Prioritāte – piesaistīt finansējumu attīstībai
Viena no šī gada Cēsu novada budžeta prioritātēm ir piesaistīt Eiropas Savienības (ES) un citu ārējo finansējumu atbilstoši novada Attīstības programmas 2022.-2028.gada rīcības plānam. Budžetā ieplānoti līdzekļi, lai sagatavotu dokumentāciju desmit jaunu projektu pieteikumiem.
– Bija izšķiršanās – palielināt darba samaksu visiem pašvaldības darbiniekiem, ne tikai pedagogiem un tiem, kas saņem minimālo algu, vai paredzēt naudu attīstības projektiem. Izvēlējāmies attīstību. Lai piesaistītu Eiropas Savienības fondu finansējumu, pašvaldībai par saviem līdzekļiem jāsagatavo tehniskais projekts. Ja esam mērķtiecīgi gatavojušies un dokumenti pieteikumu iesniegšanai sagatavoti, ir lielākas iespējas pretendēt uz ārējo finansējumu. Šajā ES fondu plānošanas periodā līdzekļi būs pieejami šogad, nākamgad, to nedrīkst laist garām,- saka novada domes vadītājs Jānis Rozenbergs un paskaidro, ka tad, kad projekts apstiprināts, finanšu plūsma mainās un nav nepieciešami līdzekļi no pašvaldības budžeta aktīvās daļas.
Piesaistīt ES fondu un citu ārējo finansējumu plānots vairākiem attīstības projektiem Cēsīs: Raiņa ielas kvartāla otrajai kārtai, Krišjāņa Valdemāra un Pļavas ielas pārbūvei, CATA un bijušās autoremontu rūpnīcas kvartālam, pašvaldības administratīvās ēkas Raunas ielā 4 energoefektivitātes paaugstināšanai, dzelzceļa stacijas laukuma rekonstrukcijai, pašvaldības daļai Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krātuves, Nacionālā dokumentārā mantojuma un Nacionālā muzeju krājuma saglabāšanas infrastruktūras izveidei Cēsīs. Plānots izstrādāt tehnisko projektu Priekuļu vidusskolas renovācijai, uzlabojumiem Jaunpiebalgas vidusskolā, Lielstraupes pils rekonstrukcijas pasākumiem. Līdzekļi paredzēti arī veselības veicināšanas pasākumiem sabiedrībai un senioriem. Īstenojot šos attīstības projektus, novadā kopumā tiktu ieguldīti 13,8 milj.eiro, no kuriem fondu līdzfinansējums paredzēts 10,5 milj. eiro.
Pašvaldības investīciju portfelī ir pērn sagatavotie un vērtēšanai iesniegtie septiņi projekti par kopējo summu 7,8 milj eiro, no kuriem 4,8 milj.eiro ir ārējais finansējums. Tajā skaitā ir Cēsu Pilsētas vidusskolas energoefektivitātes uzlabošana, Bērzaines pamatskolas kādreizējās internetā ēkas pārbūve par bērnudārzu, Cēsīs Pirtsupītes publiskās ārtelpas attīstība, bijušās Ieriķu dzelzceļa stacijas ēkas atjaunošana. Vēl trīs projekti ir vides attīstībai – pilsētas pļavām, fosfora atgūšanai no dīķiem un aprites materiāls celiņu segumam .
Dažādās ieviešanas stadijās novadā ir 16 projekti kopā par 19,2 milj. eiro, no tā 11,8 milj.eiro fondu līdzekļi. Vecpiebalgas apvienības pārvaldē tas ir zālāju biotopu projekts, Nītaurē pamatskolas, Jaunpiebalgā ēkas, kurā darbojas neatliekamās palīdzības mediķi un ugunsdzēsēji glābēji, energoefektivitātes paaugstināšana, Augšlīgatnē šādu projektu īstenos pirmsskolas izglītības iestādē “Zvaniņi”. Šo projektu skaitā ir arī Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas renovācija, kas būvnieku dēļ ievērojami iekavējusies.
No kopējā investīciju portfeļa 40,7 milj.eiro (tajā skaitā 27 milj.eiro fondu līdzekļi) lielākā daļa – 26% – paredzēta vides projektiem, 24% energoefektivitātes pasākumiem, 23% izglītības jomai, 9% satiksmes infrastruktūrai. Sociālajai un veselības aizsardzībai, kultūrai, uzņēmējdarbībai – katrai sfērai seši procenti.
Vairāk saņem izglītības un sociālā joma. Citām līdzekļi nepalielinās
Pašvaldības budžetam jābūt sabalansētam, budžeta deficīts, kā tas ir valsts budžetam, pieļauts tikai Rīgas pilsētai. Pārējām vietvarām precīzi jāsaplāno izdevumi, lai tie nepārsniegtu ieņēmumus.
Skaidrojumam, kā sadalīts Cēsu novada budžets, “Druva” izmantoja “Paskaidrojuma raksta un ziņojuma par Cēsu novada pašvaldības 2024.gada budžetu” informāciju.
Kā vienmēr, visvairāk izglītībai
Izglītība ir joma, kurai novadi budžetā atvēl lielāko summu. 2024.gadā Cēsu novadā šai jomai paredzēti 47% no kopbudžeta un, salīdzinot ar 2023.gadu, arī lielākais kāpums. Pagājušajā gadā nozarei bija paredzēti 40,9 milj.eiro, šogad 47 milj. No tā 20 miljoni ir valsts mērķdotācija pedagogu algām, 27 milj. eiro ir vietvaras finansējums. Tā ir iestāžu uzturēšana un attīstība, darba samaksa. Pašvaldība algo tehnisko personālu, pirmsskolas iestāžu pedagogus, izņemot piecu un sešu gadu veco bērnu skolotājus, kuriem algu maksā valsts. Vietvaras ziņā ir darba samaksa mācību iestāžu atbalsta personālam – sociālajiem pedagogiem, psihologiem un citiem. Pašvaldība piemaksā arī mazo skolu direktoriem, jo valsts mērķdotācija šādu mācību iestāžu vadītājiem nenodrošina pietiekamu atalgojumu. Vietējais budžets daļēji apmaksā arī interešu izglītības skolotāju darbu.
Jāatgādina, ka no1.janvāra zemākā mēneša algas likme pirmsskolu un skolu pedagogam ar 40 stundu darba slodzi nedēļā ir 1526 eiro, palielinājums par 456 eiro salīdzinājumā ar 2023. gada sākumu, bet par 36 stundu darba slodzi nedēļā zemākā pedagogu mēneša darba algas likme paaugstināta no 1224 līdz 1374 eiro.
Šajā budžeta sadaļā ir arī brīvpusdienas noteiktām skolēnu vecuma grupām, izņemot sociāli mazaizsargāto mājsaimniecību bērniem, kuriem pienākas lielākas atlaides. Kopumā skolēnu ēdināšana novadā izmaksā 3,09 milj eiro, tajā skaitā 448,6 tūkst. sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām.
Pašvaldība sedz arī sabiedriskā transporta izdevumus – skolēniem un pedagogiem nokļūšanai uz skolu un no tās mājās. Tas izmaksā 725,2 tūkst.eiro. Jaunāko kla-šu skolēniem ir nodrošināta peldētapmācība, tai paredzēti 51,3 tūkst.
Turpinās sadarbība ar Cēsu novadā reģistrētām privātajām izglītības iestādēm, šim mērķim novirzīti 363,8 tūkst. eiro.
Sociālai jomai – palielinājums
Sociālajām vajadzībām atvēlēti astoņi procenti no kopbudžeta jeb 8,5 milj.eiro, par 818 tūkst.eiro vairāk nekā pērn. Palielinājies finansējums ilgstošas sociālās aprūpes iestādēm, klāt nākuši izdevumi deinstitucionalizācijas projektā ieviestajiem pakalpojumiem, ko līdz pagājušajam rudenim apmaksāja ES finansējums, turpmāk to pilnībā segs pašvaldība.
Sociālajiem pakalpojumiem pilngadīgajām personām plānā 1,9 milj.eiro. Tajos iekļauta Cēsu pilsētas pansionāta darbības nodrošināšana -1,523 milj. eiro, finansējums aprūpei mājās, grupu dzīvokļiem, dienas aprūpes centriem, specializētajām darbnīcām un cits atbalsts, kas vajadzīgs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un senioriem. Bērniem šādu vajadzību nodrošināšanai – 216 tūkst. eiro.
Lielāks ir arī garantētais minimālais ienākums, dažādi pabalstu veidi, ko paredz valsts normatīvie akti. Pabalstu izmaksai plānoti 3,3 milj. eiro, kas ir par 765,7 tūkst eiro vairāk, salīdzinot ar 2023.gada budžeta izpildi.
Pašvaldības noteikto pabalstu lielums nav mainīts.
Energoefektivitātei, ielām un ceļiem
Zem nosaukuma “Ekonomiskā darbība”, kurai budžetā atvēlēti 20% jeb 20 milj.eiro, tikpat cik pērn, ir arī līdzekļi ielu un ceļu uzturēšanai un atjaunošanai. Tajā skaitā Valsts autoceļu fonda dotācija šogad plānota 1,9 milj.eiro. Katras apvienības teritorijā un Cēsīs paredzēts uzlabot kādas ielas, ceļa posmu , kopumā septiņpadsmit. Tam plānoti 6,2 miljoni eiro, tajā skaitā 5,3 milj. eiro būs Valsts kases aizdevums. 2024.gadā turpinās ielu virsmu divkārtu un trīskārtu apstrādes projekti 983,1 tūkst. eiro apmērā.
20 miljonos eiro ir finansējums energoefektivitātes projektiem, gan pašreiz īstenojamiem, gan tiem, kurus šogad plānots uzsākt, un dokumentācijas sagatavošana nākamajiem.
200 tūkst. eiro plānā pašvaldības neparedzēto izmaksu segšanai.
Kultūra un sports
Kultūras, izglītības, sporta jomai budžets nav palielinājies. Plānā 6,9 milj.eiro.
Novada kultūras pasākumu kopējais budžets– 835 tūkst.eiro. Vēl līdzekļi – 37 tūkst.eiro -paredzēti vienai no šī gada prioritātēm – “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025”. Festivālu un sabiedriski nozīmīgu kultūras projektu konkursam novirzīti 80 tūkst.eiro, novada kultūras projektu konkursam – 30 tūkst.
“Interreg” projekta “Māksla pēc receptes” īstenošanai – 31 tūkst. eiro. Tā mērķis ir palīdzēt cilvēkus ar garīgās veselības traucējumiem iesaistīt sociālajās un mākslas aktivitātēs. 14,7 tūkstoši eiro plānoti projekta “Gaujas Nacionālā parka teritorijas kā starptautiska tūrisma galamērķa atpazīstamības veidošana” realizācijai.
413,4 tūkstoši eiro ir telpu uzturēšanas izmaksu kompensācija Vidzemes koncertzālei “Cēsis” par telpām, kuras izmanto pašvaldības amatiermākslas kolektīvi.
Cēsu Olimpiskā centra deleģēšanas līguma izpildei plānoti 600,8 tūkst. eiro, sporta pasākumu finansēšanai novadā un sporta biedrībām 247 tūkst. eiro. Sportam lielākais finansējums ir Cēsu Sporta skolas darbības nodrošināšanai -1,15 miljoni eiro.
Teritoriju apsaimniekošana un vide
Teritoriju un dzīvojamā fonda apsaimniekošanai summa gandrīz tāda pati kā pērn – 9,7 milj.eiro. Lielākie izdevumi plānoti parku, skvēru un citu zaļo zonu uzturēšanai. Cēsīs publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā divos projektos kopā ieguldīs 998,4 tūkst. eiro. Novada iedzīvotājiem daudzdzīvokļu namu pagalmu labiekārtošanai konkursa kārtībā pieejami 35 tūkstoši eiro.
Vides aizsardzības budžetā plānoti 2,6 milj. eiro, paredzot vairāku projektu īstenošanu, kas saistīti ar ilgtspējas un aprites veicināšanu ar atkritumiem kā resursiem. Pašvaldības mežu apsaimniekošanai – 50 tūkst.eiro.
Pārvaldība, izdevumu procenti un sabiedriskā kārtība
Vispārējiem valdības dienestiem plānots finansējums 4,38 miljoni eiro. Tas ir finansējums izpildvaras institūcijām, Dzimtsarakstu uzturēšanai un pašvaldības parāda procentu maksājumiem. Iepriekšējos un kārtējā gadā saņemto aizņēmumu procentu nomaksai plānots izlietot 1,941 miljonus eiro. Cēsu novada Vēlēšanu komisijas darbības nodrošināšanai 210,7 tūkstošus eiro.
Sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanas funkcijai atvēlēti 907,4 tūkst. eiro.
Vēl 138,6 tūkst.eiro paredzēti veselības jomai. Tie ir līdzekļi feldšeru – vecmāšu punktu darbības nodrošināšanai Cēsu novada teritorijā, kuri saņem Nacionālā veselības dienesta līdzfinansējumu, un Mārsnēnu veselības aprūpes iestāde, kuras darbību līdzfinansē pašvaldība.
UZZŅAI
Cēsu novada pašvaldības budžets 2024.gadam -106,774 miljoni eiro
PLĀNOTIE IEŅĒMUMI
Nodokļu ieņēmumi:
iedzīvotāju ienākuma nodoklis 35,290 miljoni eiro (par 4% vairāk nekā 2023. gada faktiski);
nekustamā īpašuma nodoklis 3,135 milj. eiro;
dabas resursu nodoklis 1,2 milj. eiro;
azartspēļu nodoklis 0,02 miljonu eiro.
Nenodokļu ieņēmumi 2,513 milj. eiro (pašvaldību nodevas, naudas sodi, ieņēmumi no depozītiem un kontu atlikumiem un citi nenodokļu ieņēmumi).
Transfertu ieņēmumi (ieņēmumi, ko pašvaldība saņem no valsts vai citu pašvaldību budžetiem) 27,58 milj eiro.
Budžeta iestāžu ieņēmumi 7,1 milj.eiro.
Naudas līdzekļu atlikums gada sākumā 15,1 milj.eiro.
Aizņēmums 15, 16 milj eiro.
PLĀNOTIE IZDEVUMI
Izglītībai 47,1 milj.eiro.
Ekonomiskajai darbībai 20 milj.eiro.
Teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai 9,7 milj.eiro.
Sociālajai aizsardzībai 8,5 milj. eiro.
Atpūtai, kultūrai 6,9 milj.eiro.
Saņemto aizdevumu atmaksai 4,65 milj.eiro.
Vispārējiem vadības dienestiem 4,38 milj.eiro.
Vides aizsardzībai 2,6 milj.eiro.
Sabiedrības kārtībai un drošībai 0,9 milj.eiro.
Veselībai 0,14 milj.eiro.
Komentāri