“Randevū Skujenē” – šāds nosaukums dots skujeniešu šī gada eksperimentam – iedzīvotāju spēkiem sarīkotajiem svētkiem.
Pasākums jau no izziņošanas brīža vasaras sākumā pieteikts kā vietējās kopienas svētki, tomēr – grūti noliegt – skatītājam tos gribas salīdzināt ar pašvaldību rīkotajiem pagastu vai novadu svētkiem. Rezultāts skujeniešiem izdevies gaumīgs, pacilājošs, ar samērā mazām izmaksām un, pats galvenais, kopienu vienojošs.
Pirmās idejas par saviem svētkiem dzimušas ziemā, šķiet, “Covid-19” izraisītā situācija aktīvistiem tikai devusi vēl lielāku stimulu ņemt iniciatīvu savās rokās un radīt ko pašiem tīkamu. Pagājušā nedēļa daudziem skujeniešiem aizritējusi īpaši intensīvi un spraigi, katram vēl steidzot pēdējos sagatavošanās darbus paša iecerētajā ieguldījumā, lai visiem kopā sestdiena, 22.augusts, izdotos kā pagasta īpašā diena. Protams, novada pašvaldība pagasta iedzīvotāju iniciatīvu morāli un finansiāli atbalstījusi. Svētku koordinatore, iedzīvotāju biedrības “Skujenes kultūrvides attīstība” vadītāja Baiba Jukņēviča “Druvai” atklāja, ka kopumā svētku norise prasījusi aptuveni 400 eiro, no kuriem lielākie izdevumi bijuši saistīti ar vakara noslēguma pasākumu – multimediālajai izrādei nepieciešamā skaņu un apgaismes aprīkojuma īri. Kā negaidītāko pavērsienu kopienas projektā B.Jukņēviča uzsver viesu daudzumu no citiem pagastiem un pat novadiem. Svētku ideja sākotnēji tikusi lolota kā sarīkojums tikai pašu priekam, līdz ar to lāgā nav ienācis prātā sagatavot skaidri saprotamu svētku karti, lai, iespējams, pirmo reizi Skujenē nonākušais varētu ātri atrast interesējošo aktivitāti vai notikumu. Lai vai kā – pirmā pieredze tik vērienīga pasākuma rīkošanā noslēgusies veiksmīgi. Arīdzan izdevies iztikt bez svētkos nereti notiekošajām nekārtībām. B.Jukņēviča arī apliecina, ka likumā paredzētajā kārtībā par pasākuma norisi informēta gan valsts, gan pašvaldības policija, tomēr saukt pēc palīdzības nav nācies. Pagaidām aktīvo skujeniešu biedrības vadītāja atturas teikt, vai šajā jomā varētu būt nākotnes plāni , atklājot, ka, protams, ir dalībnieki, kuri jau nākamajā dienā pēc notikuma sākuši prātot, ko un kā labāk darīt citureiz, tomēr ir arī pārgurušie, kuriem spēku atjaunošanai vēl nepieciešams vairāk laika. B.Jukņēviča pati gan neizslēdz domu, ka šāds vietējo kopības sajūtu stiprinošs pasākums varētu kļūt par tradīciju.
Kādi tad bija šie svētki? “Druva” paviesojās “Randevū Skujenē” programmas dienas daļā, kas izrādījās tik piesātināta un iespaidiem bagāta, lai bērniem spēka vakara norisēm vairs neatliktu. Jau no vēla brokastlaika līdz pat pulksten 16 interesenti bija aicināti kļūt par piedzīvojuma “Vienas dienas kafejnīca” dalībniekiem, piecu stundu laikā dažādās vietās Skujenes pagastā bija izveidotas vismaz septiņas īslaicīgas kafejnīcas jeb vietas, kur saimniece saņēmusi drosmi parādīt savas gatavošanas prasmes, kā arī spēju radīt atmosfēru neparastam piedzīvojumam. Tā Krāmu un seno lietu muzejā iebraukušajiem ekspozīcijas gaisotnē bija iespēja patērzēt ar atbilstoši tērptu bufetnieci un pamieloties ar auksto zupu vai saldo ēdienu no padomju estētikā ieturētiem traukiem. Bufetnieces lomu izspēlēt uzaicināta bija muzeja vadītāja Guntara Zeiles radiniece Astra Purviņa, kura pēc Lielbritānijā pavadītiem 16 gadiem tikko atgriezusies Latvijā. “Druvai” viņa caur smiekliem atklāj, kā mājās gatavojusies un trenējusies uzdevumam. G.Zeile par situāciju ironizē: “Tagad jau vēl lielāka blatu sistēma kā padomju laikos.” Savukārt īslaicīgajā Pilsdrupu restorānā apmeklētājiem tika piedāvāts cienasts lauku stilā – ar romantisku skatu uz pilskalna apkārtni nogaršot, piemēram, ievārījuma burciņā noformētu saldo kārtojumu. Šī vienas reizes restorāna saimniece Ieva Šķerberga “Druvai” atzina, ka īsi pirms pasākuma ļoti satraukusies – ikdienā viņa gan strādā virtuvē un gatavoti arī kāzu cienasti, tomēr šādi uzņemt viesus vēl nebija nācies. “Kopumā jūtos ļoti lepna par Skujeni, par to, cik daudzi kaut ko dara un kā šeit pēdējās nedēļas par to vien bija sarunas – kā būs, kas būs,” gandarījumu par līdzcilvēkiem un pašas pieņemto izaicinājumu pauž pavāre.
Zemnieku saimniecība “Indrāni” uzdevumam piegājuši īpaši radoši, izveidojot tādu kā garšas taku tuvīnajā mežā – viesi tika aicināti doties pastaigā, kur ik pa brīdim celiņa vai laipas malā atnākušos gaidīja kāda degustācija, kulināri un dekoratīvi pārsteigumi.
Apmeklētājiem durvis atvērušo vidū bija arī plašāk pazīstamie kvinojas un sējas idras audzētāji, uzņēmuma “Gusts Apinis” saimnieki . Skujenes tautas nama vadītāja Solvita Krastiņa stāsta, ka tur saimniece Signe Šlosberga cienājusi ar ēdieniem no pašu audzētajiem produktiem. “Elkas” saimniecībā dabas velšu baudījums bijis apvienojams ar panorāmas skatu no kalna, un bez radošiem pārsteigumiem nav iztikuši arī pārējie saimnieki.
Noturot vien lakonisku, bet iedvesmojošu svētku svinīgo atklāšanu Skujenes pagasta centrā ar pāris pašvaldības pārstāvju piedalīšanos, starts tiks dots nākamajai programmas daļai. Tajā bija rodamas izklaides gan bērniem un jauniešiem – brauciens zirgu pajūgā, uzdevumu un veiklības trase, “sumo” cīņas, lielo ziepju burbuļu laišana, sava sapņu ķērāja izgatavošana un vēl citas meistarklases: piemēram, kungiem vietējo mednieku rīkota atrakcija, neliels gardumu tirdziņš, kur savu produkciju piedāvāja apkaimes zemnieki un mājražotāji, kopienas centrā notika lekcija, adīšanas sacensības, kā arī aušanas prasmju demonstrējums.
Aizkustinošu, paliekošu un vizuāli neaizmirstamu dāvanu savējiem uzdāvināja Grāpju ģimene, kas ikdienā citu rūpju vidū nodarbojas arī ar gaļas lopu – Galloway govju – audzēšanu. Skujenes centrā esošā pelēcīgā autobusa pietura ar trīs dēlu mammas māksliniecisko pieskārienu nedēļas laikā pārtapusi par miglā tīta skujkoku meža ainavu. Līva Grāpe smej: “Pašai šķiet, ka šo nedēļu pieturā nakšņojusi.” Svētku laikā Līva ar vīra Ringolda atbalstu svētku apmeklētājiem piedāvāja vēl vienu interesantu nodarbi – aktīvi iesaistīties pieturvietas iekšpuses galīgajā noformēšanā. Ikviens uz tās varēja atstāt savus plaukstu nospiedumu paša izvēlētajā krāsā. Līva skaidro, ka tas iecerēts kā sirsnīgs skujeniešu apskāviens.
Vērienīgākais pasākums tika ieplānots vakara noslēgumā, kad iestājas tumsa. B.Jukņevičas iestudētā multimediālā izrāde “Skujenes pilskalna sapnis par cilvēku” apvienoja gan gaismas efektu, gan mūzikas doto iespēju, katram atsevišķi un kopā papildinot vienam otru, izstāstītu teiksmu par it kā pilskalna atmiņām. Tiesa, tieši šī pasākuma daļa darījusi lielākās bažas, jo tas bija paredzēts ārā un tā norisei varēja traucēt nok, kā teica pēc svētkiem, šķiet, pilskalns šo pasākumu nosargājis. Neliels lietus sācies vien pašās beigās, bet , tam spītējot, izturējušas gan iekārtas, gan koris, taču īstais gāziens sācies vien mirkli pēc pēdējiem akordiem.
Visas dienas garumā Skujenes centra apkaimē bija izvietoti arī dažādi noformēti dekoratīvi foto stūrīši – tiesa, “Druva” nemanīja daudzus šo iespēju izmantojam. Iespējams, viesi pārlieku izklīduši pa atrakciju vietām. Dažādo norišu attālumi arī līdzēja mazināt drūzmēšanās riskus epidemioloģiskās drošības kontekstā.
Uz šādu pasākumu bez bērnu acis žilbinošiem niekiem un cukurvates, kā arī izlejamā alus stendiem atbraukt gribētos vēl. No viesu skatpunkta vien organizatoriem var piekrist – nākamajā reizē gribētos pārskatāmu norišu vietu karti un skaidrību par vietām, kur atļauts novietot auto.
Komentāri