Trešdiena, 22. maijs
Vārda dienas: Emīlija

Lielais novads. Feldšerpunkti

Iveta Rozentāle
09:24
26.04.2024
60
Doctor Checking Blood Pressure

FOTO: freepik.com

Ārsta palīgs jeb feldšeris īpaši nozīmīgs nomaļākos pagastos

Viena no pašvaldības funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju veselību, organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Primāro veselības aprūpi mūsu valstī nodrošina ģimenes ārsti, Cēsu novadā tie ir 27, bet vietās, kur šīs prakses vietas juridiski nav, darbojas feldšeru punkti, tur ikdienā pieejams ārsta palīgs un konkrētās dienās pieņem arī ģimenes ārsts.

Šo veselības aprūpes punktu nosaukumi ir dažādi, bet funkcija viena un tā pati. Cēsu novadā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) līgums ir noslēgts Veselavas feldšeru punktam, Mārsnēnu veselības aprūpes iestādei, Taurenes feldšeru vecmāšu punktam, Ieriķu dienas aprūpes centram, Ģikšu dienas aprūpes centram, Nītaures dienas aprūpes centram un Zosēnu pagasta feldšerpunktam. Ir feldšeru punkti, kas strādā katru dienu, ir tādi, kas noteiktas dienas. Dienas aprūpes centrs darbojas arī Drabešu pagasta Līvos, feldšerpunkts Inešu pagastā, bet tiem nav līguma ar NVD.

Pieejamība saglabājas nemainīga

Nacionālā veselības dienesta pārstāve (NVD) Evija Štālberga skaidro, ka dienests ar pašvaldību līgumu par feldšerpunkta darbību primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai var slēgt, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem: novada pagastā nav reģistrēta ģimenes ārsta prakse vai attālums no feldšerpunkta līdz tuvākajai ģimenes ārsta praksei ir lielāks par 10 km; deklarēti ne mazāk par 400 iedzīvotājiem; dienests ir saņēmis apliecinājumu no attiecīgās pašvaldības vai ģimenes ārsta–rezidenta, ka ģimenes ārsts–rezidents pēc sertifikāta saņemšanas nodrošinās ģimenes ārsta pakalpojumus konkrētajā teritorijā.

NVD feldšerpunktiem finansē ikmēneša fiksēto maksājumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, tai skaitā riska maksājums – 400 eiro mēnesī, kā arī samaksu par ārst­niecības personu veiktajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Ārsta palīgs saņem vidējo ārst­niecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu darba samaksu, pieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi un ņemot vērā līgumā ar NVD noteikto darba apjomu – slodzi, tas ir, 1388 eiro bez sociālā nodokļa (1715,43 eiro ar sociālo nodokli). Jāteic gan, ka pārsvarā feldšerpunktos strādājošajiem nav pilna darba slodze, parasti    ir pusslodzes vai 0,75 slodzes darba apjoms.

Savukārt pašvaldība finansē citus izdevumus, lai nodrošinātu feldšeru punktu darbību. Cēsu novada budžetā šajā gadā šim finansējumam iedalīti 138,6 tūkstoši eiro.

Pēdējos gados feldšeru punktu skaits (6) novadā ir nemainīgs. Pašvaldības izpilddirektore Līga Bukovska vērtē, ka patlaban tas ir pietiekams: “Neesam arī saņēmuši signālus, ka tāds pakalpojums būtu nepieciešamas vēl kādā vietā. Bet, iespējams, ar laiku vajadzēs vēl kādu feldšerpunktu.”

UZZIŅAI

Teritorijās, kur nokļūšana pie ģimenes ārsta ir apgrūtināta satiksmes vai citu apstākļu dēļ, iedzīvotājiem ir pieejams ārsta palīgs (feldšeris).

Feldšeris ir ārstniecības persona, kas nodrošina primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu – veic pacientu aprūpi, piedalās ārstniecībā, nodarbojas ar pacientu izglītošanu veselības jautājumos, kā arī izmeklē pacientus, diagnosticē slimību un atbilstoši savai kvalifikācijai veic ārstēšanu.


Avots: Nacionālais veselības dienests

Ļoti vajadzīgs vecākiem cilvēkiem

Ārstu palīgi, kas strādā feldšerpunktos, atzīst, ka viņiem darba netrūkst, iedzīvotāji regulāri izmanto iespēju saņemt nepieciešamo veselības aprūpi.

Īpaši nozīmīgi tas ir vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem nav savas automašīnas, veselības dēļ    ir sarežģīti izmantot sabiedrisko transportu, lai nokļūtu pie ārsta, jo nereti ir grūtības ilgstoši staigāt. Tāpat jārēķinās, ka ir nomaļas vietas, kurp sabiedriskais transports kursē reti, arī ceļi ne vienmēr ir viegli izbraucami. Tāpēc iedzīvotāji ļoti novērtē, ka ārsta palīgs ir pieejams netālu no mājām, kā arī reizi nedēļā feldšerpunktā pieejams arī ģimenes ārsts, kurš var izrakstīt nosūtījumu pie citiem speciālistiem, kā arī, ja nepieciešams vērsties Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisijā invaliditātes noteikšanai, tāpat izrakstīt īpašās medikamentu receptes.

Patlaban, kad mijas pavasaris un ziema, cilvēki slimo ar sezonālo vīrusu izraisītām slimībām, bieži ir augšējo elpceļu saslimšanas. Pavasarī, kad sākas apkārtnes sakopšanas un dārza darbi, pacientiem nereti mēdz parādīties vai pastiprināties problēmas ar muguru, locītavām vai ir muskuļu sāpes. Šogad lielāks darbs jāiegulda, rūpējoties, lai bērni saņemtu bezmaksas vakcīnu pret ērču encefalītu. Cēsu novads ir iekļauts teritorijā, kurā bērniem to apmaksā valsts, mediķi zvana mazo pacientu vecākiem, informē par šo iespēju. Ārstu palīgi seko līdzi arī citu profilaktisko pošu vakcinēšanas kalendāram.

Novadā feldšeru punktu darbinieki ir ar lielu pieredzi, ļoti labi pazīst savus pacientus un    viņu vainas, var operatīvi palīdzēt.    Nepieciešamības gadījumā veic arī nelielas manipulācijas – izņem svešķermeni, pēc operācijas izņem diegus, veic pārsiešanu.

Ārstu palīgi, kas strādā feldšeru punktos, ir apmierināti ar esošo kārtību un arī tehnisko nodrošinājumu. Pašvaldības finansējums nodrošina darbam nepieciešamos materiālus, komunālos izdevumus. Par nepatīkamāko darbā mediķi novērtē birokrātiju, aizvien mainās valsts prasības dokumentācijas aizpildīšanā, jo regulāri tiek izdoti jauni rīkojumi, kas jāņem vērā un kuru izpildei jāpatērē daudz laika papildu tiešajiem darba pienākumiem.

Vietējo iedzīvotāju iemīļota

Mārsnēnu veselības aprūpes iestādē pacientus pieņem ārsta palīdze Pārsla Ūdre. Vietējie iedzīvotāji izmanto viņas palīdzību veselības jautājumos, uzsverot, ka mediķe ir ļoti zinoša un atsaucīga, ja pacientam būs vajadzīgs, pat piezvanīs un izstāstīs, kādi ir analīžu rezultāti, ko nepieciešams darīt. Mārsnēnieši vērtē, ka speciāliste pagastā ir neaizvietojama. Ārsta palīdze pacientus pieņem pirmdienās un piektdienās no plkst. astoņiem līdz diviem. Iedzīvotāji atzīst, ka tas ir pietiekams laiks, lai pagūtu visi tie, kuriem vajadzīga konsultācija vai ir kādi akūti veselības sarežģījumi.

Sarunā ar “Druvu” P. Ūdre pastāsta, ka Mārsnē­nos strādā kopš 2009. gada. Pirms tam pieredze bijusi arī feldšerpunktā Vaives pagastā, Rīdzenē, bet pamatdarbs ilgāku laiku bija neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, strādājusi Cēsīs, retu reizi Taurenes brigādē. Tagad ir izdienas pensijā, Mārsnēnos veic nepilnas slodzes darbu.

P.Ūdre dzīvo Priekuļos. Lai nokļūtu līdz darba vietai, paiet diezgan daudz laika, īpaši ziemā, kad izmanto sabiedrisko transportu. Tad no Priekuļiem jānokļūst Cēsīs un no turienes jābrauc uz Mārsnēniem. Siltākā laikā ārsta palīdze pārvietojas ar savu auto, tad ceļā jāpavada mazāk laika, brauciens    ērtāks un nepieciešamības gadījumā var doties arī pie pacienta uz mājām. Tā, piemēram, nesen palīdzība bija nepieciešama cilvēkam ar iegurņa kaula lūzumu.

Uz pieņemšanu vidēji atnāk 15-20 pacientu, mazākais apmeklētāju skaits dienā bijis desmit cilvēki. Vajadzības ir dažādas. Vecāki ved bērnus, lai pārbaudītu atvasēm veselību vai saņemtu zīmi, lai pēc pārtraukuma atgrieztos pirms­skolas izglītības iestādē. Pieaugušie pacienti ir dažādi, palīdzība vajadzīga gan hronisku, gan akūtu saslimšanu gadījumos. Jāizraksta vajadzīgie medikamenti, jāizsniedz arī darba nespējas lapas.

Mārsnēnu veselības aprūpes iestāde nav piesaistīta ģimenes ārsta praksei, tāpēc te nevar veikt profilaktiskās potes. Ģimenes ārsta pakalpojumu mārsnēnieši lielākoties izmanto Liepā. Divas reizes mēnesī no Liepas uz pagastu atbrauc ģimenes ārste Aija Smeķe, kura pārsvarā strādā ar bērniem.

Pārsla Ūdre vērtē, ka paš­valdība ārstu palīga darbam vajadzīgo nodrošina labi, taču ir cita problēma. Proti, visticamāk, drīz šo speciālistu trūks. Liela daļa feldšeru ir cienījamā vecumā, tāpēc ir jautājums, vai būs, kas viņu darbu turpinās. “Visticamāk, kad beigšu darbu, te vairs nebūs sava mediķa. Mārsnēni ir    patālu no citām apdzīvotām vietām, diez vai jaunie speciālisti būs ar mieru mērot šo attālumu – gan atalgojuma dēļ, gan tādēļ, ka degviela dārga,” saka P.Ūdre un atzīst, ka šajā ziņā ir žēl mārsnēniešu,  viņa taču katru pazīst personīgi, zina kaites un kā vislabāk palīdzēt.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Līdzdalība. Iedzīvotāji un pašvaldība

12:28
30.04.2024
77

Valsts kontrole pagājušajā gadā beidza lietderības revīziju “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību?” un publiski ziņoja par tās rezultātiem, paužot, ka šajā jomā ir diezgan daudz nepadarīta. Viena no 11 pašvaldībām, kuru darbību vērtēja Valsts kontrole, bija Cēsu novads. “Druva” jau pagājušajā gadā rakstīja par revīzijā konstatēto un pašvaldības izraudzīto rīcību, lai […]

Lielais novads. Civilā aizsardzība

09:13
23.04.2024
67

Aktualizētie un pilnveidotie valsts normatīvie akti, kas regulē civilās aizsardzības jomu, paredz, ka paš­valdībām ir jākoriģē savi civilās aizsardzības plāni, tos papildinot ar sadaļu par rīcību valsts apdraudējuma, sabiedrisko nekārtību, terora aktu vai militāra iebrukuma un kara laikā. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka vietvarai militāra iebrukuma vai kara gadījumā ir jānodrošina iedzīvotāju […]

Lielais novads. Ceļu un ielu kopšana

11:38
19.04.2024
61

Cēsu novada pašvaldība organizē un veic ielu un ceļu uzturēšanu un periodisku atjaunošanu 1656 km garumā. No tiem ielas 266 km, ceļi 1390 km. Pašvaldības autoceļu uzturēšana tiek organizēta dalīti atbilstoši vēsturisko novadu piederībai – apvienību pārvaldēs. Autoceļu uzturēšanai nepieciešamā    tehnika un darba­spēks tiek nodrošināts, izmantojot pašvaldības resursus, kā arī slēdzot iepirkuma līgumus ar […]

Identitāte. Māja kā liecība

12:25
16.04.2024
40

Cauri gadsimtiem Zobola ezera krastā Zobola ezerā skraida vējš un dzenā salu. Ūdenī spoguļojas mainīgās pavasara debesis, pūpolkoks ainavā kā balti dzeltena kupena. “Jaunmelbārdēnu” saimniece Vita Elksne pa logu vēro ainavu. Gadsimtos tā mainījusies, bet māja un cilvēki ezermalā izturējuši. Vecpiebalgas pagasta “Jaunmelbārdēni”. “Tāda vecuma māja Piebalgā nav nemaz liels retums. Celta ap 1820.gadu. Vispirms […]

Identitāte. Apģērbs

12:10
12.04.2024
87
1

Apģērbs un koptēls ir tas, ko,  kādu pirmo reizi satiekot, uzreiz pamanām. Pirmais iespaids rada priekšstatu par cilvēka personīgo un arī sociālo identitāti. Apģērbs ir kā valoda, kuru lietojam, pat ja to neapzināmies. Identitāte ir parādību kopums, ko cilvēks uzskata par sev raksturīgu un nozīmīgu: personīgā identitāte – kā uztveru sevi, sociālā identitāte – pie […]

Līdzdalība. Mārsnēnu kopiena

11:50
12.04.2024
60

Teju divi gadi būs pagājuši, kopš izveidojusies aktīvo mārsnēniešu kopiena “Tev, mārsnēnieti!”. Kopiena atjaunoja iecienītos sporta svētkus Mārsnēnos, izveidoja jaunas tradīcijas: pasākumu “Kopā būšana pirms Ziemassvētkiem”, pagasta centrā veido pavasara ziedu pīni, ik gadu to pagarinot. Mārsnēnieši īsteno dažādus projektus vides labiekārtošanā. Pērn pie apgaismes stabiem izvietoja latvisko rakstu karogus, ierīkoja velosipēdu remonta ekspresstaciju. Kopiena […]

Tautas balss

Vai pilsētas vizītkarte

13:07
21.05.2024
18
Velta no Priekuļiem raksta:

“Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
22
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
25
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
24
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
53
Autovadītāja raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Sludinājumi