Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Pašvaldība ierobežo latvāņus

Sarmīte Feldmane
09:22
02.07.2024
31
Latvani

Vai tā pļava, vai ziedoša ceļmala un klusa mežmala, daudzviet jau pa gabalu redzamas lielas, baltas ziedu galvas. Zied latvāņi. Cits sniedzas pat pāris metru augumā. No attāluma varens, karstā dienā jūtama saldenā smarža. Indīgs, invazīvs, un Ministru kabineta pieņemtie    “Invazīvās augu sugas – Sosnovska latvānis – izplatības ierobežošanas noteikumi” paredz šī auga iznīcināšanas kārtību un metodes. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta pērnā gada decembra informācijas valstī ir uzmērīta 11 184 ha liela teritorija, kura ir invadēta ar latvāni. Tie ir gan privātie, gan pašvaldības īpašumi.    Par latvāņu ierobežošanu ir atbildīgs zemes īpašnieks. Cēsu novadā uzmērīti 1705 hektāri, kuros aug latvāņi. 2022. gada aprīlī Cēsu novada dome apstiprināja    Sosnovska latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu 2021.-2026. gadam.

No bišu auga līdz daudzgalvu pūķim

Lai Cēsu novada pašvaldības īpašumos latvāņu izplatība tiktu samazināta, veikti ierobežošanas pasākumi, par savu teritoriju gādā katra pašvaldības apvienības pārvalde.

Pasākumu plānā paredzēts, ka vietvarai piederošajos īpašumos latvāņu ierobežošanai pielieto integrēto latvāņu ierobežošanas metodi, bet upju aizsarg­­joslās mehānisko metodi. Pašvaldības iznomātajā zemē par latvāņu ierobežošanu ir atbildīgs nomnieks. Atbildība ierakstīta nomas līgumā. Saistību izpildi kontrolē pašvaldības policija.

Var uzvarēt

Pirms gadiem, braucot cauri Priekuļiem, vasarās galvas slēja latvāņi. Arī tagad ir, bet nevar salīdzināt, kā bija. Pašvaldības Labiekārtošanas dienesta vadītājs Jānis Sirlaks atzīst, ka pašvaldības īpašumos nu jau latvāņi jāmeklē, diemžēl kaimiņi nesavtīgi dalās ar sēklām un cīņa ar invazīvo augu kļūst nebeidzama.
Šis ir piektais gads, kopš pašvaldība izmanto selektīvo herbicīdu metodi. “Šis preparāts iedarbojas lēni, caur lapām pamazām aiziet līdz saknēm, kas svarīgi. Būtiski ir ievērot precīzas devas. Agrāk izmantoja raundapu, tas    lapas iznīcina, bet līdz saknēm inde netiek, un augs aug tālāk. Pēc jaunās metodes jau pēc pirmā gada bija redzams rezultāts. Pērn un šogad mums ir nevis  latvāņu kaujas, bet medības,” stāsta J.Sirlaks un piebilst, ka pirms pieciem gadiem 11 hektāri pašvaldības īpašumu bija aizauguši ar latvāņiem, tagad vairs atsevišķās vietās pāris augu. “Agrāk mēnesis pagāja, kamēr visi latvāņi tika apstrādāti ar ķimikāliju, tagad tiekam galā nedēļas laikā. Vīriem jāpārstaigā pļavas, jāierauga katrs latvānis. Pērn atklājām divas jaunas vietas, kur agrākos gados latvāņu nebija,” stāsta J.Sirlaks.

Labiekārtošanas dienesta vadītājs atzīst, ka jau no 90.gadiem Priekuļos latvāņi intensīvi pļauti, bet rezultāta nav bijis. “Pļaušana neko nedod, tikai rada vizuālo iespaidu un cilvēki, ejot garām, negūst apdegumus. Uzskats, ka galvenais ir neļaut augiem izziedēt, tos nopļaujot, ir nepareizs, tāda rīcība izplatību nemazina. Augs modina snaudošos ziedpumpurus un uzzied. Latvāņi ar saknēm uz priekšu neiet, tiem ir mietsakne, kas var būt daudzu metru garumā. Un jāatceras, ka arī nogrieztai ziedkopai sēklas nogatavojas, tāpēc to nedrīkst atstāt nomestu zemē,” pieredzē dalās J.Sirlaks un atzīst, ka gadu gaitā izmēģinātas dažādas metodes, bet labākas par selektīvo herbicīdu metodi nav. “Kad sākām izmantot šo metodi, nosmidzinājām latvāņus, pirmajās dienās nekas nebija redzams, tie turpināja augt. Nācās dzirdēt neizpratni, ka tam, ko darām, nav jēgas. Pēc dažām nedēļām augi sāka dzeltēt,” atceras J.Sirlaks.

Vislielākās problēmas Sosnovska latvāņu ierobežošanā ir vietās, kur ķimikālijas izmantot nedrīkst. Un tie ir upju krasti. “Bet ūdens sēklas nes tālāk,” atgādina J.Sirlaks un dalās pieredzē: “Ja tikai pāris latvāņu, var pagaidīt, lai parādās ziedkopa un tai gar malām      sēkliņas. Tad    ziedkopu nogriež, liek melnā plastmasas maisā    un atstāj, lai pūst. Kad augs ticis līdz ziedēšanai un pirmajām sēklām, tas domā, ka savu uzdevumu veicis, un var nobeigties, augs nezina, ka ziedi nogriezti.” Ar gandarījumu J.Sirlaks atzīst, ka ir pierādījuši, ka ar latvāņiem var tikt galā.

Izmanto dažādas metodes

Cēsīs un Vaives pagastā latvāņu ierobežošanai pašvaldība izmanto uzņēmēja pakalpojumu. Šogad tas izmaksā 28 911 eiro. Tiek nopļauti 5,94 ha un 5,12 km, nomigloti 29,27 ha 35,8 km garumā.

Pēdējos gados ikviens redz, kā mainījusies ainava. Vaives pagastā vairs nav latvāņu audžu hektāru, nav jābrauc cauri latvāņu alejām.    Cēsu pilsētas un Vaives pagasta Teritorijas un infrastruktūras pārvaldības nodaļas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Signe Ķerpe uzsver, ka ar invazīvajiem augiem var tikt galā, bet tas jādara ne tikai pašvaldībai, arī ikvienam zemes īpašniekam.

“Vaives pagastā, kur bija latvāņu audzes, tagad ir pļavas ar ziedošām puķēm un tikai pa kādam latvānim. Tas jāiznīcina, lai neiedomājas ziedēt un augt tālāk. Arī Cēsīs ikviens redz, ka latvāņu ir mazāk. Kur tie tiek migloti, vairs nav,” uzsver S.Ķerpe    un atgādina, ka miglot drīkst tikai vienreiz. Tas izdarīts jau maija sākumā, kad latvāņi bija izauguši vien dažus centimetrus. “Latvānis pārstāj augt un lēni iznīkst, to pārņem citi augi, tāpēc svarīgi nomiglot agri pavasarī.

Otrreiz miglotāji vietas pārstaigā, vērtējot, kur kāds augs palicis neskarts,” stāsta teritorijas apsaimniekošanas speciāliste.

S.Ķerpe atzīst, ka latvāņu pļaušana ir mazefektīva, taču vietās, kur pielietot ķimikālijas nedrīkst, tā vismaz ir iespēja, lai invazīvie augi neizplatās tālāk. Cēsīs pļāva pirms Jāņiem, bet, tā kā laika apstākļi labvēlīgi augšanai, jāpļauj atkal. Pirtsupītes gravā Lielajā talkā latvāņi tika durti, likti maisos. “Tā arī ir atzīta metode. Pamazām upīšu krastos to izmantosim aizvien vairāk. Siļķupīte ir problemātiska, situācija nopietna, labi, ka cilvēki tur nestaigā. Vīri ar mačetēm cērt latvāņus, bet, ja to nedara arī zemju īpašnieki, labuma nekāda un ieguldītais darbs ir velts,” saka S.Ķerpe un vērtē, ka diemžēl aizvien zemju īpašniekiem nav izpratnes un arī pietrūkst atbildības, ka viņu neko nedarīšana veicina latvāņu izplatīšanos.    

“Daudzviet latvāņu vairs nav, bet dažviet, kur agrāk to nebija, parādās. Visbiežāk sēklas atved ar kādu tehniku gan mežizstrādātāji, gan ceļu būvnieki,” stāsta teritorijas apsaimniekošanas speciāliste.

Kaut nav daudz, jācīnās pret katru

Līgatnē un Pārgaujā latvāņu ir mazāk. Apvienību pārvaldes vadītāja    Līga Medne pastāsta, ka Līgatnē invazīvos augus miglo      “Līgatnes Komunālserviss” un sniedz pakalpojumu. Pārgaujā to dara saimnieciskā dienesta darbinieki. “Latvāņi aug gar Braslu līdz pat ūdenim. Pļaušana nav efektīva, bet diemžēl cita varianta patlaban nav. Šur tur šo augu ir mazāk, citviet tie parādās,” stāsta pārvalžu vadītāja un uzsver, ka būtiskākais – pašvaldības dabiskajās pļavās latvāņu nav. Problēmu nav arī iznomātajās zemēs, jo nomnieki platības izmanto ražošanai un apstrādā.

Jaunpiebalgas   apvienības pārvaldes īpašumu apsaimniekošanas speciālists Kristaps Dravants vērtē, ka pašvaldības īpašumos bīstamā auga nav daudz. “Divreiz pa 70 metriem ir jānomiglo, to izdara pašvaldības darbinieki,” stāsta K.Dravants un piebilst, ka arī privātajos īpašumos latvāņu nav daudz, kaut pirms gadiem bija lauki ar audzēm    hektāru platībā. “Labākais risinājums ir gaļas lopu ganāmpulki. Neatkarīgi no tā, kura īpašumā latvāņi aug, jo atbildīgāk katrs rīkojas, jo izplatība samazinās. Diemžēl palieņu pļavās, kas pavasaros pārplūst, aizvien iesējas sēklas,” atgādina K.Dravants.

Latvāņu nav daudz arī Vecpiebalgas apvienības pagastos. Visvairāk to ir Inešos, tur augi tiek gan pļauti, gan migloti.

Arī kaimiņi ierobežo

Valmieras novadā latvāņi aug gandrīz 500 ha platībā, paš­valdības īpašumos 45 hektāros. Kā stāsta pašvaldības vides komunikācijas projektu vadītāja Elizabete Ločmele, vienota pieeja latvāņu apkarošanā tiek ievērota trešo gadu. Novērots, ka, lai arī uzraugāmās teritorijas platības ziņā vēl samazināt nevar, latvāņu blīvums ir būtiski mazinājies, līdz ar to samazinās arī apkarošanas pasākumu izmaksas uz hektāru. Šogad latvāņu ierobežošanai pašvaldība paredzējusi ap 20 tūkstošiem eiro.     

Smiltenes novadā latvāņi konstatēti 84 hektāros, tie aug arī paš­valdības īpašumos. Novada izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe vērš uzmanību, ka Valsts augu aizsardzības dienesta informācija nav precīza, jo liela daļa teritoriju nav reģistrētas. Ja īpašumā ir latvāņi, zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums iesniegt konkrētu normatīvajos aktos noteiktu informāciju par invadēto teritoriju un plānotajiem Sosnovska latvāņa ierobežošanas pasākumiem. Pašvaldība savus invadētos īpašumus ir reģistrējusi, bet privātpersonas ļoti maz. “Par to pārlieci
nājāmies, pirmo gadu piešķirot grantu privātpersonām, kuras veic latvāņu ierobežošanu. Lai atbalstu saņemtu, teritorijai jābūt reģistrētai Valsts augu aizsardzības dienestā, bet tas nav izdarīts. Tas arī stāsts par dienesta kapacitāti. Jo precīzāki būs dati, jo veiksmīgāk varēsim strādāt, lai latvāņus iznīcinātu,” saka E.Zurģe. Pašvaldība invazīvo augu gan apstrādā ar ķimikālijām, gan pļauj. To dara paš­valdības darbinieki, kuriem ir atļauja šim darbam, kā arī pakalpojumu sniedzēji.

“Nav pārliecības, ka lielas platības esam no latvāņiem atbrīvojuši, bet pirmie rezultāti ir redzami,” saka E.Zurģe un piebilst, ka pašvaldība kopš brīža, kad zemes vienībā vairs netiek konstatēts latvānis, veic tā apsekošanu turpmākos piecus gadus, lai pārliecinātos, ka tajā augs ir iznīcināts pilnībā.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Aaktualizējam. Vardarbība skolās

10:39
09.07.2024
25

Sabiedrība aizvien biežāk un satrauktāk runā par vardarbību skolās. Izglītības kvalitātes valsts dienesta sadarbībā ar Edurio veiktā 2021./2022. mācību gada aptauja liecina, ka 25% skolēnu pret sevi jutuši fizisku vardarbību, 37% emocionālu. Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte pērn, apkopojot datus no 127 skolām Latvijā, secinājusi, ka 40,2% skolēnu vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā ir saskārušies […]

Aktualizējam. Kapsētu digitalizācija

14:49
05.07.2024
60

Latvijā sācies Kapu svētku laiks. Pirms brīvdabas dievkalpojuma ikviens steidz sakopt tuvinieku atdusas vietas. Tādās darbīgās pirmssvētku dienās vai ik kapsētā redzams kāds, kurš klīst pa vienu taciņu, tad uz otru, pēta kokus, mēģinot orientēties un atrast kāda tuvinieka kapavietu. Padomu var dot kapsētas pārzinis, protams, ja ir gadiem uzkrātas kapu grāmatas. Bet tādas ir […]

Senie mūri jāsaglabā

12:17
28.06.2024
37

Ziemeļu tornis cauri gadsimtiem Katrs, kurš bijis Cēsu Pils parkā vai muzejā vai kaut redzējis pastkartes par Cēsīm, nevar nepamanīt pils Ziemeļu torni. Tāds tas, pa gabalu nemainīgs, bijis acu priekšā. Ziemeļu torņa vēstures stāsts ir vairākus gadsimtus garš. “Zināms, ka Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Ple­tenberga laikā pils nocietinājumi papildināti ar trim aizsardzības torņiem. Tie […]

NVO atbalsts jauniešiem

12:07
28.06.2024
75

“Jaunieši ir enerģiskākā, uzņēmīgākā un zinātkārākā sabiedrības daļa, kas nereti savu enerģiju un potenciālu izmanto nelietderīgās vai pat veselībai un sabiedrībai bīstamās nodarbēs.  Līdz ar to jaunieši ir arī trauslākā un visneaizsargātākā sabiedrības daļa, kas var tikt pakļauta dažādiem sociāli ekonomiskiem riskiem, piemēram, bezdarbam, grūtībām, izveidojot savu ģimeni u.tml. Darbs ar jaunatni ietekmē visas sabiedrības labklājību un […]

Iedzīvotāji iesaistās

12:22
26.06.2024
91

Tas ir vien pieņēmums, ka rūķus var satikt tikai ap Ziemassvētku laiku. To viegli apgāž “Vecpiebalgas rūķi”. Biedrība, kurā cilvēki apvienojušies, lai veiktu labus darbus, svinēja desmit gadu jubileju. “Vecpiebalgas Rūķu dienu rīkojām otro reizi. Ziemassvētkos rūķi dodas iepriecināt, atbalstīt, bet vasarā lustējas kopā ar citiem. Un domā par Ziemassvētkiem,” saka biedrības vadītāja Linda Tunte […]

Sociālais darbs. Bērnu aizsardzība

12:12
26.06.2024
33

Bērnu tiesību aizsardzības likumā iekļauta jauna definīcija bērnu seksuālai izmantošanai. Jaunajā definējumā tās ir jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu, arī bez kontakta ar ķermeni, nolūkā sniegt vai gūt seksuālu stimulāciju vai seksuālu apmierinājumu, vai citādu labumu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kurš sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās. […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi