Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Skolu tīkls novadā. Rāmuļi

Andra Gaņģe
22:26
13.06.2024
60
Rāmuļu Pamatskola

FOTO: https://www.facebook.com/ramulupamatskola/

Rāmuļu pamatskolai doti divi gadi (līdz 2026.gada 31.maijam), lai mācību iestāde pierādītu spēju nodrošināt Ministru kabineta kritērijiem atbilstošu audzēkņu skaitu un turpinātu saņemt valsts finansējumu mācību procesam.

UZZIŅAI

Rāmuļu pamatskola 2023./2024. mācību gadā

  • Izglītību ieguva 65 skolēni: 1.- 3.klasē 22 ; 4.- 6. klasē 18 ; 7.- 9.klasē 25 skolēni.
  • Pašvaldības finansējums skolas uzturēšanas izdevumu segšanai 2023.gadā veidoja 268 360 eiro, t.sk. 40 650 eiro pedagogu algām, 2024.gadā – 265 333 eiro, t.sk. 73 849 eiro pedagogu algām.
  • Pamatskolu šogad absolvē 10 audzēkņi, nākamajā mācību gadā 1.klasē pieteikti 5 bērni.
  • Pēc skolas ierosinājuma aprīlī pieņemts lēmums audzēkņu trūkuma dēļ no 1.jūnija slēgt pirmsskolas grupu.

Avots: Cēsu novada dome; Rāmuļu pamatskola

Rāmuļu pamatskola – būt vai nebūt. Lai sevi pierādītu, doti divi gadi

Tādu lēmumu Cēsu novada dome pieņēma 23.maija sēdē.14 deputāti balsoja par: Andris Mihaļovs, Andris Mel­bārdis, Atis Egliņš-Eglītis, Biruta Mežale, Erlends Geruļskis, Ēriks Bauers, Guntis Grosbergs, Har­dijs Vents, Indriķis Putniņš, Inese Suija-Markova, Inga Cipe, Ivo Rode, Jānis Rozenbergs, Juris Žagars. Pret lēmumu nebalsoja neviens, bet atturējās pieci: Elīna Sta­pulone, Ella Frīdvalde-An­der­sone, Jānis Kārkliņš, Jānis Ķipurs, Laimis Šāvējs.

Lēmums ir atbilde uz iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu, ko pašvaldība saņēma pēc 11.janvāra paziņojuma, ka Rāmuļu pamatskolu plānots slēgt. Audzēkņu vecāki asi iebilda vietvaras nodomam, tapa kolektīvais iesniegums, kurā prasīja skolu saglabāt. To parakstīja 3080 iedzīvotāji. Skolas aizstāvji martā piedalījās domes sēdē, iepazīstināja ar savu skatījumu, kā attīstīt mācību iestādi. Deputāti uzdeva pašvaldības Izglītības pārvaldei izvērtēt kolektīvā vēstulē izvirzītās prasības un sagatavot projektu par Rāmuļu skolas turpmāko darbību.

Lēmumā, ko deputāti pieņēma 23.maijā, noteikts minimālais audzēkņu skaits klašu grupās, kas jāsasniedz līdz 2026.gada 31.maijam: 1.-3. klašu un 4.-6. klašu grupā katrā 30 skolēni, abās klašu grupās pieļaujot atkāpi līdz 23 skolēniem; 7.-9. klašu grupā – 30 izglītojamie, pieļaujot atkāpi līdz 27 audzēkņiem. No­teikts arī, ka minimālajā audzēkņu skaitā iekļauj tikai skolēnus, kas mācās klātienē. Izvirzīts nosacījums, ka skolai visos mācību priekšmetos jānodrošina Ministru kabineta noteikumu prasībām atbilstošs pedagoģiskais personāls. Progresu prasībās pašvaldība vērtēs nākamā gada jūlija beigās. Par pozitīvu audzēkņu skaita dinamiku tiks uzskatīts izglītojamo skaita pieaugums, kas veido 50% no starpības starp zemāko pieļaujamo izglītojamo skaitu klašu grupās (ievērojot pieļaujamo svārstību koridoru) attiecībā pret faktisko izglītojamo skaitu klašu grupā.

Priekšlikumu noteikt pieļaujamo atkāpi no minimālā audzēkņu skaita ne procentuāli, kā tās lēmuma projektā bija iepriekš, bet absolūtos skaitļos un arī paredzēt nosacījumu, ka minimālajā skolēnu skaitā iekļauj tikai bērnus, kas skolā mācās klātienē, sēdei bija sagatavojis domes priekšsēdētāja vietnieks, deputāts A.Egliņš-Eglītis. Viņš sēdē uzsvēra, cik svarīga mācību procesa sastāvdaļa ir socializēšanās, darbs grupā, sadarbības prasmju veidošana. Deputāte Elīna Stapulone iebilda, ka jāļauj katrai ģimenei izvēlēties, kāds izglītības iegūšanas veids piemērotākais viņu atvasei, un atgādināja rāmuliešu kolektīvajā vēstulē izklāstītās situācijas, kad bērni nevar iekļauties lielu mācību iestāžu vidē. Domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atgādināja, ka Rāmuļu skola turpinās piedāvāt tālmācības programmu, bet minimālais audzēkņu skaits klašu grupās jāvērtē pēc tiem, kas apgūst klātienes programmu.

A.Egliņš-Eglītis uzsvēra, ka skolas piedāvājumā akcentēta mācību iestādes vide, mierīgais, rimtais darba process skaitliski mazajās klasēs, iespēja darboties dabā, tāpēc, cik iespējams, jā­stiprina klātienes mācības un tā ir pašvaldības politika kopumā novada skolās. Arī deputāti I.Rode un A.Melbārdis pauda, ka mācības klātienē ir būtisks ieguvums, īpaši sniedzot praktisku ievirzi, lai bērnus sagatavotu dzīvei. Jāpiebilst, ka tālmācību programmā Rāmuļos ir seši audzēkņi, no viņiem trīs šogad beidz 9.klasi, bet mācību iestādē ar nelielu skolēnu skaitu katrs ir no svara.

Rāmuļu pamatskolas priekšrocības tiešām izmantojamas klātienes mācībās. Direktora pienākumu vietas izpildītāja Inga Andersona “Druvai” sacīja: “Mūsu skola ir piemērota bērniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, kuri nevar iekļauties lielajās mācību iestādēs. Tie ir skolēni, kuriem vajadzīga individuāla uzmanība, un mazskaitlīgajās klasēs, kādas ir mūsu skolā, tas ir iespējams. Veidojam arī vidi, kas palīdz šādiem bērniem. Aizvadītajā mācību gadā ierīkojām klusuma telpu, kur bērns var pabūt pats ar sevi. Skolā ir pedagogs, kas strādā ar apzinātību, proti, palīdz skolēnam apzināties savas sajūtas, izprast attieksmi pret mācībām, klasesbiedriem, skolotājiem, apzināties, ka ir jāmācās.”

Vēl no skolas priekšrocībām mācību iestādes pedagoģiskais personāls vienmēr min dabas tuvumu, tas izcelts arī audzēkņu vecāku organizētajā kolektīvajā vēstulē. Rāmuļu pamatskola darbojas ekoskolu programmā, uzkrāta liela pieredze, kas ļauj pilnveidot mācību procesu. “Turp­māk gribam vēl vairāk akcentēt brīvdabas pedagoģiju STEM* jomā,” saka I.Andersone. “Bērni var vērot, pētīt dabu, viss ir tepat līdzās. Arī starpbrīžus skolēni var pavadīt ārā, svaigā gaisā, tas ir ieguvums veselīgam dzīvesveidam. Un tam devums savā ziņā ir arī tas, ka tuvumā nav kārdinājuma – veikala. Brīvajos brīžos nevar aizskriet pēc neveselīgiem našķiem,” pasmaida direktora vietas izpildītāja.

Jautāta, vai skola spēs izpildīt deputātu izvirzītos nosacījumus, I.Andersone atzina: “Kritēriji ir godīgi, darbojamies un darbosimies tajā virzienā, taču nevaru pateikt, vai prasības izpildīsim vai nē. Audzēkņu skaitu paredzēt nav iespējams, tas mainās pa dienām un parasti visu mācību gadu. Kāds bērns aiziet, cits pienāk klāt. Taču, protams, esam pateicīgi, ka skolai atļāva strādāt.”

I.Andersone vērtē, ka Rāmuļu pamatskolai iespēju pierādīt savu vietu novadu mācību iestāžu tīklā pašvaldība devusi, pateicoties skolēnu vecāku aktīvai darbībai, pedagogu vēlmei strādāt, bērnu nepieciešamībai pēc mazas skolas. “Audzēkņu vecāki ļoti cīnījās par skolas saglabāšanu, bija gan pikets, gan kolektīvā vēstule, gan domes sēdē prezentēja savu pamatskolas attīstības redzējumu. Vecāki apņemas brīvprātīgi atbalstīt mūsu darbu, gan darbojoties skolas padomē, gan biedrībā “Labie darbi Rāmuļu skolai”,” atklāj I.Andersone.

Jāatzīst, laiks no janvāra, kad paziņoja par Rāmuļu pamatskolas slēgšanu, līdz 23.maija lēmumam, ka rāmuliešiem ir divi gadi, lai apliecinātu skolas pastāvēšanu, mācību iestādē bija ļoti grūts. “Tie bija ļoti saspringti mazliet vairāk nekā četri mēneši, attīstības lietas apstājās, paziņojums, ka skolu slēgs, ļoti daudz izmainīja plānā, kas bija izstrādāts nākamajiem četriem gadiem. Ja nav zināms, kas notiks, būs vai nebūs skola… Vecāki satraucās, ka bērns paliks bez skolas, jau interesējās par iespējām citur. Skolēni bažījās par pārmaiņām, kā būs citā skolā, raudzījās, kurā skolā ir kāds draugs, kam piebiedroties. Pedagogiem nācās vērtēt, vai nav jāmeklē jauna darbavieta,” saka I.Andersone.

Saprotams, līdz 23.maijam nevarēja plānot jaunu audzēkņu piesaistīšanu un pedagogu kolektīva papildināšanu, bet tagad jau aizpildīta latviešu valodas un mūzikas skolotāja vakance, patlaban trūkst krievu valodas un dabas zinību, ķīmijas un bioloģijas skolotāja. “Turpinām meklēt pedagogus, precizējam attīstības plānus. Kopā ar audzēkņu vecāku iniciatīvas grupu domājam, kā īstenot ieceres. Par iespēju mācīties mūsu skolā atkal interesējas ģimenes, maija pēdējā nedēļā jau zvanīja vairāki vecāki,” pastāsta skolas direktora pienākumu izpildītāja Inga Andersone.

*Saīsinājums (no angļu valodas): zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika

Kā sienas kopā gadu simti un desmiti

Pirms deviņiem gadiem – 2015.gadā – Rāmuļu skola svinēja 150.jubileju, bet internetā rodama ziņa, ka skolas aizsākumi šajā vietā saistāmi jau ar 1864.gadu. Tad kāds vietējais, minēts Mārcis Ozoliņš, vērtējis, ka bērniem taču jāapgūst lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas zinības, un pats kļuva par skolotāju. Mācījušies bērni desmit, ziemā dzīvoja uz vietas skolas ēkā. Bet pēc pašas Rāmuļu pamatskolas informācijas Rāmuļu pagasta 1.pakāpes pamatskola uzcelta 1873.gadā.

Tikai 1941.gadā skolai uzbūvēts otrais stāvs. Otrā pasaules kara laikā, 1942.gadā, mācību iestāde pārveidota par sešklasīgo pamatskolu. 1948.gadā tā jau kļūst par septiņgadīgo skolu, bet pēc desmit gadiem -1958. gadā – uzbūvēta jauna ēka. Vecajā iekārtots internāts.

Sekojot pārmaiņām izglītības jomā, 1959.gadā Rāmuļu skola kļūst par astoņgadīgo skolu, 1965.gadā jau svin simto jubileju. Bet nepaiet ilgs laiks, seši gadi, kad mācību iestādi pārveido par Rāmuļu internātpalīgskolu. Ko tas nozīmē, lasītājs droši vien sapratīs pats. 1991.gadā nosaukumu maina uz Rāmuļu speciālo skolu, bet pēc gada tādu statusu likvidē. 1992.gada augustā atver Rāmuļu pamatskolu. Un pēc diviem gadiem ar svinīgu pasākumu atzīmē rāmuliešu lolotās gaismas pils 130. gadskārtu. Pulcējas audzēkņi, kas skolu beiguši 40., 50. un 60.gados. Un kuplā pulkā atzīmē arī mācību iestādes 150. dzimšanas dienu. “Rāmuļu pamatskola skanēja kā bišu strops pirms spieta,” raksta “Druva”. “Katrs ar savām domām, atmiņām par pavadītājiem skolas gadiem un prieku par atkalredzēšanos.”

Tagad jādomā, vai Rāmuļos arī nākamgad būs kuplas svinības un vai skola turpinās ceļu, kas likts pirms vairāk nekā pusotra simta gadiem. Tas nav atkarīgs tikai no mācību iestādes vadības un pedagogu darba, vajadzīgs skolēnu vecāku un citu rāmuliešu atbalsts. Neliela lauku skola var pastāvēt, ja vietējā kopiena novērtē tās devumu un vajadzību, ja iesaistās, lai bērni mācību iestādē iegūst visu, kas vajadzīgs viņu nākotnes dzīvei.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Aaktualizējam. Vardarbība skolās

10:39
09.07.2024
25

Sabiedrība aizvien biežāk un satrauktāk runā par vardarbību skolās. Izglītības kvalitātes valsts dienesta sadarbībā ar Edurio veiktā 2021./2022. mācību gada aptauja liecina, ka 25% skolēnu pret sevi jutuši fizisku vardarbību, 37% emocionālu. Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte pērn, apkopojot datus no 127 skolām Latvijā, secinājusi, ka 40,2% skolēnu vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā ir saskārušies […]

Aktualizējam. Kapsētu digitalizācija

14:49
05.07.2024
60

Latvijā sācies Kapu svētku laiks. Pirms brīvdabas dievkalpojuma ikviens steidz sakopt tuvinieku atdusas vietas. Tādās darbīgās pirmssvētku dienās vai ik kapsētā redzams kāds, kurš klīst pa vienu taciņu, tad uz otru, pēta kokus, mēģinot orientēties un atrast kāda tuvinieka kapavietu. Padomu var dot kapsētas pārzinis, protams, ja ir gadiem uzkrātas kapu grāmatas. Bet tādas ir […]

Pašvaldība ierobežo latvāņus

09:22
02.07.2024
31

Vai tā pļava, vai ziedoša ceļmala un klusa mežmala, daudzviet jau pa gabalu redzamas lielas, baltas ziedu galvas. Zied latvāņi. Cits sniedzas pat pāris metru augumā. No attāluma varens, karstā dienā jūtama saldenā smarža. Indīgs, invazīvs, un Ministru kabineta pieņemtie    “Invazīvās augu sugas – Sosnovska latvānis – izplatības ierobežošanas noteikumi” paredz šī auga iznīcināšanas […]

Senie mūri jāsaglabā

12:17
28.06.2024
37

Ziemeļu tornis cauri gadsimtiem Katrs, kurš bijis Cēsu Pils parkā vai muzejā vai kaut redzējis pastkartes par Cēsīm, nevar nepamanīt pils Ziemeļu torni. Tāds tas, pa gabalu nemainīgs, bijis acu priekšā. Ziemeļu torņa vēstures stāsts ir vairākus gadsimtus garš. “Zināms, ka Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Ple­tenberga laikā pils nocietinājumi papildināti ar trim aizsardzības torņiem. Tie […]

NVO atbalsts jauniešiem

12:07
28.06.2024
75

“Jaunieši ir enerģiskākā, uzņēmīgākā un zinātkārākā sabiedrības daļa, kas nereti savu enerģiju un potenciālu izmanto nelietderīgās vai pat veselībai un sabiedrībai bīstamās nodarbēs.  Līdz ar to jaunieši ir arī trauslākā un visneaizsargātākā sabiedrības daļa, kas var tikt pakļauta dažādiem sociāli ekonomiskiem riskiem, piemēram, bezdarbam, grūtībām, izveidojot savu ģimeni u.tml. Darbs ar jaunatni ietekmē visas sabiedrības labklājību un […]

Iedzīvotāji iesaistās

12:22
26.06.2024
91

Tas ir vien pieņēmums, ka rūķus var satikt tikai ap Ziemassvētku laiku. To viegli apgāž “Vecpiebalgas rūķi”. Biedrība, kurā cilvēki apvienojušies, lai veiktu labus darbus, svinēja desmit gadu jubileju. “Vecpiebalgas Rūķu dienu rīkojām otro reizi. Ziemassvētkos rūķi dodas iepriecināt, atbalstīt, bet vasarā lustējas kopā ar citiem. Un domā par Ziemassvētkiem,” saka biedrības vadītāja Linda Tunte […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi