Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

50.Valmieras novada fonda draugs – “DnB Nord bankas” kolektīvs

Druva
12:37
16.08.2011
8

Otrdien, 16.augustā, mākslas galerijā “Laipa” svinīgi tika sveikts 50.Valmieras novada fonda (VNF) draugs. Šo titulu izsoles ceļā ieguva “DnB Nord bankas” Valmieras kolektīvs, dodot VNF vislielāko “solījumu” – 60 latu ziedojumu, aģentūra LETA uzzināja VNF.

Kā pastāstīja fonda valdes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš, draugu pulkam pievienojās arī visi pārējie seši izsoles dalībnieki – Jānis Skrastiņš, Māris Zvirbulis, Dāvis Sirmais, Jānis Leitis, Jānis Olmanis un Jānis Zuments, kopā saziedojot 205 latus.

Labdarības programmu “100 draugi Valmieras novadam” atklāja fonda trīs gadu jubilejas svinībās 2008.gada 1.jūlijā. Pirmais draugs un programmas patrons ir ilggadējais uzņēmuma “Valmieras stikla šķiedra” vadītājs un joprojām sabiedriski rosīgais Inārs Poļaks.

Pagodinošo statusu var iegūt ikviens Valmieras apkaimes draugs, ziedojot vismaz 20 latu. Trīs gadu laikā draugu pulkam pievienojušies jau 49 valmierieši un Valmieras viesi. Lai šo “draudzēšanos” padarītu azartiskāku, VNF nolēma 50.drauga vietu izsolīt.

Labdarības izsoles pasākumā jauniegūtie draugi uzsvēra, ka VNF ir laba vieta, kur ikkatram izjust dāvināšanas prieku – neatkarīgi no tā, vai tu ziedo vienu latu, desmit vai vairāk. Turklāt tepat Valmieras apkaimē arī redzami fonda labie darbi un sasniegumi.

Visi Valmieras novada draugu ziedojumi tiek pieskaitīti VNF neaizskaramajam kapitālam, kas ir VNF stabilitātes un ilgtermiņa darbības pamats un nu jau pārsniedz 40 000 latu. Neaizskaramais kapitāls tiek ieguldīts depozītos un citos finanšu instrumentos, lai nākotnē no gūtajiem ienākumiem finansētu aizvien jaunus vietējos projektus un nodrošinātu fonda darbu.

Valmieras novada fonds ir mūsdienīga sabiedriskā labuma organizācija, ko 2005.gada 30.jūnijā dibināja 13 valmierieši, lai sekmētu vietējās sabiedrības izaugsmi, dzīves kvalitāti un ļautu iedzīvotājiem saprast, ka pašu spēkiem var izdarīt daudz labu darbu.

Valmieras novada fonda mērķis ir attīstīt kopienu filantropiju un mērķtiecīgas ziedošanas tradīcijas Vidzemē, kā arī sekmēt vietējās kopienas izaugsmi, atbalstot vietējos iedzīvotājus no tādām sociāli mazaizsargātām grupām kā maznodrošinātās ģimenes, cilvēki ar invaliditāti un finansējot vai īstenojot sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas visdažādākajās jomās, piemēram, sociālajā jomā, izglītībā, kultūrā, mākslā, amatieru sportā, novada vēsturē, vides aizsardzībā.

Fonds strādā pēc pasaulē atzīta – kopienas fonda – darbības modeļa. Fonda pamatdarbība ir virzīta uz ziedojumu piesaisti no Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu iedzīvotājiem, uzņēmējiem, bijušajiem valmieriešiem vai vienkārši Valmieras draugiem, kuri vēlas kopīgiem spēkiem stiprināt Valmieras apkaimes attīstību. Piesaistītie ziedojumi konkursu kārtībā tiek izlietoti aktuālāko un svarīgāko vietējo iniciatīvu īstenošanai.

Valmieras novada fonda primārā darbības teritorija ir Valmiera un apkaimes novadi – Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novads.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
74

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
323
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
41

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
83

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
60

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
103
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi