Otrdiena, 25. marts
Vārda dienas: Māra, Mārīte, Marita, Mare, Ģedimins

Perfekcijas "niķis" pārmaiņu vadībā

Andris Vanadziņš
17:48
27.12.2024
128
Lddk Gadabalva2024 253

Eva Sietiņsone.

“Druvā” jau rakstījām, ka “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone gada nogalē saņēma Latvijas Darba devēju konfederācijas prestižo balvu “Gada tautsaimnieks 2024”.

Kategorijā “Izcilība uzņēmējdarbībā 2024” “Cēsu alus” novērtēts par ieguldījumu uzņēmējdarbības ilgtspējas veicināšanā. Savukārt Cēsu uzņēmēju forumā dzērienu ražotājs godināts kā lielākais novada nodokļu maksātājs.

Par balvām, jaunām virsotnēm un atziņām, kas gūtas, vadot lielu uzņēmumu, saruna ar “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāju Evu Sietiņsoni.

-“Gada tautsaimnieks”, ko jums nozīmē tāds profesionāļu vērtējums?

-Saņemt šādu balvu ir patīkami un pagodinoši. Man šogad apritēja 20 gadi, kopš vadu “Cēsu alu”, tāpēc šāds novērtējums ir īpaši svarīgs. Tā ir atzinība par uzņēmumā paveikto un ilgtspējas nodrošināšanā daudzu gadu garumā. Uzņēmumā tas noteikti nav tāds modē nācis termins, bet konsekventi īstenota politika, kas aptver darba organizāciju, vidi, darbinieku labsajūtu, sadarbību ar partneriem, sociālos projektus.

Ilgtspējas jautājumiem pievērsāmies, vēl pirms to aktualizēja “Olvi”, un “Dimanta kategorija” ilgtspējas ekspertu novērtējumā ir ievērojams rādītājs. Tas nozīmē, ka visās jomās mūsu paveiktā vērtējums pārsniedza 96% no maksimāli iespējamā.

-Kā ilgtspēja izpaužas praksē, un ko tā dod uzņēmumam?

-Pirmkārt, mēs rūpējamies lai “Cēsu alū” strādā laimīgi darbinieki. Ko tas nozīmē? Strādājošo apmierinātību nosaka virkne faktoru: stabila, konkurētspējīga darba alga, skaidrība lēmumu pieņemšanā un iespēja pašam atbildēt par savu jomu un pieņemt lēmumus. Svarīgi, lai darba vide būtu iekļaujoša. Piemēram, pie mums strādā samērā daudz ukraiņu, kuri Latvijā patvērušies no kara, un gādājam, lai viņi te labi justos un integrētos. Ļoti svarīga ir drošība, atbilstošs darba apģērbs. Mērķis ir nulle nelaimes ga­dījumu, kas nozīmē nepārtrauktas rūpes par drošu un ērtu darba vidi. Savukārt sakārtota, droša un pievilcīga darba vide iedvesmo sasniegt labākus rezultātus.

Virzība uz ilgtspēju atspoguļojas arī mūsu produkcijas klāstā. Ievērojami palielinās atspirdzi-nošo, bezalkoholisko dzērienu klāsts, tostarp bezalkoholiskais alus, sidrs. Īstenojam izglītojošus projektus jauniešiem alkohola atkarības profilaksei. Šo uzskaitījumu es varētu vēl ilgi turpināt, jo vārds “ilgtspēja” ir ļoti ietilpīgs.

-Par 20 gadiem uzņēmuma vadībā. Kā tas nāca, ka jūs, jauna speciāliste, ienācāt tādā klasiskā veču biznesā un visiem izgriezāt pogas, izveidojot lielāko un modernāko alus darītavu Latvijā?

-Mans gadījums rāda, ka sieviešu veiksme biznesā nav izslēgta (smejas). Un, ja runājam par dzimumu vienlīdzību augstos amatos, tad tā joprojām nav līdz galam sasniegta ne Latvijā, ne arī Eiropā un ne tikai biznesa vidē.

Bet laikā, kad kļuvu par “Cēsu alus” direktori, man bija laba izglītība, pieredze starptautiskos uzņēmumos, bet izpratne par uzņēmuma vadību tikai teorētiska. Tolaik biju izlasījusi grāmatu “No labas uz izcilu”, no tās iedvesmojoties, tā stingri apņēmos – es vadīšu izcilu kompāniju! Protams, izpratne par to, kas tad ir izcilība, gadu gaitā mainās, to ietekmē mērķi biznesā, apkārtējās norises… Tomēr būtībā sākotnējais uzstādījums, virzība uz to, lai visi procesi būtu perfekti, lai mēs katru gadu mācāmies, pilnveidojamies, augam, ir palicis.

Mēs ļoti sekojam novitātēm nozarē, tās apgūstam, ieviešam, lai uzturētu nepārtrauktu virzību uz priekšu. Tāpēc tiem, kas vēlas pievienoties “Cēsu alus” komandai, rāmas dienas es nesolu, mūsu stabilitāte ir pārmaiņās un jaunos izaicinājumos. Un gada nogalē, kā tagad, mēs izvērtējam paveikto, priecājamies par sasniegtajiem mērķiem, labi saprotot, ka tas nozīmē tikai vienu – nākamajā gadā latiņa būs novietota vēl augstāk…

-Un ko kolēģi saka par jūsu perfekcionismu? Tikko, smagi elšot, esi vienā virsotnē uzrāpies, varētu mierīgi iedzert alu vai limonādi…, bet nē, atkal jāvelk naglu zābaki un jāņem virve, lai kāptu nākamajā virsotnē. Vai tas nav kaitinoši?

-Iespējams, sadzīvē pefekcionisms var būt kaitinošs, bet profesionālā vidē, manuprāt, tas ir noteikti nepieciešams. Mums ir ļoti noturīga gan vadības, gan darbinieku komanda. Kolēģi labi zina un pieņem to, ka viduvējas idejas vai viduvējs izpildījums te neder. Mēs labi saprotamies, un es ļoti uzticos kolēģiem. Esam uz viena viļņa, tāpēc intensīvs darbs neiztukšo, tieši pretēji, tas dod papildu enerģiju!

Jā, man ir niķis iedziļināties tēmās, situācijās, turklāt tā pamatīgi ne tāpēc, lai kādu kontrolētu, bet tāpēc, lai izprastu un piedāvātu savus risinājumus. Agrāk diezgan daudz skatījāmies un ietekmējāmies no tā, ko dara konkurenti, un centāmies tos pārspēt. Tagad ir posms, kad paši sevi izaicinām un cenšamies sevi pārspēt. Tāda pieeja provocē jaunas idejas ar potenciālu kļūt par pieprasītu produktu.

-Vai tas nozīmē, ka dzērienu tirgus ir tik mainīgs, ka visu laiku jāpiedāvā kādi jauninājumi?

-Atspirdzinošo dzērienu, arī kokteiļu tirgus ir dinamiskāks un tendēts uz inovācijām. Savukārt alus tirgus ir ļoti konservatīvs, ir ilgi, pacietīgi jāstrādā, lai iegūtu patērētāju uzticību jaunam produktam. Šogad mums tas izdevās ar, sauksim tā, nostalģisko, oriģinālo “Senču alu”, kas izskatā un garšas īpašībās sasaucas ar mūsu darītavā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos brūvēto alu. Izdevies tiešām labs un patērētāju novērtēts dzēriens ar viegli nostalģisku piesitienu.

-Tā kā “Cēsu alus” ir ne vien lielākā, bet arī senākā darītava Latvijā, jūsu iespējas nostalģisko dzērienu lauciņā ar dažādu gadsimtu garšu akcentiem ir teju neizsmeļamas! “Piebalgas alus” iegāde bija solis etnogrāfiskā alus segmentā?

-Tas ir labs uzņēmums Jaunpiebalgā, kurā ar atvērto raudzēšanas metodi dara kvalitatīvu un pieprasītu alu. Šogad nosvinējām uzņēmuma 35 gadu jubileju. Piebalgas ražotne no ģimeniska uzņēmuma kļuvusi par starptautiskas kompānijas kolorītu sastāvdaļu ar savām tradīcijām, garu. Mūsu galvenais uzdevums ir palīdzēt saražoto nogādāt līdz patērētājam, pārējo piebaldzēni lemj un dara patstāvīgi.

-Kāds kopumā bijis šis gads?

-Labs. Gada nogalē jūtams, ka ekonomika valstī bremzējas, līdz ar to arī patēriņš. Bet siltā sezona bija gara, mūsu piedāvājums slāpju remdēšanai pietiekami kvalitatīvs un interesants. Gada rezultāti priecē, izvirzītos mērķus esam sasnieguši, un nākamajam gadam būs jauni, augstāki mērķi. Gada nogalē parasti kolektīvā izvērtējam paveikto, pasakām paldies un tad pievēršamies tam, kā sevi pārspēt jaunajā cēlienā. Tā ir tāda iekšēja intriga, jo visi gaida, kādas ieceres un pārsteigumi sekos…

Tāpēc uzņēmuma kolektīvam un arī cēsniekiem Jaunajā gadā novēlu neapstāties, nepagurt un pārmaiņas, ko tas neizbēgami nesīs, uztvert bez čīkstēšanas! Censties pārspēt sevi lielās un mazās lietās, gūstot no tā prieku un enerģiju!

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Identitāte. Vārds, nosaukums, zīmols

21:19
21.03.2025
24

Uzņēmējiem, radot pārtikas produktus, ļoti būtiska ir nosaukuma izvēle. Daļa izvēlas produkta un pat uzņēmuma nosaukumā ietvert vietvārdu, tā to izceļot un kļūstot par daļu no apdzīvotās vietas identitātes. Restorāns “Pavāru māja” Līgatnē atrodas vēsturiskajā dzemdību namā, produktu uzglabāšanā tiek izmantoti senie Līgatnes smilšakmens pagrabi, ēdienu gatavo no sezonā pieejamiem produktiem. Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” […]

Zaube. Būt sava pagasta saimniekiem

11:47
18.03.2025
151

Zaubes pagastā šī gada sākumā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 712 iedzīvotāji. Kā jau laukos, vasarās te cilvēku vairāk, jo sabrauc vasarnieki, ziemās pagastā klusāks. Taču Zaubes vārds daudziem Latvijā ir pazīstams gan kā skaista, ainaviska vieta, gan saistās ar aktīviem cilvēkiem, kuri līdzdarbojas kopīgam mērķim – lai pagastā paši dzīvotu sakoptā vidē, lai garāmbraucēji piestātu. […]

Intervija. Obligātā mīlestības deva

21:06
14.03.2025
369

Zvannieku mājas Vaives pagastā ir mācītāja un teoloģijas pasniedzēja Jura Cālīša un pedagoģes Sandras Dzenītes-Cālītes izveidots patvērums dzīves ievainotajiem. Te pajumti, atbalstu un rūpes saņem līdz pat 20 bez vecāku un tuvinieku gādības palikuši bērni, jaunieši un arī pieaugušie ar īpašām vajadzībām. Šeit viņiem ir radīta    droša un brīva vide, kurā attīstīties, kļūt patstāvīgiem, […]

Redzeslokā. Saksofona balsi saprot pasaulē

13:36
11.03.2025
364

Cēsnieks Zintis Žvarts ir pazīstams saksofonists. Viņš priecējis klausītājus koncertos un festivālos ne tikai Latvijā, arī Itālijā, Japānā, Anglijā, Francijā, Somijā, Dānijā, Singapūrā, Vācijā un citur. Zintis ir arī pedagogs Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā un vidusskolā Rīgā. -Jūsu vārds dzirdams daudzos koncertos. -Priecājos, ka dzīvē tā izveidojies, ka neesmu viena žanra mūziķis, ka varu […]

Viesos pagastā. Drabeši

20:17
07.03.2025
155

Āraišu vējdzirnavu ainaviskā maģija Viens no ļoti pamanāmiem piesaistes punktiem Drabešu pagastā ir Āraišu dzirnavas, vecākās šāda veida vējdzirnavas Latvijā. Tajās joprojām var malt graudus un iepazīt latviskās maizes tradīcijas. Dzirnavnieces – gides lomā tad ir blakus esošo “Vējdzi­rnavu” māju saimniece Vineta Cipe, bet viesu uzņemšanā iesaistīta visa ģimene.Ļoti apmeklēta vasaras nogalēs bija tradicionālā Maizes […]

Cēsu novada budžets 2025

18:37
04.03.2025
41

Kā salikti pašvaldības vajadzību un iespēju puzles gabaliņi Cēsu novada dome februāra vidū apstiprināja 2025. gada budžetu 125 448 326 eiro. Kā to paredz likums, pašvaldību budžets, izņemot Rīgas pilsētu, ir bezdeficīta. Budžeta balsojumā piedalījās 18 deputāti, 16 balsoja par, divi atturējās. Kā plānotie izdevumi veicinās novada iedzīvotāju labklājību, risinās aktuālas un nozīmīgas vajadzības, saruna ar novada […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
15
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
29
9
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
27
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi