Ceturtdiena, 27. marts
Vārda dienas: Gustavs, Gusts, Tālrīts, Saulis

82% Latvijas iedzīvotāju seko informācijai par lielveikalu atlaidēm

Druva
12:46
30.09.2011
10
Nocenota Prece Krasains Foto A Rieksins

Salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veiktajā aptaujā, kas notika sadarbībā ar portālu Draugiem.lv, konstatēts, ka pircēji par atlaidēm visbiežāk uzzina, ieraugot tās veikalā (31%) un pētot lielveikalu atlaižu avīzes (30%). Tikai 18% aptaujāto atzīst, ka par atlaidēm lielveikalos neinteresējas. Aptaujā piedalījās 53 909 cilvēki. Trešais populārākais informācijas avots par atlaidēm veikalos ir TV reklāma, šo atbildi izvēlējušies 15% respondentu. Tikai neliela daļa iedzīvotāju veikalu atlaides apskata internetā: 4% regulāri pēta lielveikalu tīklu mājas lapas, bet 2% aptaujāto izmanto portāla Gudriem.lv lielveikalu atlaižu sadaļu. „Lielveikalu tīklu atlaižu akciju salīdzināšanas serviss portālā Gudriem.lv sāka darboties šā gada maijā un dažu mēnešu laikā ir iekļuvis apmeklētāko portāla sadaļu trijniekā,” stāsta portāla Gudriem.lv valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Zaznovs. Pēc viņa teiktā, visu lielveikalu tīklu atlaides ik dienu portālā apskata vairāki tūkstoši cilvēku, bet pirms svētkiem šī interese pieaug vismaz divreiz. Pēc aptaujas datiem, visvairāk par lielveikalu atlaidēm interesējas sievietes – tikai 13% dāmu norādījušas, ka lielveikalu atlaides viņām neinteresē. Vīriešu vidū šāda atbilde bija 27% respondentu. Sievietes dod priekšroku atlaižu novērtēšanai jau pirms veikala apmeklējuma – 50% no viņām šķirsta atlaižu avīzes vai skatās TV reklāmu, bet veikalos atlaidēm uzmanību pievērš vairāk vīriešu nekā sieviešu (attiecīgi 32 un 31%).

Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas direktors Noris Krūzītis, komentējot aptauju, atzīst, ka atlaižu skaita pieaugums visvairāk vērojams krīzes laikā, kad atlaižu akcijas iniciē ne tikai ražotāji, bet arī tirgotāji. „Pēdējā laikā veikalu tīkli sākuši arī pilnveidot akciju piedāvājumus, piedāvājot tematiskās atlaides, piemēram, atlaides kādām produktu grupām konkrētās nedēļas dienās vai atlaides produktu grupai, ko apvieno kāda nacionālā virtuve,” piebilst N. Krūzītis. Visas šīs mārketinga aktivitātes, pēc eksperta domām, liecina par to, ka atlaižu un plašu akciju piedāvājumu ēra turpināsies vēl ilgi. „Pat ja ekonomika atveseļosies no krīzes, veikalu tīkliem jārēķinās ar to, ka Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās, tātad mazinās arī potenciālo pircēju skaits. Tāpēc tirgotāji dara visu iespējamo, lai palielinātu atlikušo iedzīvotāju pirktspēju, izmantojot arī atlaides,” uzsver N. Krūzītis. Visu lielveikalu tīklu aktuālās atlaides un akcijas atrodamas šeit: http://www.gudriem.lv/akcijas?lng=lv Salīdzināšanas portāls Gudriem.lv savu darbību uzsāka 2009.gadā. Tas ir neatkarīgs interneta resurss, kura lietotājiem ir iespēja patstāvīgi salīdzināt dažādu pakalpojumu un preču cenas. Ja sākotnēji portāls piedāvāja salīdzināt tikai Latvijas tirgū pieejamo mobilo operatoru tarifu plānus, šodien iespējams salīdzināt arī priekšapmaksas kartes, depozītus, ātros kredītus, OCTA polises, viesnīcu un aviobiļešu cenas, ceļojumu apdrošināšanas piedāvājumus, interneta un TV pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, kā arī kolektīvās iepirkšanās interneta vietņu piedāvājumus un lielveikalu tīklu atlaides. Drīzumā Gudriem.lv lietotājiem būs pieejamas vēl vairāku aktuālo pakalpojumu salīdzināšanas iespējas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
30

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
52

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
70

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
82

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
60

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
30

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
35
52
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
26
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi