Pirmdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Senie mūri jāsaglabā

Sarmīte Feldmane
12:17
28.06.2024
177
Ztornis2

Ziemeļu tornis Pils parka ainavā.

Ziemeļu tornis cauri gadsimtiem

Katrs, kurš bijis Cēsu Pils parkā vai muzejā vai kaut redzējis pastkartes par Cēsīm, nevar nepamanīt pils Ziemeļu torni. Tāds tas, pa gabalu nemainīgs, bijis acu priekšā. Ziemeļu torņa vēstures stāsts ir vairākus gadsimtus garš.

“Zināms, ka Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Ple­tenberga laikā pils nocietinājumi papildināti ar trim aizsardzības torņiem. Tie varētu būt priekšpils tornis un Jaunajā pilī iekļautais Lādema­hera tornis, par trešo šaubu nav, tas ir Ziemeļu tornis. Celts 16.gadsimta sākumā ar īpaši biezām sienām un uguns ieročiem piemērotām šaujamlūkām. Kā nocietinājums Ziemeļu tornis pastāvējis vismaz līdz Livonijas karam,” stāsta vēsturnieks, Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš, atgādinot, ka astoņos gadsimtos mainījusies gan pils, gan tās apkārtne, tāpat saimnieciskā dzīve.

Ztornis1

Ziemeļu tornis no iekšpagalma.

Mīti kliedējas

G.Kalniņš izzinājis arī Ziemeļu torņa vēsturi gadsimtu gaitā. 17.gadsimta beigās zviedru inženiera Johana Palmstruka zīmējumā,    skatā no Riekstu kalna,    redzams, ka tornim nav jumta. 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā J.K. Broce zīmē Cēsu pilsdrupas. Ziemeļu tornim ārsienās dziļas plaisas, izdrupušas logu ailes. “ Broce  raksta, ka tas ir spridzināšanās tornis un atgādina leģendu, kas cēsnieku vidū ir vispārpieņemta – Ziemeļu tornis ir tas, kurā Livonijas kara laikā spridzinājās aplenktie. Viss izskatā saprotams, jo dziļās plaisas pašas no sevis taču neradās. Kaut patiesībā tās izveidojušās zonās, kur iegruvušas logu pārsedzes un notikuši nogruvumi,” stāsta vēsturnieks.

Baltazara Rusova Livonijas hronikā aprakstīta zināmā leģenda. “Zinādami, kādus briesmu darbus lielkņazs bija pastrādājis Koknesē un citās pilīs, pils iemītnieki nolēma Cēsu pili neatdot. Tad lielkņazs uzmeta četras skanstes ap pili un no 4.septembra piecas dienas un naktis apšaudīja pili. Kad glābiņa vairs nebija, vīri, sievas un jaunavas, lielākoties muižnieku kārtas, vienbalsīgi nolēma uzspridzināties ar šaujampulveri,” pierakstīts hronikā.   

Iesakņojušos mītu atklāj G.Kalniņš: “Kad 1960.gadā rīkoja arheoloģiskos izrakumus, var saprast, ka gan to vadītājam Ro­bertam Malvesam, gan Cēsu muzeja darbiniekiem bija ziņkāre, ka atsegs tā laika liecības. Tagad skaidri zināms, ka spridzināšanās notikusi korpusā starp Ziemeļu un Rietumu torni, to pierādīja 1974. gada izrakumi Apalu vadībā.”

Prasās saudzējams

Ziemeļu tornim ir interesanta 20.gadsimta vēsture. 1932. gadā Pieminekļu valde, kuras pārziņā ir Cēsu pilsdrupas,  uzsāka plašākas rūpes par saglabāšanu. Ziemeļu tornis tajā laikā ir būve, kuras tehniskais stāvoklis ir kritisks. Ir ekonomiskā krīze, bezdarbs, ierobežots valsts finansējums. Tad ar Tautas labklājības ministrijas svētību izveido programmu, kurā Cēsu bezdarbniekus iesaista pilsdrupu restaurācijā. Pieminekļu valdes arhitekts sagatavo darbu aprakstu, pilsētas arhitekts nodrošina darbu uzraudzību, bet, kamēr notiek plānošana, ir pienācis 1933.gada vēls oktobris. “Zieme­ļu tornī pēc būvdarba žurnāla informācijas strādā vismaz 20 strādnieki. Tiek veikti restaurācijas darbi, kurus šodien sauktu par remontu un noteikti nedarītu ziemā. Objektu nefotografē, dokumentācijas nav, zināms vien, ka tornī iestrādāti 75 kubikmetri mūra. Kā to izdarīt trijās nedēļās, grūti iedomāties. Bet diemžēl darbi notiek līdz decembra sākumam. Lai kaļķa java, kurai klāt likts arī cements, nesasaltu, pievienoja vārāmo sāli,” stāsta G.Kalniņš. Tad arī secina, ka parka pusē torņa ārsiena ir sasvērusies. 1933.gada nogalē tornis tiek apjozts ar metāla stīpu, kas aizvien redzama fasādē.    “Arī 50. un 80.gados, kā liecina dokumenti, tiek domāts, kas būtu darāms, lai tornis nesvērtos. Tagad nekādas izmaiņas nav vērojamas, kopš 90.gadiem saliktie marķējumi to apstiprina,” skaidro vēsturnieks.

1960.gadā Roberta Malvesa vadībā notiek arheoloģiskie izrakumi, atrok Ziemeļu torņa pirmā stāva telpas, pirmo pagrabu un apakšpagrabu. G.Kalniņš pastās­ta, ka R.Malvess bija iededzies Ziemeļu torņa izpētē. Viņš mērīja, kurš tornis garāks, kuram dziļāks pagrabs, ļoti gribēja, lai pils kompleksā galvenais būtu Ziemeļu tornis. “Iespējams, tā bija nodeva tā laika ideoloģijai, ka augstas raudzes profesionālis tā    interpretē izrakumu materiālus. Katrs atradums  kaut kā tika saistīts ar cilvēku mocīšanu. Ap­gais­mošanai izmantotie skalu gali,  lāpu gali kļuva par rīkiem pēdu un padušu apdedzināšanai, bet visparastākais rata ritenis, protams, nevarēja būt nekas cits kā izdaudzinātais moku rats. Pa­domju ideoloģijā tas iederējās,” klāsta vēsturnieks un atgādina, ka Ziemeļu tornī nebija cietums, kad tas vairs netika izmantots ne dzīvošanai, ne saimnieciskām lietām, kalpoja kā tualete, atkritumu bedre.

Pēc izpētes 1960.gada vēlā rudenī sāka atjaunot pagrabstāva un pirmā stāva velves. “Iekštelpas nosedza ar mūrētām velvēm, bet būvprojekts nebija sagatavots, un darbus apturēja. Velves atjaunoja, nostiprināja arī dažas logu pārsedzes, bet darbus  tomēr pārtrauca. Tiesa, šoreiz gan tas jau saistīts ar politiku,” stāsta G.Kalniņš.

1961.gadā atjaunoja Trāķu pili    Lietuvā. Toreizējais PSRS kompartijas līderis Ņikita Hruščovs publiski izteicās par pils atjaunošanu un arī rūpēm par fašistu pēcteču mantojumu. “Tieši jau nepateica, ka nevajag rūpēties ar arhitektūras pieminekļiem, bet visi saprata, lai biedrs būtu priecīgs, labāk nevajag. Finansējums ne tikai Cēsu, arī citu pieminekļu atjaunošanai netiek piešķirts. Vaja­dzēja lielu prasmi, lai pārliecinātu, ka kādai vēsturiskai ēkai ir jāatjauno jumts, nemaz nerunājot par ko citu,” vēstures lappusi pašķir G. Kalniņš.
No 60.gadu sākuma tornis bija bez jumta, cauri atjaunotajām velvēm skalojās ūdens, būves stāvoklis aizvien pasliktinājās. Visi saprata situācijas nopietnību, bet tikai 80.gados sākas praktiski darbi. Pa šo laiku tornī izveidojušies kaļķa un sāls stalaktīti.   

80.gadu sākumā torņa saglabāšanai īstenoja arhitekta Ilgoņa Stukmaņa projektu. “Diskusijas, kādu atjaunot torni, notiek līdz pat gadsimtu mijai. Jau 60.gados izkristalizējas konceptuāla doma, ka tā siluetu nevajadzētu mainīt, bet izbrukumus aizsegt ar dēļu vairogiem. Pie šīs domas turējās arī I.Stukmanis. Viņš projektā iekļāva, ka tornim nebūs konusa jumta un izgruvumi jāaizsedz ar koka vairogiem,” pastāsta G.Kal­niņš un piebilst, ka torņa augšējā daļa ir sagruvusi, pret iekšpagalmu vērstā daļa sagruvusi jau senatnē,  nav zināms, kādi bijuši augšējie stāvi. To gan, ka tornī bijušas kāpnes.

Darbus īsteno līdz 1983.gadam. Tornim top horizontāls ruberoīda seguma jumts. No 2000.gadu sākuma torņa jumts ir caurs. Pirms gadiem pieciem cauri jumtam intensīvi sāka tecēt ūdens. 2020.gadā arhitekts Artūrs Lapiņš sagatavoja būvprojektu un sākās finansējuma meklējumi.

“Būtiskākais, lai Ziemeļu tornis neaiziet bojā. Jumts katrai ēkai ir svarīgākais,” teic vēsturnieks.   

Tornis ar zaļo jumtu

“Jumtu plānots pabeigt nākamā mēneša beigās. Tad sāksies augšstāvu telpu restaurācija, tai skaitā pārseguma izbūve starp otro un trešo stāvu un koka kāpņu ierīkošana, lai varētu tikt augšstāvā. Jumta platforma publiski nebūs pieejama. Būs horizontāls jumts, kuram nodrošināta mūsdienīga hidroizolācija un zaļš velēnu segums. Liela daļa nokrišņu uzkrāsies velēnā un iztvaikos, neveidosies lielais ūdens apjoms, kas jānovada no jumta. No estrādes puses tornis    nemainīsies, zaļo jumtu varēs redzēt, tikai lidojot pāri,” pastāsta G.Kalniņš un uzsver: “Iepriekšējās paaudzes daudz darījušas, tagad mūsu uzdevums nodrošināt būves saglabāšanu, novērst kritiskās situācijas. Un ne tikai – arī nodrošināt, ka Ziemeļu tornis ir publiski pieejams.”

Ziemeļu torņa trijos stāvos izveidos Latvijā pirmo lapidāriju*. Ikviens varēs apskatīt arheoloģiskajos izrakumos atrastās    būvdetaļas, apstrādātos akmeņus. “Var tikai pabrīnīties par celtnieku meistarību, un reizē katra detaļa stāsta par zudušām pils daļām, interjeriem, telpu greznību,” uzsver vēsturnieks. Ikdienā redzam pils ēku ārsienas, elementus sienās, bet būvdetaļas, to fragmenti ļauj izprast, kādas bijušas telpas. Ar­hitektu vizualizācijas aizvedīs iepriekšējos gadsimtos un ļaus ielūkoties, kādi bija interjeri. 

Kopējās Ziemeļu torņa atjaunošanas izmaksas ir pusmiljons eiro. “Vēl nepieciešami ap 300 tūkstošiem, bet tie ir darbiem, kurus var veikt pēc diviem līdz pieciem gadiem. Darot pamazām, tiek rūpīgi izvērtēts, kā lietderīgāk izmantot katru eiro,” pārliecināts G.Kal­niņš, piebilstot, ka katrai paaudzei savs uzdevums un iespējas, kā paveicam, atkarīgs no pašiem.   

*Lapidārijs (latīņu lapidarium) ir kultūrvēsturiski nozīmīgu akmens elementu ekspozīcija

UZZIŅAI

Pērn no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes tika saņemti 30 tūkstoši eiro Pils Ziemeļu torņa jumta neatliekamajiem glābšanas darbiem. Cēsu novada pašvaldība īsteno projektu “Cēsu viduslaiku pils Ziemeļu torņa un Dienvidu korpusa konservācija”, piesaistot kredītlīdzekļus no valsts aizdevumiem pašvaldībām prioritāriem investīciju projektiem. Cēsu novada pašvaldība Valsts kasē aizņemsies 175 221 eiro Cēsu viduslaiku pils Ziemeļu torņa un Dienvidu korpusa konservācijai. Saskaņā ar iepirkuma rezultātiem būvdarbu izmaksas plānotas 236 142 eiro.

Projekts atbilst Cēsu novada Attīstības programmas 2022.-2028.gadam investīciju plānā paredzētajai pieejamas kultūrvides un tūrisma aktivitātes programmai, jo sekmē pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vide. Gliemeži ātrāki par Saeimu

16:40
11.07.2025
35

Nu jau nepateikt, kur Latvijā nav Spānijas kailgliemežu. Tāpat neizvērtēt, kas nodara lielākus postījumus dārziem, lietavas vai šie svešinieki. Daudzi jo daudzi, kam ir mazdārziņš vai zaļā teritorija pie mājas, var pastāstīt, kā iesaistījušies neuzvaramā cīņā. Bet… Spānijas kailgliemezis Latvijā nav invazīva suga un tam te ir tādas pašas tiesības kā citiem – dzīvot, ēst […]

Pašvaldība. Virzieni nākamajiem četriem gadiem

16:33
11.07.2025
58

Vietvaras spēks – redzēt tālāko un risināt neatliekamo Jānis Rozenbergs (“Jaunā Vienotība”) jau ceturto sasaukumu vadīs Cēsu novada pašvaldību. Pirmos divus sasaukumus tas bija novads ar divām administratīvajām teritorijām – Cēsu pilsētu un Vaives pagastu, nu jau otro reizi J.Rozenbergs kļuvis par domes priekšsēdētāju novadā, kas apvieno divas pilsētas un 21 pagastu. -Kā raksturotu savas […]

Piedzīvot svētku notikumus

15:30
04.07.2025
254

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki nākamnedēļ pieskandēs Rīgu. Ar patīkamu satraukumu ceļā pošas 1210 dalībnieki no Cēsu novada. Par gaidāmajiem svētkiem, ceļu uz tiem saruna ar svētku koordinatoru Cēsu novadā Uldi Blīgznu. -Rīgā svētki jau jūtami. Gan kori, gan deju kolektīvi piedalās mēģinājumos, koriem šodien ir konkurss, lielākā daļa svētku dalībnieku Rīgā […]

Vai grib dzirdēt, ko lemj deputāti

13:20
20.06.2025
25

Viena no iedzīvotāju iespējām iesaistīties pašvaldības darbā ir piedalīšanās domes sēdēs, komiteju sēdēs, sava viedokļa un ierosinājumu izteikšana. Pašvaldību likums noteic, ka domes sēdes ir atklātas (ja vien konkrētā sēde nav noteikta kā slēgta saskaņā ar likumu). Ikvienam ir tiesības tās apmeklēt, kā arī sekot tām līdzi attālināti, ja tiek nodrošināta tiešraide. Par domes sēdes […]

Saglabāt un veidot tradīcijas

20:17
17.06.2025
65

Mūzika turpinās. Citādi nav iespējams Cēsnieki, Haralda Sīmaņa mūzikas cienītāji un viņa draugi svinēja dziesminieka dzimšanas dienu. Vispirms Cēsu Centrālajā bibliotēkā tika atklāta izstāde. “Personiski viņu nepazinu, kā cēsniece, protams, biju satikusi. Izstādē ir manas sajūtas,” stāsta bibliotēkas novadpētniecības lasītavas vadītāja Elīna Riemere un atklāj, ka, lasot par H.Sīmani, klausoties viņa dziesmās, aizķeras vārdi, kuri […]

Vēja parki. Vislabāk, ja to nebūtu, uzsver ne viens vien

20:06
17.06.2025
238

Publiskajā apspriešanā par vēja elektrostaciju (VES) būvniecības aizliegumiem Cēsu novadā klātienes tikšanās reizēs Nītaurē un Stalbē iedzīvotājiem bija viens jautājums – kādas likumīgas iespējas aizliegt vēja parku ierīkošanu vai vismaz ierobežot stabu augstumu un noteikt daudz maz pieņemamu attālumu no apdzīvotajām vietām un viensētām. Aizliegt vēja parkus visā novada teritorijā vietvarai nav tiesību, abās sapulcēs […]

Tautas balss

Ātri un teicami

16:14
13.07.2025
10
1
Sandra Kalniņa raksta:

“Vaives pagastā pašvaldības autoceļa Veismaņmuiža-Kalējiņi-Ziemeļi posmam veikta apauguma novākšana, seguma virskārtas atjaunošana, greiderēšana, kā arī citi uzturēšanas darbi. Par to vēlos izteikt pateicību Cēsu novada pašvaldībai, kā arī faktiskajiem darbu veicējiem (diemžēl nezinu uzņēmuma nosaukumu, darbinieku vārdus, uzvārdus) par kvalitatīvi, ātri paveikto darbu! Šis ieguldījums minētā ceļa uzturēšanā ir ārkārtīgi patīkams pārsteigums un zīme, ka […]

Neskaidrības un jautājumi

16:12
12.07.2025
25
E. raksta:

“Kā rīkoties, ja mani četri bērni manā 60.jubilejā katrs uzdāvinās 200 eiro, lai varu aizbraukt ceļojumā? Ja pieņems jauno ienākumu deklarēšanas kārtību, tad man būs jāpierāda, kur to naudu ņēmu. Pierādīt jau varu, tikai iedomājos, cik daudz būs dažādu gadījumu, kad tādas un līdzīgas summas cilvēks gribēs ieskaitīt savā bankā. Un tad katrs būs jākontrolē. […]

Kailgliemežiem patīk nepļautas vietas

21:09
09.07.2025
35
Cēsniece raksta:

“Tagad saka, ka zāli pirmo reizi var pļaut jūlija vidū vai pat vēlāk, lai izsējas savvaļas augu sēklas. Tas ir lieliski, taču ir cita nelaime. Kur zāle augsta, labvēlīga vairošanās Spānijas kailgliemežiem, īpaši jau šajā slapjajā vasarā. Tā laba doma pārvēršas par sliktu dabai un videi. Manuprāt, šovasar ar zāles pļaušanu pilsētā, piepilsētā un ciemu […]

Tūlīt pēc saullēkta pamodina zāles pļāvējs

12:13
06.07.2025
45
A. raksta:

“Nepatīkami, ja brīvdienu rītos modina zāles pļāvēja vai cita ārtelpas kopšanas tehnika. Dažviet to sāk darbināt jau no rīta septiņos un pat agrāk. Negribu mest akmeni tikai tiem, kas aprūpē pašvaldības teritorijas, arī privātmāju saim­nieki nereti sāk darbu rīta agrumā, nepadomājot, ka daudzi vēl bauda rīta miegu. Varbūt varētu izdot kādus noteikumus, no cikiem brīvdienu […]

Kravas auto atstāj dubļus

10:12
05.07.2025
25
Lasītāja raksta:

“Cēsīs notiek lieli ielu remonti un citi būvniecības un zemes darbi. Tas labi, bet lielās kravas mašīnas mēdz uz brauktuves atstāt lielus dubļus. Tad nu citi nošķiež mašīnas, bet sausā laikā ceļas lieli putekļi. Šajā jautājumā gribētu lielāku kārtību,” pauda lasītāja, kas Cēsīs dzīvo Saulrītu pusē.

Sludinājumi