Skolas darbā daudzi saskaitāmie

Pamatizglītība Latvijā ir obligāta. Šogad centralizētos eksāmenus kārtoja gandrīz 16 tūkstoši jauniešu, no kuriem 818 devītklasnieki, tas ir, apmēram pieci procenti, nenokārtoja vismaz vienu eksāmenu. Tas ir divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, vēsta mediji.

Cēsu novadā centralizēto eksāmenu matemātikā pildīja 306 pamatskolas beidzēji, desmit nepārvarēja sekmju slieksni — 15 procentus, latviešu valodas pārbaudījumu kārtoja 301 jaunietis, tikai viens neizturēja prasības. Tātad novadā kopumā pamatskolas eksāmenus nenokārtojušo īpatsvars ir mazāk nekā valstī vidējais. Taču paš­valdībā uzsver — darbs izglītības kvalitātes pilnveidošanā ir jāturpina.

Eksāmenu rezultāti noteikti nav vienīgais rādītājs, kā vērtēt skolas un arī skolēnus. Jaunietim var vienkārši nepaveikties, iegadīties kaut kas tāds, kas mazāk atkārtots, nav palicis atmiņā. Darbu mācību iestādēs ietekmē dažādi faktori, tai skaitā, cik motivēta bērna mācībās ir viņa ģimene, kādu atbalsta personālu iespējams piesaistīt skolā. Tomēr nevarētu sacīt, ka eksāmenu vērtējumam nav nekādas nozīmes un tas ne par ko neliecina. Pat ja konkrētajā skolā vidējais vērtējums salīdzinājumā ar līdzīgām skolām nav augsts, būtiski, ka tam nav tendences pa gadiem sarukt, pat ja bērnu vidējais sniegums gala pārbaudījumos nepaaugstinās. Saprotams, ka rezultāti svārstīsies. Svarīgi, lai tie neslīd lejup ilgstoši.

“Druva” uz sarunu par pamatskolu centralizēto eksāmenu rezultātiem un to, ko tie liecina par mācību darbu, tikās ar novada domes priekšsēdētāju Ati Egliņu-Eglīti, Izglītības pārvaldes vadītāju Lindu Markus-Narvilu, pārvaldes vadītājas vietnieci Dinu Dombrovsku un izglītības satura un kvalitātes vadītāju Evitu Maculēviču.

Ģenerālmēģinā­jum­s­­ palīdz uzlabot zināšanas

Komentējot centralizēto eksāmenu rezultātus, Izglītības pārvaldē vērtē, ka sarežģītāja mācību priekšmetā — matemātikā — uzlabot sekmes veicinājis diagnosticējošais darbs, ko pēc pārvaldes iniciatīvas kopš 2023. gada pavasara rīko novada pamatskolās. D. Dombrovska vērtē: “Diagnosticējošais darbs nostabilizējies ne tikai kā tradīcija, bet vajadzība, ko pamato paši pedagogi. Iesākums bija taustoties un ar neziņu, tagad matemātikas skolotāji saka, ka viņi jūt pievienoto vērtību. Darbu skolēni pilda martā, pēc rezultātiem redzams, pie kādām izglītojamo pamatprasmēm pedagogam ir jāpiestrādā. Gribam ticēt, ka diagnosticējošam darbam ir ietekme kaut vai tāpēc, ka skolēni samērā īsu brīdi pirms centralizētā eksāmena gūst pieredzi, ko nozīmē pildīt apjomīgu darbu, kas veidots līdzīgi tam, kāds varētu būt eksāmenā, un pēc tam saņemt pedagoga mērķtiecīgāku atbalstu.”

Salīdzinot matemātikas diagnosticējošā darba un eksāmena rezultātus, redzami ieguvumi. Monitoringa vidējais sniegums bija 37,8%, eksāmena, kā jau norādīts, 52,59%. Uzlabojums ir par gandrīz 15 procentpunktiem. “Domāju, tie ir izcili rādītāji. Un ir skolas ar superaugstu izrāvienu, piemēram, Dzērbenes pamatskolai uzlabojums par 30%, Bērzaines pamatskolai par 47%. Tas arī dod pamatu strādāt,” saka A. Egliņš-Eglītis.

Diagnosticējošo darbu varētu ieviest arī latviešu valodā, to rosina paši skolotāji. “Otro gadu latviešu valodā sniegums ir pat nedaudz labāks nekā Latvijā vidēji, bet novadu pozicionējam kā kultūrvēstures bagātu un ļoti latvisku, un tāpēc domāju, ka latviešu valodā mums vēl ir, ko darīt,” pārliecināts A. Egliņš-Eglītis.

Stiprināt kopējo redzējumu

Sniegums centralizētajos eksāmenos, protams, nav viena mācību gada darbs, bet mērķtiecīga izglītības kvalitātes pilnveidošana. Izglītības pārvalde norāda, ka abos priekšmetos, kuros 9. klase kārto centralizēto eksāmenu, ir spēcīgi jomas pārzinātāji. Matemātikā metodisko darbu novadā vada Cēsu Valsts ģimnāzijas pedagoģe Agrita Bartušēvica, latviešu valodā — Priekuļu pamatskolas skolotāja Ingrīda Zilgalve. Regulāru atbalstu profesionālajā pilnveidē skolotājiem sniedz pati pārvalde. “Arī tas ir mūsu tiešais darbs,” saka L. Markus-Narvila, “Braucam uz skolām, vērojam stundas, ar direktoriem pārrunājam darāmo, lai virzītos uz priekšu. Esam sajutuši, ka izglītības iestāžu vadītājiem tāda sadarbība ir svarīga un tā svarīga arī mums, lai varam kopā vērtēt, kur vajadzīgs mūsu atbalsts, palīdzība.”

Lai veidotu kopēju redzējumu par izglītības jomas attīstību novadā, Izglītības pārvalde skolu direktoriem ir rīkojusi seminārus, ko turpinās darīt arī šajā mācību gadā. “Kopā būšana dod pievienoto vērtību, diskusijās veidojas kopēja virzība. Pirmos gadus, kad lielajā Cēsu novadā apvienojās septiņas pašvaldības, bija grūtāk, šķita, katrs to deķīti grib pavilkt uz savu pusi, bet nu jau esam sadarbības partneri,” saka Izglītības pārvaldes vadītāja.

Pagājušajā gadā izglītības nozares attīstībai vietvara sāka sadarbību ar Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centru. Pētnieki iepazina novada izglītības iestādes, plānotās pārmaiņas, attīstību. Skolu vadības komandām notika mācības “Kā palielināt skolas vadības ietekmi uz skolēnu sniegumu?”. Sadar­bība ar LU Starpnozaru izglītības inovāciju centru turpinās, un izglītības iestāžu vadība turpina papildināt zināšanas ar jaunākām pedagoģijas zinātnes atziņām.

Atšķiras skolēni un arī skolu iespējas

Vai pamatskolu salīdzinājums pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem ir objektīvs un korekts vērtējums? Izglītības pārvaldē atzīst, ka ne. “Skolas strādā ar atšķirīgiem bērniem. Pat mācību iestādes, kurās ir līdzvērtīgs izglītojamo potenciāls, nav īsti salīdzināmas,” pauž E. Macu­lēviča un uzsver, ka ne vienmēr ir objektīvi salīdzināt arī pašas mācību iestādes centralizēto eksāmenu rezultātus. “Skolēni gadu no gada atšķiras. Ja beidzēju vidū vairāk bērnu, kam matemātika padodas, likumsakarīgi, ka eksāmena rezultāti būs labāki. Piecu procentu svārstības pa gadiem pārbaudījuma vidējā vērtējumā vēl neliecina par izmaiņām mācību procesa kvalitātē.”

Mācību sniegumu ietekmē vairāki faktori. Viens no tiem ir pieejamā atbalsta sistēma. Nereti arī skolās ar līdzīgu audzēkņu potenciālu mācību darba rezultāti var atšķirties, jo atšķiras atbalsts, ko var sniegt iestāde. Un tas ir atkarīgs ne tikai no skolas, bet bieži arī no izglītojamā ģimenes. “Skolotājs var saprast, ka bērnam ir mācīšanās grūtības un vajadzīgs lielāks atbalsts, iespējams, viņu pat var atbrīvot no centralizētajiem eksāmeniem, taču pedagogs to nevar atrisināt. Viņš var tikai ieteikt skolēna vecākiem nokārtot vajadzīgās formalitātes. Ja ģimene to nedara, situācija neatrisinās,” paskaidro L. Markus-Narvila.

Vēl viens faktors ir skolā pieejamais pedagoģiskais un atbalsta personāls. Lielāka mācību iestāde spēj sniegt lielāku atbalstu, vērtē A. Egliņš-Eglītis. Viņš atzīst, ka četri gadi, kopš pamatskolas beidzēji kārto centralizētos eksāmenus, liek secināt, ka ne vienmēr maza skola nozīmē labu mācību sniegumu. “Bieži vien ir pavisam pretēji. Ekstrēmi maza skola saskaras ar ļoti lieliem izaicinājumiem. Kāpēc? Mans pieņēmums, ka mazai skolai nodrošināt labu pedagogu ir daudz, daudz sarežģītāk kaut vai atalgojuma dēļ. Līdzšinējais skolu finansēšanas modelis — nauda seko skolēnam — bijis netaisnīgs pret pedagogiem un pašu mācību iestādi. Strādājot ar mazām klasēm, skolotājam bija minimāla slodze un darba samaksa, bet skolas attīstībai vispār nekas. Taču ar skolu ir kā ar lidmašīnu. Lai paceltos un lidotu, izmaksas ir vienādas — vai lidmašīnā aizņemtas visas vietas vai tikai dažas. Tāpat ir pedagogam un skolai, bet domāju, jaunais finansēšanas modelis mazajām skolām tomēr varēs nodrošināt konkurences iespēju,” saka domes priekšsēdētāja vietnieks.

Mazajām skolām ir vēl viens izaicinājums, proti, darbs ar talantīgajiem bērniem. Ja klasē ir pieci, seši bērni, audzēknis, kam ir īpašs varējums mācībās, jūtas vientuļš, viņam nav interesanti, bieži pēc 6. klases maina skolu, parasti izvēlas ģimnāziju. “Liela skola labāk spēj noturēt talantīgos bērnus kaut vai tāpēc, ka klasē tādi, visticamāk, būs vairāki, bērniem ir interesantāk, veidojas arī veiksmīgāks mācību process, piemēram, darbs grupās,” saka L. Markus-Narvila un uzver, ka vērts apdomāt, cik patiesa ir sabiedrībā valdošā atziņa, ka maza skola spēj nodrošināt labāku mācību rezultātu. Redzams, ka tā ir ne vienmēr.

A. Egliņš-Eglītis atzīst, ka daudzās novada skolās pamatskolas centralizēto eksāmenu rezultāti soli pa solītim paaugstinās, tomēr ir arī tādas, kur četros gados līmenis pakāpeniski sarūk: “Šķēre no ļoti labiem rādītājiem līdz ļoti sliktiem novadā ir milzīga. Tendence ir nepārprotama, un tā vairs nav tikai sakritība. Skaidri redzam, ka ir problēma un mums kā sistēmas turētājiem pie tās ir jāstrādā. Svarīgi, lai visi bērni, kam jākārto eksāmeni, tos nokārtotu, bet tiem, kam nav jākārto, arī nebūtu jākārto.”

UZZIŅAI

Pamatskolu ar izciliem rezultātiem matemātikā beidz 29 skolēni, latviešu valodā — trīs

Cēsu novada pamatskolās 9. klašu skolēnu centralizēto eksāmenu sniegums gadu no gada uzlabojas. Šogad matemātikas pārbaudījumā vidējā atzīme — 52,59%, valstī — 54,8%. 2023. gadā, kad devītklasnieki pirmo reizi kārtoja centralizētos eksāmenus, vidējai rezultāts matemātikā novada skolās bija 41,1%, valstī vidēji — 51%.
Ar izcilu vērtējumu matemātikā pamatskolu novadā beiguši 29 skolēni, bet valsts pārbaudījumu nav izturējuši desmit audzēkņu. Lai gan daudziem šis mācību priekšmets šķiet ļoti sarežģīts, tomēr izkritušo ir mazāk. Atceramies, ka 2023. gadā šo eksāmenu neizturēja 20 jauniešu, turklāt tad pārbaudījumā bija jāsasniedz tikai 10% slieksnis, šogad tāpat kā pērn — 15%.

Latviešu valodas centralizētajā eksāmenā novadā ir pārsniegts vidējais rādītājs valstī, attiecīgi 57,82% un 56,2%. Eksāmenu nav nokārtojis tikai viens devītklasnieks, taču arī izcilnieku, kas ieguvuši 90 līdz 100%, ir tikai trīs. Te jāatgādina, ka novadā 9. klašu centralizēto eksāmenu latviešu valodā pārtrauca šūnapraides paziņojums par gaisa apdraudējumu. Pārbaudījuma otro daļu jaunieši kārtoja citā dienā. Arī tas varētu iespaidot rezultātus, tomēr būtiskas ietekmes uz sekmēm pārbaudījumā nebija.

Angļu valodā 9. klases beidzēji šogad kārtoja diagnosticējošo darbu, ne eksāmenu. Šajā mācību priekšmetā nemainīgi tiek uzrādīts labs sniegums, pārsniedzot 60 procentus. Šī gada vidējais rezultāts novadā ir 66,59%, valstī vidēji — 70%.