Svētdiena, 15. septembris
Vārda dienas: Sandra, Gunvaldis, Gunvaris, Sondra

102 gados viss sākas no jauna

Druva
00:00
29.03.2008
5

Kad

pirms pāris gadiem “Druva” ieradās Cēsu pilsētas pansionātā, lai sveiktu A.Vilmani simtajā dzimšanas dienā, gaviļniece teica – neticot, ka viņai jau 100 gadu.

Tagad, pēc dieviem gadiem, jubilāre atzina – neatceroties, ka būtu tā teikusi, un pajokoja, ka pēc simts nodzīvotiem gadiem viss sākas no jauna, tādēļ būtībā viņa svinot tikai divu gadu jubileju.

A.Vilmanes kundze kā no grāmatas lasa savu biogrāfiju, bet kreņķis esot, ka ar vienu ausi sākusi sliktāk dzirdēt, acis vairs nerādot tik spoži un no atmiņas zuduši pēdējo gadu notikumi. “Fiziski gan vēl jūtos normāli,” saka jubilāre un stāsta: “Piedzimu 1906. gada 16. martā Rīgā. Kad apprecējos, vīrs mani aizveda uz laukiem, uz Džūksti. Tur vīramāte man iemācīja visus lauku darbiņus. Kad viņa nomira, saimniecībā paliku galvenā rīkotāja. Vīrs dzīvoja Rīgā un mājās brauca tikai sestdienās. Pārējā laikā viena pati kārtoju visu lauku dzīvi,” atceras jubilāre. Kā kuriozu no savas jaunības laukos iebraukusī pilsētniece atceras, kā reiz iekāpusi ķirsī, lai nolasītu ogas. Zars lūzis, un viņa salauzusi kāju, bet ķirsis atradies blakus bišu stropam…

Pirms diviem gadiem “Druva” stāstīja, ka Alma Vilmane Cēsīs nokļuvusi, samainot dzīvokli uz mūsu pilsētu. Meita slimojusi, un dzīvokļa maiņu uz Cēsīm izvēlējusies tieši viņa. Slimību neuzvarējusi, viņa aizgāja mūžībā, bet sirmā māmuļa jau septīto gadu mīt Cēsu pilsētas pansionātā.

Jubilāre atzīst, ka tagad gan vairāk laika pavada gultā, bet, turoties pie ratiņiem, arī ejot pastaigāties – ziemā pa pansionāta gaiteni, bet vasarā pati ar liftu nobrauc lejā, lai izkustinātu kājas pansionāta pagalmā un elpotu svaigu gaisu. Pansionāta sociālā darbiniece Sarmīte Sverņikova atzīst, ka, neskatoties uz gadu skaitli, ko sasniegusi Alma Vilmane, viņa joprojām aktīvi piedalās visos pansionāta rīkotajos pasākumos. “Līdz šim esmu apmeklējusi visus koncertus, kas notiek pansionātā, jo kādreiz pati biju liela dziedātāja. Reiz pat piedalījos lielajos Dziesmu svētkos Rīgā,” ar lepnumu saka jubilāre. Viņa vēl joprojām apmeklē arī dziedāšanas nodarbības, kas notiek pansionātā, un vietējos dievkalpojumus. Alma Vilmane vēl lasa avīzes, bet no televizora baidās, jo uzskata, ka tieši šīs kastes dēļ sabojājusi redzi.

Jubilāri apciemot bija atnākusi, kā Alma Vilmane pati saka, mīļā Benitiņa, kura viņai ir mirušās meitiņas vietā. Abas pirms gadiem iepazinušās Cēsu slimnīcā. Raiskumiete Benita Auziņa ārstējusi plaušu karsoni, bet Alma Vilmane pēc nejauša kritiena pastaigas laikā nokļuva slimnīcā, jo bija salauzusi roku. B. Auziņa Almas tanti apmeklē regulāri un palīdz viņai apciemot meitas kapa vietu.

Kultūras darbiniece Astrīda Kamša, vēlot jubilārei vēl daudz, daudz baltu dieniņu, atzina, ka Alma Vilmane ir pozitīvā tipa cilvēks ar ļoti bagātu dvēseli, viņa nekad neaizmirst citiem novēlēt labu. Arī šajā jubilejas reizē Alma Vilmane, pateicoties apsveicējiem un viesiem, novēlēja savu pieredzi: “Lai jums visiem veselība! Dzīvojiet tik ilgi kā es un vēl ilgāk!”

Ar Cēsu dāmu, senioru Eiropas deju grupas priekšnesumiem un pašu pansionāta iemītnieku Iras Grīsles, Ārijas Vītolas un Brigitas Auziņas dzejas lasījumiem atzīmēja arī citu martā dzimušo pansionāta iemītnieku jubilejas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Multiplās sklerozes biedrība svin Senioru dienu kā izbraukuma svētkus

00:00
15.09.2024
26

Sabiedriskā labuma biedrība “MSs Cēsis” organizēja izzinošu braucienu senioriem un cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām. “Pateicoties Cēsu novada domes atbalstam autobusa izmaksām, radām iespēju svinēt Senioru dienu kā izbraukuma svētkus. Cilvēki ar pārvietošanās grūtībām nevar izmantot tūrisma firmu organizētus pasākumus, arī individuāli viņiem sarežģīti doties kur tālāk. Mūsu rīkotajā izbraukumā izveidota piemērota vide,” teic “MSs Cēsis” […]

Kad dzejas vārdi uzrunā

00:00
14.09.2024
67

Ar dziesmu “Cēsīm”, kurai vārdus sarakstījusi Lauma Daugiša, ieskanējās vietējā komponista Jura Krūzes autorvakars Cēsu Centrālajā bibliotēkā. Bibliotēkas radošā komanda sadarbībā    ar komponistu piedāvāja programmu “Uz melnbaltiem taustiņiem dzejoļi skan…”. Tas bija gan koncerts, gan dzejas lasījumi, kuros varēja iepazīt Cēsu puses un Latvijā pazīstamu dzejnieku dzejoļus, gan dzirdēt dziesmas ar viņu vārdiem. Bibliotekāres […]

Zelta medaļa starptautiskā pārtikas konkursā

00:00
13.09.2024
32

Rīgā, Ķīpsalā, aizvadītās nedēļas nogalē norisinājās Baltijas lielākā pārtikas industrijas izstāde “Riga Food 2024”. Otro reizi tajā notika starptautisks pārtikas kvalitātes konkurss “The Baltic Taste Award 2024”. Augstu starptautiskas profesionāļu žūrijas vērtējumu tajā saņēma gardēžiem labi zināmā Vaives pagasta zemnieku saimniecība    “Kalna Paltes”.    Vaivēniešu bazilika pesto, kas gatavots pēc tradicionālas itāļu receptes parauga […]

Uz sarunu par velonovietnēm atnāk maz cēsnieku, bet ieteikumi vērtīgi

00:00
12.09.2024
50

Šīs vasaras laikā trīs apkaimju iedzīvotāji – Līvu, Priekuļu un Cēsu – varējuši izteikt savus ierosinājumus veloinfrastruktūras pilnveidošanai un uzklausīt Cēsu novada pašvaldības speciālistu stāstīto par iespējām uzlabot situāciju. Pašvaldība piedalās starptautiskā projektā, kurā paredzēts arī izveidot vairākus infrastruktūras objektus riteņbraucēju vajadzībām, tajā skaitā slēgtas velonovietnes. Par to, kā noritēja sarunas ar Līvu un Priekuļu […]

Cēsu zemessargi mācībās demonstrē augstu profesionalitāti

00:00
11.09.2024
64

Līdz pat 8. oktobrim Latvijā notiek Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs 2024”, tāpēc    zemessargu un karavīru klātbūtni pilsētās un citās apdzīvotās vietās iedzīvotāji mana biežāk. Aizvadītās nedēļas nogalē noritēja aktīvākā mācību fāze, kurā zemessargi lika lietā savas prasmes, novēršot dažāda veida hibrīdapdraudējumus.    Noslēgumā Zemessardzes 27. kājnieku bataljona komandieris pulkvežlietnants […]

Vēl šonedēļ skatāma jauno mākslinieku darbu izstāde

09:49
10.09.2024
80

Vēl šo nedēļu Cēsīs laikmetīgās mākslas izstāžu centrā jeb kvartālā “Rainis” apmeklētājiem bezmaksas pieejamas divas laikmetīgās mākslas izstādes – “IXO Skaistuma izcelsme” un “Zīme”. Trīspadsmit Latvijas Māk­slas Akadēmijas (LMA) studenti izveidojuši unikālu kopdarbu “IXO Skaistuma izcelsme” un “Zīme”. 1800 kvadrātmetru plašajās telpās aplūkojami darbi glezniecībā, tēlniecībā, video un instalācijā. “Šī ir pirmā mūsu kursabiedru kopējā […]

Tautas balss

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
10
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Bija balta, tagad plankumaina

11:25
13.09.2024
20
Lasītāja raksta:

“Pirms gadiem ļoti priecājāmies, ka senā Cēsu baznīca atguvusi balto tēlu. Tā bija tik skaista, īsts pilsētas simbols. Laikam taču tas darbs izmaksāja dārgi, bet tagad atkal uz sienām lieli plankumi, sakoptība zudusi. Neko nesaprotu no restaurācijas, bet vai tad pirms darba nevajadzēja izpētīt, ko tādai būvei var darīt, lai ieguldītais ļautu tai izskatīties labi […]

Vasarā dzīvo putekļos

11:24
13.09.2024
11
Skujeniete V.P. raksta:

“Lasu, ka citviet, kur grants ceļš ved gar dzīvojamo māju, kaisa ķīmiju, lai ceļš neputētu. Mums, Skujenes Skolaskalnā, nedara neko. Putekļi katru dienu, ja vien neuzlīst,” saka skujeniete V.P.

Autostāvvietas ir vajadzīgs pakalpojums

11:24
13.09.2024
13
Amatas puses iedzīvotājs raksta:

“Cēsīs daudz piedāvājumu ir tieši pilsētas centrā. Tas ir muzejs un viduslaiku pils, koncertzāle, stadions. Centrā ir arī banku biroji, iestādes. Vietējiem svarīga ir bibliotēka, tirgus. Tā nu īpaši piektdienās un sestdienās atbraucējiem nav, kur novietot automašīnas, visas stāvvietas aizņemtas, kaut lielākajā daļā spēkratu drīkst atstāt tikai uz stundu. Pēdējais laiks pašvaldībai ne tikai plānot, […]

Selektīva ticība zinātnei

11:23
13.09.2024
12
Seniore no Cēsīm raksta:

“Klausoties par četriem bērniņiem, kas guļ slimnīcā ar difteriju, tā vien gribas kliegt – kā jūs, tie, kas diendienā izmantojat visas modernās un pārmodernās tehnoloģijas, neesat pret bīstamajām slimībām vakcinējuši savus bērnus! Vienus zinātnes sasniegumus ceļ debesīs, tiem uzticas, bet otrus, kas tiešām glābj dzīvības, nosauc par ļaunprātību. Tas nav aptverami!” pauda seniore no Cēsīm.

Sludinājumi