Eiropas Savienības (ES) programmas “Leader” (sabiedrības virzīta vietējā attīstība) būtība ir mērķtiecīga rīcība lauku attīstībai, īstenojot projektus, kas risina un nodrošina daudzveidīgas vietējās vajadzības. Latvijā programmas pārvaldību veic Zemkopības ministrija, Lauku atbalsta dienests, bet īsteno vietējās rīcības grupas. Biedrība “Cēsu rajona lauku partnerība” apvieno visus Cēsu novada pagastus (izņemot Straupi un Stalbi, kas ir biedrības “Brasla” teritorijā), kā arī Raunas un Drustu pagastus Smiltenes novadā.
ES atbalsta programmās sācies jaunais plānošanas periods. Par iespējām piesaistīt finansējumu ideju un ieceru īstenošanai, par paveikto iepriekšējos gados saruna ar biedrības padomes priekšsēdētāju Eviju Zurģi, administratīvo vadītāja Daigu Rubeni un valdes priekšsēdētāju Ievu Kalniņu.
D. Rubene: – Iepriekšējā plānošanas periodā bija divi mērķi - veicināt vietējās ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un dažādošanu un pievilcīgas dzīves vides un sabiedriski aktīvas vietējo kopienu attīstības veicināšana. Finansējums bija pietiekami liels – pirmajam mērķim projektos piešķirti 1 621 519 eiro, otrajam – 1 470 894 eiro. No 2016. līdz 2023.gadam bija 11 konkursi. Jau īstenoti un uzraudzībā ir 133 projekti, 21 projekts drīzumā tiks pabeigts.
Ieguldījums uzņēmējdarbībā
E.Zurģe: – Uzņēmēji programmā varēja iegūt finansējumu pamatlīdzekļu iegādei ražošanas vai pakalpojuma sniegšanai, vai būvniecībai. Ja plānošanas perioda sākumā 90 procenti projektu bija saistīti ar tūrismu, ar katru gadu tie samazinājās. Vienu laiku gribēja iegādāties malkas skaldītājus, ekskavatorus, redzēja, ka tā ir iespēja sākt uzņēmējdarbību, jo pakalpojumi pieprasīti.
I.Kalniņa: -Saprotama ir uzņēmēju vajadzība kaut ko uzbūvēt. Bet tie vienmēr ir riski: izmaksu kāpums, termiņi jāievēro, rezultatīvie rādītāji jāsasniedz. Būvniecība ir garš process, ekonomiskā situācija mainās un uzņēmējs nespēj projektu īstenot. Ja iegādājas pamatlīdzekļus, projekts vieglāk īstenojams un ātrāk var atgūt naudu.
D.Rubene: – 28 pretendenti ir atsaukuši savu projekta pieteikumu un 37 projektos pārtrauktas saistības. Ne jau, izstrādājot projektu, uzņēmējs bijis neapdomīgs, mainījās ekonomiskā un sociālā situācija. Ir jāplāno, bet saprotam, ka ir daudz nezināmā. “Leader” vēl 2019.gadā projekta iesniedzējam tika prasīta finanšu plūsma pieciem gadiem, tagad trim.
E.Zurģe: – Viens projekta konkurss bija tieši pirms Ukrainas kara, bet ieceres nācās īstenot, kad bija mainījusies ģeopolitiskā situācija. Visgrūtāk klājās ar būvniecību.
D.Rubene: – Ir uzņēmēji, kuri vairākkārt startējuši “Leader” programmā un ieguvuši atbalstu. Viņi izpratuši “Leader” būtību, jo tā ir vienīgā programma lauku uzņēmējiem, kurā var iegūt grantu – naudu, kas nav jāatdod. Uzņēmējs to atdod ar ieguldījumu ekonomikā. Maziem uzņēmējiem problēmas rada nepieciešamais priekšfinansējums, jo projektu īsteno par savu naudu vai aizņēmumu, kad tas pabeigts, saņem programmas atbalsta finansējumu.
– Arī pašvaldībām infrastruktūras sakārtošanā “Leader” vienmēr bijusi iespēja.
E.Zurģe: – Tā ir pašvaldībām pievilcīga programma. Ir miljonu projekti, bet ir daudz mazu projektu – līdz 25 tūkstošiem eiro, kur finansējumu var dabūt tikai “Leader”.
D.Rubene: – Pašvaldības 45 projektos realizējušas savas idejas.
Iedzīvotāji var darīt
– Vai nevalstiskās organizācijas (NVO) ideju īstenošanai izmanto “Leader”?
E.Zurģe: - Jārēķinās, ka NVO nekad nebūs tādi resursi, kā pašvaldībām. Lai īstenotu idejas, būtiski, vai NVO pašai ir finansējums un cik atbalsta pašvaldība. Gribam, lai NVO ir aktīvas, dara to, ko uzskata par vajadzīgu, bet tām tiek uzlikta pārāk liela birokrātijas un pienākumu nasta.
– Vai organizācijām ideju pietiek?
D.Rubene: – Jā. Kopienām un NVO ir idejas. Šogad sarunās mēģinājām saprast, kas tās interesē. Bet NVO arī ir jānodrošina īstenotā projekta ilgtspēja. Ja ierīkots, piemēram, bērnu rotaļu laukums, piecus gadus jārūpējas par tā uzturēšanu. Drīkst vienoties ar pašvaldību, ka tā uzņemas atbildību.
Nākamajā plānošanas periodā saredzam, ka būtiska būs NVO, kopienu un pašvaldību sadarbība. Katrai NVO jābūt savai stratēģijai, kādā virzienā tā strādā, tad jāveido sadarbība ar pašvaldības iestādēm. Maz ir stipru NVO, kurām būtu pietiekams finansējums, kuras saņemtu ziedojumus un pašas varētu piesaistīt naudu no “Leader”. Aktīva ir Raunas kopiena, biedrības “Vecpiebalga savējiem”, “Kiwanis Cesis”, kurām ir savs finansējums.
I.Kalniņa: – Visu noteiks cilvēkresurss. Daudz tiek gaidīts no NVO, kopienām, dzirdam – uz kopienām balstīts, iedzīvotāju padomes, līdzdalība, bet cik daudzi aktīvie cilvēki būs gatavi iesaistīties ilgtermiņā? Pašvaldības meklē ceļus, kā sadarboties ar kopienām, bet reizē arī strukturāli jāsakārto, kas pašvaldībā par ko atbildīgs, kurš palīdz ar padomu. Nākamajā plānošanas periodā NVO būs vēl lielāks izaicinājums, jo standarta atbalsts samazinās, būs 70, nevis 80 procenti no projekta izmaksām. Kurš tās segs?
E.Zurģe: – Esmu pesimiste. Kaut nu pesimisms būtu nepamatots un veidotos kopienas un sadarbība ar pašvaldībām! Smiltenes novadā iedzīvotāju sapulcēs pagastos viena no tēmām bija iedzīvotāju padomes. Entuziasmu varēja just trijos no 14 pagastiem. Ir kopienas, kurās vēl ir vairākas kopienas un tās savā starpā rīvējas. Pagasta līmenī pašvaldībai nebūs iespēju sadarboties ar trim kopienām.
D.Rubene: – Ir cerība, ka nākotnē vietējie uzņēmēji atbalstīs kopienu aktivitātes. Vēl arī cerība, ka “Leader” birokrātija NVO kaut nedaudz samazināsies. Zemkopības ministrija, Lauku atbalsta dienests, kas ir programmas uzturētājs, arī aizvien vairāk diskutē, ka projektu īstenotājiem jāatvieglo birokrātiskā slodze.
I.Kalniņa: – No LAD puses ir liela neuzticība projektu iecerēm. Bieži vien tiek meklēts, ko projekta īstenotājs varētu neizdarīt, izdarīt nepareizi, nevis atbalstīt ideju. Projekti ilgi tiek vērtēti, ir daudzas sarakstes, skaidrojumi. Nebūs cilvēku, kuri gribēs īstenot projektus, ja arī turpmāk process būs tik smagnējs, sarežģīts un valdīs neuzticēšanās. Par to esam diskutējuši arī ar citām partnerībām. Valsts kontroles pārbaudē “Kā Latvijā tiek pārvaldīta un īstenota “Leader” un sabiedrības virzīta vietējā attīstība” uzsvērts, ka Zemkopības ministrijai jāievieš vienoti un skaidri principi, kā tiek finansēti pašvaldību projekti, bet vietējām rīcības grupām jānodrošina tādu “Leader” projektu atlase, kas rada lielāku pievienoto vērtību, jāmeklē veidi, kā uzrunāt un nodrošināt mazāk aktīvo un mazāk aizsargāto mērķgrupu iesaisti.
E.Zurģe: – Raunas kopiena tiek minēta kā labs piemērs. Jā, tā darbojas, bet, cik ir to aktīvo cilvēku? Ir, kuri pasaka, ka viss ir slikti un neiesaistās. Ja pagastā izsludina talku, cik atnāk, tas arī liecina par iedzīvotāju iesaisti. Vēl arī ne reizi vien, kad stāstām par kopienu iespējām, iedzīvotāji saka – kāpēc mums jādara pašvaldības darbs, un nevar apgalvot, ka tajā nav kaut daļa taisnības. Par sabiedrisko darbu nevienam nemaksā. Viena no kopienu aktivizēšanas iespējām ir pašvaldības līdzdalības budžets. Smiltenes novadā tas ir jau vairākus gadus. Sākumā bija uztraukums, ka nobalsos taču par pilsētas projektiem, bet divus gadus otrs mazākais novada pagasts Trapene nobalso par saviem projektiem. Kur kopiena mazāka, tā konkrētam mērķim saliedējas. Raunā, kur aktīva kopiena, cik pirmajās dienās nobalso, tik ir. Ko var izdarīt NVO vai idejas autors?
I.Kalniņa: – Mūsu teritorijā NVO projekti būs, jo jaunajā plānošanas periodā pievienojas Cēsu pilsēta. Vai būs arī no pagastiem, grūti teikt.
Paveras jaunas iespējas
– Plašās diskusijās tapusi partnerības stratēģija pieciem gadiem.
I.Kalniņa: – Atšķirībā no citām ES programmām partnerībām piešķīra pārejas finansējumu, lai nebūtu pārrāvuma, kā tas ir ar citu fondu finansējumu – plānošanas periods beidzas, līdz nākamajam ir jāgaida. Varējām nodrošināt nepārtrauktību. Saprotams, lai uzsāktu jauno plānošanas periodu, paiet laiks, jāgatavo dokumentu bāze, jāizstrādā rīcībpolitika valsts un ES līmenī. Biedrībai bija jāsagatavo stratēģija jaunajam ES plānošanas periodam, pieteikums ES finansējuma piesaistei un pārvaldībai. Stratēģija ir apstiprināta, varēsim piedāvāt jaunus “Leader” projektu konkursus.
Salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu, finansējuma būs mazāk. Ir noteiktas prioritātes, neizslēdzot startēt nevienam. Pamata atbalsta intensitāte paredzēta 40 procenti, tomēr paši savā stratēģijā to varējām palielināt, diskusijās ar iedzīvotājiem izvēloties prioritātes un virzienus, kuriem atbalsta intensitāte paaugstināta līdz pat 75%. Viena no prioritātēm būs pārtikas ražošana, ņemot vērā bioreģiona iniciatīvas, kur atbalsts būs lielāks. Prioritāte būs arī augstu inovāciju projekti, kuriem varēs iegūt finansējumu līdz simts tūkstošiem eiro.
D.Rubene: – Jaunums ir rīcība “Lauku biļete” mazajām zemnieku saimniecībām, kurām gada apgrozījums nepārsniedz 15 tūkstošus eiro, lai uzsāktu pārstrādi, ražošanu. “Leader” neatbalsta primāro lauksaimniecību. Taču skaidrs, ja projekta summa ir līdz pieciem tūkstošiem eiro, nav vērts izmantot “Leader”, jo pārāk liels administratīvais slogs un piecus gadus jāatskaitās.
Vēl paredzēts atbalsts jauniešu iniciatīvām. Projektu var īstenot kopiena, NVO, pašvaldības. Jauniešiem no 13 līdz 25 gadiem rīkot mācības, lai iegūtu jaunas prasmes, stiprinātu vietējo jauniešu kopienu, sadarbību, organizētu aktivitātes.
I.Kalniņa: – Laukos ir daudz gados vecu cilvēku un sociālie pakalpojumi ir maz attīstīti. Ar “Leader” var piesaistīt atbalstu sociālo pakalpojumu attīstībai, dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Vēl būtiski, lai nauda nekoncentrējas Cēsīs. Bija diskusija gan pašiem, gan ministrijā par to, vai projektiem no laukiem piešķirt lielāku atbalstu. Tā būs. Par 20 procentiem vairāk, bet tas nenozīmē, ka cēsnieku projektiem tikai 40 procenti, ja ražošana plus desmit, ja pārtikas ražošana, vēl pieci procenti klāt. Ar projektu iesniedzējiem būs daudz skaidrojošu konsultāciju, jo ceļi un tas, kā var izmantot “Leader”, katram ir atšķirīgi.
E.Zurģe: – Iespējas attīstībai ir, tās jāizmanto. Ir salikti akcenti projektu vērtēšanā: jo ilgtspējīgāks projekts, jo labāk sagatavots, jo vairāk izvērtēti riski un sasniedzamie rezultāti, jo augstāka būs iespēja piesaistīt LEADER finansējumu.
Komentāri