Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

Lielais novads. Budžets - ieņēmumi un izdevumi

Andra Gaņģe
22:38
19.03.2024
31

Prioritāte – piesaistīt finansējumu attīstībai

Viena no šī gada Cēsu novada budžeta prioritātēm ir piesaistīt Eiropas Savienības (ES) un citu ārējo finansējumu atbilstoši novada Attīstības programmas 2022.-2028.gada rīcības plānam. Budžetā ieplānoti līdzekļi, lai sagatavotu dokumentāciju desmit jaunu projektu pieteikumiem.

– Bija izšķiršanās – palielināt darba samaksu visiem paš­valdības darbiniekiem, ne tikai pedagogiem un tiem, kas saņem minimālo algu, vai paredzēt naudu attīstības projektiem. Izvēlējāmies attīstību. Lai piesaistītu Eiropas Savienības fondu finansējumu, pašvaldībai par saviem līdzekļiem jāsagatavo tehniskais projekts. Ja esam mērķ­tiecīgi gatavojušies un dokumenti pieteikumu iesniegšanai sagatavoti, ir lielākas iespējas pretendēt uz ārējo finansējumu. Šajā ES fondu plānošanas periodā līdzekļi būs pieejami šogad, nākamgad, to nedrīkst laist garām,- saka novada domes vadītājs Jānis Rozenbergs un paskaidro, ka tad, kad projekts apstiprināts, finanšu plūsma mainās un nav nepieciešami līdzekļi no pašvaldības budžeta aktīvās daļas.

Piesaistīt ES fondu un citu ārē­jo finansējumu plānots vairākiem attīstības projektiem Cēsīs: Raiņa ielas kvartāla otrajai kārtai, Krišjāņa Valdemāra un Pļavas ielas pārbūvei, CATA un bijušās autoremontu rūpnīcas kvartālam, pašvaldības administratīvās ēkas Raunas ielā 4 energoefektivitātes paaugstināšanai, dzelzceļa stacijas laukuma rekonstrukcijai, pašvaldības daļai Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krātuves, Nacionālā dokumentārā mantojuma un Nacionālā muzeju krājuma saglabāšanas infrastruktūras izveidei Cēsīs. Plānots izstrādāt tehnisko projektu Priekuļu vidusskolas renovācijai, uzlabojumiem Jaunpiebalgas vidusskolā, Lielstraupes pils rekonstrukcijas pasākumiem. Līdzekļi paredzēti arī veselības veicināšanas pasākumiem sabiedrībai un senioriem. Īstenojot šos attīstības projektus, novadā kopumā tiktu ieguldīti 13,8 milj.eiro, no kuriem fondu līdzfinansējums paredzēts 10,5 milj. eiro.

Pašvaldības investīciju portfelī ir pērn sagatavotie un vērtēšanai iesniegtie septiņi projekti par kopējo summu 7,8 milj eiro, no kuriem 4,8 milj.eiro ir ārējais finansējums. Tajā skaitā ir Cēsu Pilsētas vidusskolas energoefektivitātes uzlabošana, Bērzaines pamatskolas kādreizējās internetā ēkas pārbūve par bērnudārzu, Cēsīs Pirtsupītes publiskās ārtelpas attīstība, bijušās Ieriķu dzelz­ceļa stacijas ēkas atjaunošana. Vēl trīs projekti ir vides attīstībai – pilsētas pļavām, fosfora atgūšanai no dīķiem un aprites materiāls celiņu segumam .

Dažādās ieviešanas stadijās novadā ir 16 projekti kopā par 19,2 milj. eiro, no tā 11,8 milj.eiro fondu līdzekļi. Vecpiebalgas apvienības pārvaldē tas ir zālāju biotopu projekts, Nītaurē pamatskolas, Jaunpiebalgā ēkas, kurā darbojas neatliekamās palīdzības mediķi un ugunsdzēsēji glābēji, energoefektivitātes paaugstināšana, Augšlīgatnē šādu projektu īstenos pirmsskolas izglītības iestādē “Zvaniņi”. Šo projektu skaitā ir arī Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas renovācija, kas būvnieku dēļ ievērojami iekavējusies.

No kopējā investīciju portfeļa 40,7 milj.eiro (tajā skaitā 27 milj.eiro fondu līdzekļi) lielākā daļa – 26% – paredzēta vides projektiem, 24% energoefektivitātes pasākumiem, 23% izglītības jomai, 9% satiksmes infra­struktūrai. Sociālajai un veselības aizsardzībai, kultūrai, uzņēmējdarbībai – katrai sfērai seši procenti.

Vairāk saņem izglītības un sociālā joma. Citām līdzekļi nepalielinās

Pašvaldības budžetam jābūt sabalansētam, budžeta deficīts, kā tas ir valsts budžetam, pieļauts tikai Rīgas pilsētai. Pārējām vietvarām precīzi jāsaplāno izdevumi, lai tie nepārsniegtu ieņēmumus.

Skaidrojumam, kā sadalīts Cēsu novada budžets, “Druva” izmantoja “Paskaidrojuma raksta un ziņojuma par Cēsu novada paš­valdības 2024.gada budžetu” informāciju.

Kā vienmēr, visvairāk izglītībai

Izglītība ir joma, kurai novadi budžetā atvēl lielāko summu. 2024.gadā Cēsu novadā šai jomai paredzēti 47% no kopbudžeta un, salīdzinot ar 2023.gadu, arī lielākais kāpums. Pagājušajā gadā nozarei bija paredzēti 40,9 milj.eiro, šogad 47 milj. No tā 20 miljoni ir valsts mērķdotācija pedagogu algām, 27 milj. eiro ir vietvaras finansējums. Tā ir iestāžu uzturēšana un attīstība, darba samaksa. Pašvaldība algo tehnisko personālu, pirmsskolas iestāžu pedagogus, izņemot piecu un sešu gadu veco bērnu skolotājus, kuriem algu maksā valsts. Vietvaras ziņā ir darba samaksa mācību iestāžu atbalsta personālam – sociālajiem pedagogiem, psihologiem un citiem. Pašval­dība piemaksā arī mazo skolu direktoriem, jo valsts mērķdotācija šādu mācību iestāžu vadītājiem nenodrošina pietiekamu atalgojumu. Vietējais budžets daļēji apmaksā arī interešu izglītības skolotāju darbu.

Jāatgādina, ka no1.janvāra zemākā mēneša algas likme pirms­skolu un skolu pedagogam ar 40 stundu darba slodzi nedēļā ir 1526 eiro, palielinājums par 456 eiro salīdzinājumā ar 2023. gada sākumu, bet par 36 stundu darba slodzi nedēļā zemākā pedagogu mēneša darba algas likme paaugstināta no 1224 līdz 1374 eiro.

Šajā budžeta sadaļā ir arī brīvpusdienas noteiktām skolēnu vecuma grupām, izņemot sociāli mazaizsargāto mājsaimniecību bērniem, kuriem pienākas lielākas atlaides. Kopumā skolēnu ēdināšana novadā izmaksā 3,09 milj eiro, tajā skaitā 448,6 tūkst. sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām.
Pašvaldība sedz arī sabiedriskā transporta izdevumus – skolēniem un pedagogiem nokļūšanai uz skolu un no tās mājās. Tas izmaksā 725,2 tūkst.eiro. Jaunāko kla-šu skolēniem ir nodrošināta pel­dēt­apmācība, tai paredzēti 51,3 tūkst.

Turpinās sadarbība ar Cēsu novadā reģistrētām privātajām izglītības iestādēm, šim mērķim novirzīti 363,8 tūkst. eiro.

Sociālai jomai – palielinājums

Sociālajām vajadzībām atvēlēti astoņi procenti no kopbudžeta jeb 8,5 milj.eiro, par 818 tūkst.eiro vairāk nekā pērn. Palielinājies finansējums ilgstošas sociālās aprūpes iestādēm, klāt nākuši izdevumi deinstitucionalizācijas projektā ieviestajiem pakalpojumiem, ko līdz pagājušajam rudenim apmaksāja ES finansējums, turpmāk to pilnībā segs pašvaldība.

Sociālajiem pakalpojumiem pilngadīgajām personām plānā 1,9 milj.eiro. Tajos iekļauta Cēsu pilsētas pansionāta darbības nodrošināšana -1,523 milj. eiro, finansējums aprūpei mājās, grupu dzīvokļiem, dienas aprūpes centriem, specializētajām darbnīcām un cits atbalsts, kas vajadzīgs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un senioriem. Bērniem šādu vajadzību nodrošināšanai – 216 tūkst. eiro.

Lielāks ir arī garantētais minimālais ienākums, dažādi pabalstu veidi, ko paredz valsts normatīvie akti. Pabalstu izmaksai plānoti 3,3 milj. eiro, kas ir par 765,7 tūkst eiro vairāk, salīdzinot ar 2023.gada budžeta izpildi.

Pašvaldības noteikto pabalstu lielums nav mainīts.

Energoefektivitātei, ielām un ceļiem

Zem nosaukuma “Ekonomiskā darbība”, kurai budžetā atvēlēti 20% jeb 20 milj.eiro, tikpat cik pērn, ir arī līdzekļi ielu un ceļu uzturēšanai un atjaunošanai. Tajā skaitā Valsts autoceļu fonda dotācija šogad plānota 1,9 milj.eiro. Katras apvienības teritorijā un Cēsīs paredzēts uzlabot kādas ielas, ceļa posmu , kopumā septiņpadsmit. Tam plānoti 6,2 miljoni eiro, tajā skaitā 5,3 milj. eiro būs Valsts kases aizdevums. 2024.gadā turpinās ielu virsmu divkārtu un trīskārtu apstrādes projekti 983,1 tūkst. eiro apmērā.

20 miljonos eiro ir finansējums energoefektivitātes projektiem, gan pašreiz īstenojamiem, gan tiem, kurus šogad plānots uzsākt, un dokumentācijas sagatavošana nākamajiem.

200 tūkst. eiro plānā pašvaldības neparedzēto izmaksu segšanai.

Kultūra un sports

Kultūras, izglītības, sporta jomai budžets nav palielinājies. Plānā 6,9 milj.eiro.

Novada kultūras pasākumu kopējais budžets– 835 tūkst.eiro. Vēl līdzekļi – 37 tūkst.eiro -paredzēti vienai no šī gada prioritātēm – “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025”. Festivālu un sabiedriski nozīmīgu kultūras projektu konkursam novirzīti 80 tūkst.eiro, novada kultūras projektu konkursam – 30 tūkst.
“Interreg” projekta “Māksla pēc receptes” īstenošanai – 31 tūkst. eiro. Tā mērķis ir palīdzēt cilvēkus ar garīgās veselības traucējumiem iesaistīt sociālajās un mākslas aktivitātēs. 14,7 tūkstoši eiro plānoti projekta “Gaujas Nacionālā parka teritorijas kā starptautiska tūrisma galamērķa atpazīstamības veidošana” realizācijai.

413,4 tūkstoši eiro ir telpu uzturēšanas izmaksu kompensācija Vidzemes koncertzālei “Cēsis” par telpām, kuras izmanto pašvaldības amatiermākslas kolektīvi.

Cēsu Olimpiskā centra deleģēšanas līguma izpildei plānoti 600,8 tūkst. eiro, sporta pasākumu finansēšanai novadā un sporta biedrībām 247 tūkst. eiro. Spor­tam lielākais finansējums ir Cēsu Sporta skolas darbības nodrošināšanai -1,15 miljoni eiro.

Teritoriju apsaimniekošana un vide

Teritoriju un dzīvojamā fonda apsaimniekošanai summa gandrīz tāda pati kā pērn – 9,7 milj.eiro. Lielākie izdevumi plānoti parku, skvēru un citu zaļo zonu uzturēšanai. Cēsīs publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā divos projektos kopā ieguldīs 998,4 tūkst. eiro. Novada iedzīvotājiem daudzdzīvokļu namu pagalmu lab­iekārtošanai konkursa kārtībā pieejami 35 tūkstoši eiro.

Vides aizsardzības budžetā plānoti 2,6 milj. eiro, paredzot vairāku projektu īstenošanu, kas saistīti ar ilgtspējas un aprites veicināšanu ar atkritumiem kā resursiem. Pašvaldības mežu apsaimniekošanai – 50 tūkst.eiro.

Pārvaldība, izdevumu procenti un sabiedriskā kārtība

Vispārējiem valdības dienestiem plānots finansējums 4,38 miljoni eiro. Tas ir finansējums izpildvaras institūcijām, Dzimt­sarakstu uzturēšanai un pašvaldības parāda procentu maksājumiem. Ie­priekšējos un kārtējā gadā saņemto aizņēmumu procentu nomaksai plānots izlietot 1,941 miljonus eiro. Cēsu novada Vēlēšanu komisijas darbības nodrošināšanai 210,7 tūkstošus eiro.

Sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanas funkcijai atvēlēti 907,4 tūkst. eiro.

Vēl 138,6 tūkst.eiro paredzēti veselības jomai. Tie ir līdzekļi feldšeru – vecmāšu punktu darbības nodrošināšanai Cēsu novada teritorijā, kuri saņem Nacionālā veselības dienesta līdzfinansējumu, un Mārsnēnu veselības aprūpes iestāde, kuras darbību līdzfinansē pašvaldība.

UZZŅAI

Cēsu novada pašvaldības budžets 2024.gadam -106,774 miljoni eiro

PLĀNOTIE IEŅĒMUMI
Nodokļu ieņēmumi:
iedzīvotāju ienākuma nodoklis 35,290 miljoni eiro (par 4% vairāk nekā 2023. gada faktiski);

nekustamā īpašuma nodoklis 3,135 milj. eiro;

dabas resursu nodoklis 1,2 milj. eiro;

azartspēļu nodoklis 0,02 miljonu eiro.

Nenodokļu ieņēmumi 2,513 milj. eiro (pašvaldību nodevas, naudas sodi, ieņēmumi no depozītiem un kontu atlikumiem un citi nenodokļu ieņēmumi).
Transfertu ieņēmumi (ieņēmumi, ko pašvaldība saņem no valsts vai citu pašvaldību budžetiem) 27,58 milj eiro.
Budžeta iestāžu ieņēmumi 7,1 milj.eiro.
Naudas līdzekļu atlikums gada sākumā 15,1 milj.eiro.
Aizņēmums 15, 16 milj eiro.

PLĀNOTIE IZDEVUMI
Izglītībai 47,1 milj.eiro.
Ekonomiskajai darbībai 20 milj.eiro.
Teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai 9,7 milj.eiro.
Sociālajai aizsardzībai 8,5 milj. eiro.
Atpūtai, kultūrai 6,9 milj.eiro.
Saņemto aizdevumu atmaksai 4,65 milj.eiro.
Vispārējiem vadības dienestiem 4,38 milj.eiro.
Vides aizsardzībai 2,6 milj.eiro.
Sabiedrības kārtībai un drošībai 0,9 milj.eiro.
Veselībai 0,14 milj.eiro.

Maf Logo

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Identitāte. Apģērbs

12:10
12.04.2024
38

Apģērbs un koptēls ir tas, ko,  kādu pirmo reizi satiekot, uzreiz pamanām. Pirmais iespaids rada priekšstatu par cilvēka personīgo un arī sociālo identitāti. Apģērbs ir kā valoda, kuru lietojam, pat ja to neapzināmies. Identitāte ir parādību kopums, ko cilvēks uzskata par sev raksturīgu un nozīmīgu: personīgā identitāte – kā uztveru sevi, sociālā identitāte – pie […]

Līdzdalība. Mārsnēnu kopiena

11:50
12.04.2024
29

Teju divi gadi būs pagājuši, kopš izveidojusies aktīvo mārsnēniešu kopiena “Tev, mārsnēnieti!”. Kopiena atjaunoja iecienītos sporta svētkus Mārsnēnos, izveidoja jaunas tradīcijas: pasākumu “Kopā būšana pirms Ziemassvētkiem”, pagasta centrā veido pavasara ziedu pīni, ik gadu to pagarinot. Mārsnēnieši īsteno dažādus projektus vides labiekārtošanā. Pērn pie apgaismes stabiem izvietoja latvisko rakstu karogus, ierīkoja velosipēdu remonta ekspresstaciju. Kopiena […]

Identitāte. Saglabāt amatu prasmes

08:08
09.04.2024
24

Amatu pratēji 16.reizi vēra durvis un rādīja savas prasmes pasākumā “Satiec savu meistaru!”. Nedēļas nogalē Vidzemē ikviens interesents varēja iepazīties ar 218 dažādu tradicionālo amatu meistaru darbu un to pamēģināt arī pats. Nākamajās brīvdienās tas notiks citur Latvijā. Līdzīgi pasākumi ir arī citviet Eiropā, sākumā “Satiec savu meistaru!” arī bija daļa no Eiropas Amatniecības dienām, […]

Nacionāli lemtais

07:57
09.04.2024
29

Izglītības reforma vismaz pāris gadu ir kā karsts kartupelis, ko mētā no rokas rokā, bet līdz ēšanai, lasi, ieviešanai, tā arī netiek. Par vispārējās izglītības iestāžu tīkla reformu un jauno pedagogu darba samaksas modeli “Programma skolā” joprojām ir karstas diskusijas. Reforma nevirzās uz priekšu tik ātri, kā cerēts. Ministru prezidente Evika Siliņa un izglītības ministre […]

Līdzdalība. Kopt vidi

09:10
05.04.2024
33

Kopā var vairāk izdarīt, bet vienam ir jāsāk, jāparāda, ka kaut ko vispār var paveikt. Un tas ir stāsts par optimistiem un pesimistiem, arī darītājiem un vērotājiem. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par līdzdarbību, par to, ka iedzīvotājiem pašiem jābūt aktīvākiem darītājiem savas dzīves, apkaimes pilnveidošanā, jāveido domubiedru grupas. Bet, lai ugunskuru iekurtu, vajag gan […]

Identitāte. Vienmēr paliek cēsnieki

09:30
03.04.2024
47

Izrādās, aiz klasiskā “dzimtās pilsētas lepnuma”, ko izjūt daudzi, slēpjas arī daudz psiholoģijas. Lielākajai daļai cilvēku vissiltākās atmiņas saistās ar bērnību. Tieši tās mūs vieno ar dzimto pilsētu. Mūsu dabā ir vēlme “piederēt”. Kad pieaugušie atceras to laiku, kad viņiem bija izteikta piederības sajūta, tā parasti sakņojas dzimtajā pilsētā. Veidi, kā paust lepnumu un mīlestību […]

Tautas balss

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
18
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
37
10
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Sludinājumi