārdošanas vadītāja A.Adiena, Latvijā vēl joprojām nav attīstītas augļu un ogu pārstrādes rūpniecības, tādēļ āboli jāved uz ārzemēm, kur tos prot novērtēt.
Komentāri