Pazīstamie dāliju audzētāji Maija un Ēvalds Breikši no Valmieras puses, Beverīnas novada Kauguru pagasta, dāliju izstādē Dabas muzejā Rīgā pirmo reizi parādīja arī pašu selekcionētās šķirnes.
“Druvas” lasītājiem Maija Breikša stāsta, ka viņas sapnis ir radīt jaunas dāliju šķirnes. Pašreiz izveidotas astoņas. “Nevar zināt, vai tās „aizies tautās”, jo tikai nākamgad būs rezultāts. Mums pašiem šķiet, ka visas ir izdevušās bezgala skaistas, bet varbūt tikai dažas cilvēki ņems pretim,” smaidot atklāj puķkope.
Dāliju ziedi ir koši un ļoti skaisti akcenti jebkurā dārzā. Maijas un Ēvalda Breikšu kolekcijā ir vairāk nekā 200 šķirņu dāliju. Viņi savulaik audzējuši tulpes, bet kopš 1990.gada abi aizrāvušies ar dālijām. Gadiem ejot un saprotot, ka tas kļūst aizvien nopietnāk, nodibinājuši firmu SIA “Tubera”. “Sākumā tas bija tikai mūsu hobijs. Strādājām katrs savā darbā un vakaros kopām puķes. Nopietnāk šai tik interesantajai nodarbei sākām pievērsties 1993.gadā. Tolaik vairumtirdzniecībā nebija pieejami vietējo dāliju gumi, tikai importa ar sliktāku kvalitāti. Dārzkopji bija neapmierināti, un mēs ar vīru nospriedām, ka varētu pamēģināt. Sākām audzēt un izplatīt dālijas pa Latviju lielākos daudzumos. Bijām diezgan jauni, spēka pietika, tā jau vairāk nekā 20 gadus kopjam un lolojam mūsu dālijas,” stāsta Maija.
Ja agrāk dālijas aizņēmušas hektāru no piederošās zemes, tad Maija un Ēvalds kopj ceturto daļu hektāra. Šogad abi dāliju entuziasti izvērtējuši, ka stādāmā materiāla audzēšanu liks nostāk un nodarbosies ar selekciju. “Gadu gaitā no daudzām dālijām, kas nav atbildušas mūsu vēlmēm, esam atteikušies. Kolekcija tiek atjaunota un papildināta katru gadu. Tajā ir gan pašmāju audzētāju izveidotās šķirnes, gan jaunumi, kas lielākoties tiek iegādāti no Eiropas un Amerikas dāliju audzētavām,” atklāj Maija.
Maija un Ēvalds atzīst, ka dālija ir pacietīga puķe, lielas slimības un kaitēkļi to neaiztiek. Bet, protams, lai dālijas priecētu ar skaistiem ziediem, tās jāapčubina, par tām jārūpējas. Tomēr dažas dāliju šķirnes mēdzot būt arī cimperlīgākas un ir pat sakaitinājušas Maiju. “Vēlā šķirne ‘My Hero’, kura nāk no Amerikas kolekcionāriem, šogad dārzā negrib ziedēt. Pagājušajā gadā es to stādīju siltumnīcā, un uz izstāžu laiku jau bija uzziedējusi, bet šogad nekā. Pumpuru ir daudz, bet nezied,” stāsta Maija.
Katrs, kurš audzējis dālijas, zina, cik daudz pūļu prasa gumu saglabāšana. “Visvairāk darba ir rudenī, novācam no tīruma un iepakojam ziemas guļai. Saimniecības mājā mums ir pielāgotas telpas uzglabāšanai, tajā tiek uzturēta nepieciešamā temperatūra un mitrums. Kad dālijas ieziemotas, gandrīz katru dienu aizeju paskatīties, vai ar tām viss kārtībā. Un tā līdz februāra beigām, kamēr dālijas atpūšas,” stāsta Maija.
Uz jautājumu, kā tiek sadalīti dāliju audzēšanas pienākumi, Maija atbild: “Bez vīra neko neizdarītu. Sievietei vienai tādus dārza darbus grūti padarīt. Šobrīd abi esam pensijas vecumā, laika mums pietiek. Spraudenīšu audzēšana un šķirņu nosaukumu sakārtošana ir mans pienākums, bet vīrs dara zemes lietas: ar, kultivē utt. Kopīgi mēs skatāmies un novērtējam augus – kuri pašiem patīk un kurus laidīsim tirgošanā.”
Puķkopji labprāt uzņem arī apmeklētājus un dalās zināšanās ar citiem audzētājiem. “Mēs esam atvērti arī dažādiem piedāvājumiem. Nesen mums pieteicās ciemos ekskursanti, atbrauca ar diviem lieliem autobusiem. Cilvēkiem ir interese, grib aplūkot skaistās un dažādās dālijas savām acīm. Ja kāds audzētājs palūdz vai pajautā padomu, nekad neatsakām. Dalāmies ar to, ko zinām,” smaidot atklāj Maija.
Cilvēku gaumes ir dažādas, bet kādas dālijas patīk pašai audzētājai? Maija stāsta: “Citiem patīk dālijas ar lielajiem ziediem, man ne visai, vairāk patīk tās neparastās, ūdensrožu tipa. Dālijas iedalās vairākās grupās: dekoratīvās, kaktusu, ūdensrožu, lodveida, anemoņu un citas. Mēs ar vīru strādājam, lai no katras grupas būtu pieejamas pa vairākām šķirnēm un cilvēkam ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko.”
Komentāri