Otrdiena, 8. aprīlis
Vārda dienas: Zina, Zinaīda, Helmuts

Perfekcijas "niķis" pārmaiņu vadībā

Andris Vanadziņš
17:48
27.12.2024
142
Lddk Gadabalva2024 253

Eva Sietiņsone.

“Druvā” jau rakstījām, ka “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone gada nogalē saņēma Latvijas Darba devēju konfederācijas prestižo balvu “Gada tautsaimnieks 2024”.

Kategorijā “Izcilība uzņēmējdarbībā 2024” “Cēsu alus” novērtēts par ieguldījumu uzņēmējdarbības ilgtspējas veicināšanā. Savukārt Cēsu uzņēmēju forumā dzērienu ražotājs godināts kā lielākais novada nodokļu maksātājs.

Par balvām, jaunām virsotnēm un atziņām, kas gūtas, vadot lielu uzņēmumu, saruna ar “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāju Evu Sietiņsoni.

-“Gada tautsaimnieks”, ko jums nozīmē tāds profesionāļu vērtējums?

-Saņemt šādu balvu ir patīkami un pagodinoši. Man šogad apritēja 20 gadi, kopš vadu “Cēsu alu”, tāpēc šāds novērtējums ir īpaši svarīgs. Tā ir atzinība par uzņēmumā paveikto un ilgtspējas nodrošināšanā daudzu gadu garumā. Uzņēmumā tas noteikti nav tāds modē nācis termins, bet konsekventi īstenota politika, kas aptver darba organizāciju, vidi, darbinieku labsajūtu, sadarbību ar partneriem, sociālos projektus.

Ilgtspējas jautājumiem pievērsāmies, vēl pirms to aktualizēja “Olvi”, un “Dimanta kategorija” ilgtspējas ekspertu novērtējumā ir ievērojams rādītājs. Tas nozīmē, ka visās jomās mūsu paveiktā vērtējums pārsniedza 96% no maksimāli iespējamā.

-Kā ilgtspēja izpaužas praksē, un ko tā dod uzņēmumam?

-Pirmkārt, mēs rūpējamies lai “Cēsu alū” strādā laimīgi darbinieki. Ko tas nozīmē? Strādājošo apmierinātību nosaka virkne faktoru: stabila, konkurētspējīga darba alga, skaidrība lēmumu pieņemšanā un iespēja pašam atbildēt par savu jomu un pieņemt lēmumus. Svarīgi, lai darba vide būtu iekļaujoša. Piemēram, pie mums strādā samērā daudz ukraiņu, kuri Latvijā patvērušies no kara, un gādājam, lai viņi te labi justos un integrētos. Ļoti svarīga ir drošība, atbilstošs darba apģērbs. Mērķis ir nulle nelaimes ga­dījumu, kas nozīmē nepārtrauktas rūpes par drošu un ērtu darba vidi. Savukārt sakārtota, droša un pievilcīga darba vide iedvesmo sasniegt labākus rezultātus.

Virzība uz ilgtspēju atspoguļojas arī mūsu produkcijas klāstā. Ievērojami palielinās atspirdzi-nošo, bezalkoholisko dzērienu klāsts, tostarp bezalkoholiskais alus, sidrs. Īstenojam izglītojošus projektus jauniešiem alkohola atkarības profilaksei. Šo uzskaitījumu es varētu vēl ilgi turpināt, jo vārds “ilgtspēja” ir ļoti ietilpīgs.

-Par 20 gadiem uzņēmuma vadībā. Kā tas nāca, ka jūs, jauna speciāliste, ienācāt tādā klasiskā veču biznesā un visiem izgriezāt pogas, izveidojot lielāko un modernāko alus darītavu Latvijā?

-Mans gadījums rāda, ka sieviešu veiksme biznesā nav izslēgta (smejas). Un, ja runājam par dzimumu vienlīdzību augstos amatos, tad tā joprojām nav līdz galam sasniegta ne Latvijā, ne arī Eiropā un ne tikai biznesa vidē.

Bet laikā, kad kļuvu par “Cēsu alus” direktori, man bija laba izglītība, pieredze starptautiskos uzņēmumos, bet izpratne par uzņēmuma vadību tikai teorētiska. Tolaik biju izlasījusi grāmatu “No labas uz izcilu”, no tās iedvesmojoties, tā stingri apņēmos – es vadīšu izcilu kompāniju! Protams, izpratne par to, kas tad ir izcilība, gadu gaitā mainās, to ietekmē mērķi biznesā, apkārtējās norises… Tomēr būtībā sākotnējais uzstādījums, virzība uz to, lai visi procesi būtu perfekti, lai mēs katru gadu mācāmies, pilnveidojamies, augam, ir palicis.

Mēs ļoti sekojam novitātēm nozarē, tās apgūstam, ieviešam, lai uzturētu nepārtrauktu virzību uz priekšu. Tāpēc tiem, kas vēlas pievienoties “Cēsu alus” komandai, rāmas dienas es nesolu, mūsu stabilitāte ir pārmaiņās un jaunos izaicinājumos. Un gada nogalē, kā tagad, mēs izvērtējam paveikto, priecājamies par sasniegtajiem mērķiem, labi saprotot, ka tas nozīmē tikai vienu – nākamajā gadā latiņa būs novietota vēl augstāk…

-Un ko kolēģi saka par jūsu perfekcionismu? Tikko, smagi elšot, esi vienā virsotnē uzrāpies, varētu mierīgi iedzert alu vai limonādi…, bet nē, atkal jāvelk naglu zābaki un jāņem virve, lai kāptu nākamajā virsotnē. Vai tas nav kaitinoši?

-Iespējams, sadzīvē pefekcionisms var būt kaitinošs, bet profesionālā vidē, manuprāt, tas ir noteikti nepieciešams. Mums ir ļoti noturīga gan vadības, gan darbinieku komanda. Kolēģi labi zina un pieņem to, ka viduvējas idejas vai viduvējs izpildījums te neder. Mēs labi saprotamies, un es ļoti uzticos kolēģiem. Esam uz viena viļņa, tāpēc intensīvs darbs neiztukšo, tieši pretēji, tas dod papildu enerģiju!

Jā, man ir niķis iedziļināties tēmās, situācijās, turklāt tā pamatīgi ne tāpēc, lai kādu kontrolētu, bet tāpēc, lai izprastu un piedāvātu savus risinājumus. Agrāk diezgan daudz skatījāmies un ietekmējāmies no tā, ko dara konkurenti, un centāmies tos pārspēt. Tagad ir posms, kad paši sevi izaicinām un cenšamies sevi pārspēt. Tāda pieeja provocē jaunas idejas ar potenciālu kļūt par pieprasītu produktu.

-Vai tas nozīmē, ka dzērienu tirgus ir tik mainīgs, ka visu laiku jāpiedāvā kādi jauninājumi?

-Atspirdzinošo dzērienu, arī kokteiļu tirgus ir dinamiskāks un tendēts uz inovācijām. Savukārt alus tirgus ir ļoti konservatīvs, ir ilgi, pacietīgi jāstrādā, lai iegūtu patērētāju uzticību jaunam produktam. Šogad mums tas izdevās ar, sauksim tā, nostalģisko, oriģinālo “Senču alu”, kas izskatā un garšas īpašībās sasaucas ar mūsu darītavā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos brūvēto alu. Izdevies tiešām labs un patērētāju novērtēts dzēriens ar viegli nostalģisku piesitienu.

-Tā kā “Cēsu alus” ir ne vien lielākā, bet arī senākā darītava Latvijā, jūsu iespējas nostalģisko dzērienu lauciņā ar dažādu gadsimtu garšu akcentiem ir teju neizsmeļamas! “Piebalgas alus” iegāde bija solis etnogrāfiskā alus segmentā?

-Tas ir labs uzņēmums Jaunpiebalgā, kurā ar atvērto raudzēšanas metodi dara kvalitatīvu un pieprasītu alu. Šogad nosvinējām uzņēmuma 35 gadu jubileju. Piebalgas ražotne no ģimeniska uzņēmuma kļuvusi par starptautiskas kompānijas kolorītu sastāvdaļu ar savām tradīcijām, garu. Mūsu galvenais uzdevums ir palīdzēt saražoto nogādāt līdz patērētājam, pārējo piebaldzēni lemj un dara patstāvīgi.

-Kāds kopumā bijis šis gads?

-Labs. Gada nogalē jūtams, ka ekonomika valstī bremzējas, līdz ar to arī patēriņš. Bet siltā sezona bija gara, mūsu piedāvājums slāpju remdēšanai pietiekami kvalitatīvs un interesants. Gada rezultāti priecē, izvirzītos mērķus esam sasnieguši, un nākamajam gadam būs jauni, augstāki mērķi. Gada nogalē parasti kolektīvā izvērtējam paveikto, pasakām paldies un tad pievēršamies tam, kā sevi pārspēt jaunajā cēlienā. Tā ir tāda iekšēja intriga, jo visi gaida, kādas ieceres un pārsteigumi sekos…

Tāpēc uzņēmuma kolektīvam un arī cēsniekiem Jaunajā gadā novēlu neapstāties, nepagurt un pārmaiņas, ko tas neizbēgami nesīs, uztvert bez čīkstēšanas! Censties pārspēt sevi lielās un mazās lietās, gūstot no tā prieku un enerģiju!

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jubilejas amatiermākslā

14:58
01.04.2025
29

Teātrim Cēsīs – 150 Starptautiskajā Teātra dienā ar muzikālu izklaidējoši informatīvu pirmizrādi “Lai top izrāde!” jeb teātrim Cēsīs 150 Cēsu Teātris aicināja ieskatīties izrādes tapšanas gaitā – lugas lasīšanā, tekstu apgūšanā, tērpu izvēlē, rādīja ģenerālmēģinājuma un pirmizrādes norisi. To visu caurvija vēstures fakti par teātri, kurš arvien bijis viens no pazīstamākajiem amatierteātriem Latvijā. Ar Cēsu […]

Valsts aizsardzība

14:52
01.04.2025
49

Maijā arī Cēsu novada teritorijā norisināsies plašas militārās mācības – “Kristāla bulta 2025” Maija sākumā Vidzemē, tostarp arī Cēsu novada teritorijā, risināsies vērienīgas militārās mācības “Kristāla bulta 2025”. Lai informētu Vidzemes iedzīvotājus par to norisi, pagājušajā piektdienā Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes militārajā bāzē “Ādaži” rīkoja tikšanos ar žurnālistiem. Tajā piedalījās arī NATO sabiedroto spēku […]

Identitāte. Tautastērps

21:03
28.03.2025
40

Katrs meistars atstāj savu rokrakstu Foto: Aija Jansone, Dagnija Kupče. “Piebalga ir, bija un būs”, Aušanas darbnīca “Vēverīšas”. 2014 Dziesmu svētku gājiens ir latviešu tautastērpu parāde. Katrs novads lepojas ar savām krāsām un rakstiem un kopā veido Latvijas identitāti. Kā ikdienas tērpi kļuva par mantojumu, ar ko lepojamies, kā tie gadsimtu gaitā mainījās, kā tos valkājam šodien, […]

Civilā aizsardzība

20:45
28.03.2025
182

Izstrādāts likumprojekts un paredzēts finansējums patvertņu ierīkošanai Valdība apstiprinājusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozīju­mi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Tas paredz un nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī nosaka regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā. Patvertne ir būve vai tās daļa, […]

Krājaizdevu sabiedrības. Vai attīstīsies

11:06
25.03.2025
63

Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību  (KKS)  sektoru izstrādājusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegusi Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumu priekšlikumus, lai KKS, kuras to var un vēlas, varētu uzsākt plašāka juridisko personu loka kreditēšanu. Pašlaik Latvijā darbojas 23 KKS, kas pārvalda aktīvus 29,7 miljonu eiro apmērā. Krājaizdevu sektors ir neviendabīgs. Piecu […]

Identitāte. Vārds, nosaukums, zīmols

21:19
21.03.2025
32

Uzņēmējiem, radot pārtikas produktus, ļoti būtiska ir nosaukuma izvēle. Daļa izvēlas produkta un pat uzņēmuma nosaukumā ietvert vietvārdu, tā to izceļot un kļūstot par daļu no apdzīvotās vietas identitātes. Restorāns “Pavāru māja” Līgatnē atrodas vēsturiskajā dzemdību namā, produktu uzglabāšanā tiek izmantoti senie Līgatnes smilšakmens pagrabi, ēdienu gatavo no sezonā pieejamiem produktiem. Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” […]

Tautas balss

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
12
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
22
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
31
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
28
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
42
39
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Sludinājumi