
Salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 41% respondentu gadījumos, kad pietrūkst naudas līdz nākamajai algai, ir gatavi iekļūt parādos, aizņemoties no draugiem un paziņām, bankām vai citām kredītiestādēm, kā arī lietojot kredītkartes overdraftu. Tikai 19% aptaujāto pieļauj iespēju meklēt papildus iespējas nopelnīt. Aptaujā, kas notika salīdzināšanas portālā Gudriem.lv, piedalījās 541 dalībnieks un tajā tika uzdots jautājums: „Kā jūs rīkojaties, ja pietrūkst naudas līdz algai?”. 27% aptaujāto atzinuši, ka sāk samazināt ikdienas tēriņus, 11% respondentu nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem, bet 22 % aptaujāto naudas trūkuma novēršanai noformē patēriņa vai „ātro” kredītu. 9% aptaujas respondentu naudu līdz algai aizņemas no draugiem un paziņām, bet 10% – tērē kredītkartes overdraftu. Interesanti, ka atbildi „steigšus meklēju papildus iespējas nopelnīt” izvēlējušies tikai 19% aptaujāto. Izvērtējot aptaujas rezultātus, AS „Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe par satraucošu uzskata tendenci par galveno risinājumu situācijās, kad nepietiek līdzekļu izdevumiem, uzskatīt naudas aizņemšanos no radiem un draugiem, “ātros” kredītus un kredītkaršu overdraftu. „No ģimenes budžeta plānošanas viedokļa šāda veida aizņemšanās noteikti nav ilgtermiņa risinājums, jo pēc tam ģimenei būs jāspēj rast līdzekļus ne tikai ikdienas izdevumu segšanai, bet arī parādu atmaksai. Turklāt parasti šāda veida produktiem ir ļoti augstas procentu likmes, kas ģimenes izdevumus palielina vēl vairāk,” stāsta D. Krampe. „Piemērotāki risinājumi šādās ārkārtas situācijās noteikti ir izdevumu samazināšana un papildu ienākumu meklēšana. Nereti iedzīvotāji ir pesimistiski par papildu ienākumu gūšanas iespējām, tomēr ir jāsaprot, ka tikai tie, kas šādas iespējas meklē, tās arī atradīs. Ieteicams izvērtēt tādas iespējas kā papildu darbs vakaros vai brīvdienās, īpašumu pārdošana vai izīrēšana, kā arī pārmaksāto nodokļu atgūšana no valsts, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā,” uzsver D. Krampe. Visbeidzot, pēc D. Krampes teiktā, svarīgi ir uzsvērt uzkrājumu nozīmi – pat nelieli naudas uzkrājumi 1-3 mēnešalgu apmērā ģimenēm nozīmē drošības spilvenu neparedzētās finanšu situācijās. Ja ģimenei ir uzkrājumi, tad neparedzētu izdevumu gadījumā, nauda nav jāaizņemas. Tas ir mīts, ka uzkrājumi ir nepieciešami tikai iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem, jo tieši ģimenēm ar zemiem ienākumiem šī papildu finanšu drošība ir vajadzīga visvairāk – tās dažāda veida satricinājumus izjūt viskrasāk. Drošības spilvenu ir iespējams veidot pakāpeniski, soli pa solim, katru mēnesi tam atvēlot nelielu naudas summu. Ikviena Latvijas iedzīvotāja izdevumu samazināšanai portāls Gudriem.lv bez maksas piedāvā 19 pakalpojumu un preču salīdzināšanas servisus: http://www.gudriem.lv/ Salīdzināšanas portāls Gudriem.lv savu darbību uzsāka 2009.gadā. Tas ir neatkarīgs interneta resurss, kura lietotājiem ir iespēja patstāvīgi salīdzināt dažādu pakalpojumu un preču cenas. Ja sākotnēji portāls piedāvāja salīdzināt tikai Latvijas tirgū pieejamo mobilo operatoru tarifu plānus, šodien iespējams salīdzināt arī priekšapmaksas kartes, depozītus, ātros kredītus, OCTA polises, viesnīcu un aviobiļešu cenas, ceļojumu apdrošināšanas piedāvājumus, interneta un TV pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, kā arī kolektīvās iepirkšanās interneta vietņu piedāvājumus un lielveikalu tīklu atlaides. Drīzumā Gudriem.lv lietotājiem būs pieejamas vēl vairāku aktuālo pakalpojumu salīdzināšanas iespējas.
Sarmīte Vucāne
Komentāri