Līdzdalība. Sociālie pakalpojumi

Sociālajā dienestā būtiska ir sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir papildu resurss paš­valdības funkciju izpildei. Nevalstiskās organizācijas nodrošina sociāli būtiskas vajadzības, piemēram, zupas virtuvi, pusdienas vientuļajiem senioriem, palīdzību ukraiņiem. Svarīga sadarbības joma ir deinstitucionalizācijas (DI) projektā attīstīto pakalpojumu turpināšana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Sadarbojoties var paveikt daudz

Vairākus gadus līdz pērnajam rudenim DI pakalpojumus sedza Eiropas Sociālā fonda finansējums projektam “Vidzeme iekļauj”. “Druva” jau rakstīja, ka turpmāk šie pakalpojumi pašvaldībām jānodrošina no sava    maka, bet izmaksas būtiski palielinājušās, nav iespējams līdzšinējo nodrošināt pilnā apmērā.

Nevalstiskās organizācijas (NVO), kas sniedz šos pakalpojumus, nāk talkā ar savu līdzfinansējumu, kas piesaistīts no citiem projektiem vai ziedojumiem, savstarpēji sadarbojoties, lai speci­ālisti būtu ieinteresēti arī turpmāk strādāt novadā. Nevalstiskās organizācijas vērsās pie Cēsu novada pašvaldības ar saviem priekšlikumiem, kā mērķgrupai arī turpmāk nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus.

Iesaistās visi – pašvaldība, NVO, vecāki

      Valsts uzņēmusies finansēt daļu DI pakalpojumu pieaugušajiem, skaidro Cēsu novada paš­valdības Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, bet ne bērniem: “Tomēr gan mēs, Sociālais dienests, akcentējām, ka bērniem atbalsts jāturpina, gan arī sabiedriskās organizācijas – “Rīgas pilsētas Rūpju bērns”, “Cerību spārni”, “Brīnummāja” – bija aktīvas. “Brīnummāja” iesaistījās arī ar savu līdzfinansējumu, un pašvaldība atrada papildu līdzekļus budžetā bērnu turpmākai rehabilitācijai.”
      “Druva” jau rakstīja, ka sākotnēji pašvaldība bija paredzējusi finansējumu bērniem 400 eiro apmērā. Tad vietavara saņēma 97 iedzīvotāju parakstītu priekšlikumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem palielināt finansējumu līdz 600 eiro gadā. Paš­valdības Sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdē deputāti vērtēja, ka situācijā, lai īpašo bērnu veselības stāvoklis nepasliktinātos, vajadzētu palielināt finansējumu līdz 600 eiro vienai personai, un to arī izdarīja.
    Biedrība “Brīnummāja” apņēmusies piesaistīt finansējumu, piedaloties projektos, un arī savus līdzekļus, lai nodrošinātu pakalpojumus bērniem. Tā pašvaldības un biedrības kopā vienam bērnam var apmaksāt vajadzīgo līdz tūkstoš eiro gadā, bet vecāku līdzfinansējums būtu līdz 400 eiro gadā jeb deviņi eiro par nodarbību.    Domes priekšsēdētājs Jānis Ro­zenbergs Sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdē norādīja, ka tādējādi visas puses ir finansiāli iesaistītas un līdzatbildīgas.
      Biedrības “Brīnummāja” vadītāja Liena Graudule vērtē: “No­slēdzoties ES plānošanas periodam un Eiropas Sociālā fonda apmaksātajam projektam, ir divējādas sajūtas. No vienas puses, ir ļoti liels gandarījums, ka mums kopā izdevās izveidot vērienīgu un, galvenais, kvalitatīvu, klientu vajadzībām paredzētu atbalsta sistēmu. Gandarījums par katru sasniegto terapijas mērķi, par katru bērnu, kurš spēris soļus attīstībā. No otras puses, ir atbildība, kā par šiem bērniem rūpēties turpmāk, kā arī par projektos sasniegtā pēctecību un ilgtspēju. Visu 2023. gadu notika plašas diskusijas starp ministrijām, citām atbildīgajām institūcijām un pašvaldībām par pakalpojumu finansēšanu. Diemžēl sociālo rehabilitāciju neiekļāva minimālajā pakalpojumu grozā, tātad atbildību par tālāku atbalstu bērnu ar invaliditāti attīstībai valstiskā līmenī tā īsti neviens neuzņēmās.
      Mēs kā mērķa grupas interešu aizstāvji pieļāvām tādu attīstības scenāriju, tādēļ jau laikus veidojām rezerves fondu un aktīvi rīkojām ziedojuma kampaņas, lai bērni saņemtu nepieciešamo atbalstu.”
      Arī biedrības “Cerību spārni” vadītāja    Eva Viļķina uzteica labo sadarbību ar pašvaldību, vietvaras ieklausīšanos nevalstiskajās organizācijās, tā rodot optimālo variantu, lai turpinātu sniegt nepieciešamos pakalpojumus. Bied­rības “Rīgas pilsētas Rūpju bērns”, kas nodrošina Cēsu atbalsta centra “Pērle” darbību, arī atzīst, ka kopējais darbs sekmējies. “Pērles” vadītāja Dita Trapen­ciere saka: “ES apmaksātajā DI projektā rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanā klienti bija ļoti, ļoti labā situācijā. Pašreizējā vienošanās ar pašvaldību ļauj turpināt nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu.”

Nevalstiskās organizācijas meklē dažādus risinājumus

      Tā kā speciālistu, kas īsteno rehabilitācijai nepieciešamos pakalpojumus, slodze    samazinājusies, viena no iespējām, kā nodrošināt pakalpojumu iespējami vairākiem klientiem, ir pāreja no individuālām uz grupu nodarbībām. D.Trapenciere klāsta: “Pro­tams, tiem, kuriem ir nepieciešamas individuālās nodarbības, tās arī turpinās. Bet, piemēram, fizioterapijā ir zemas intensitātes un lielākas intensitātes grupu terapijas, kurās klientus iespējams sadalīt atbilstoši viņu varēšanai. Un pat masiere ir izveidojusi nelielu grupu, kur māca dalībniekiem veikt pašmasāžu. Arī Drāmas terapija bieži notiek grupā.” Viņa vērtē: “Jā, individuālo nodarbību daudzums ir samazinājies, bet mums ir izdevies dienas centru saturu padarīt vēl kvalitatīvāku, saturīgāku, ikdienā cilvēki neizjūt zaudējumu. Esam mainījušies tā, lai atbalsts būtu vēl mērķtiecīgāks.”
Rehabilitācijas pakalpojumu dažādībai un pieejamībai nevalstiskās organizācijas sadarbojas gan savā starpā, gan ar Sociālo dienestu. Tā Dita Trapenciere teic: “Terapijas, kādas ir iespējams saņemt kā rehabilitācijas pakalpojumu, ir dažādas. Vienas    pieejamas “Pērlē”, citas “Brī­nummājā”. Ir bērni, kuri pie mums apmeklē dienas centru, bet rehabilitācijas pakalpojumus saņem “Brīnum­mājā”.
        “Pērlē” un “Brīnummājā” vienmēr meklē iespēju, kā labāk piesaistīt speciālistus, lai vajadzīgais atbalsts bērniem ar invaliditāti būtu pieejams. ““Pērlē” samazinājās slodze audiologopēdei, kura brauc no Rīgas, nevarējām nodrošināt pilnu darba dienu, tikai četras stundas. Saprotams, speciālistei tas nav izdevīgi. Sa­vukārt “Brīnummāja” meklēja audiologopēdu. Un tagad speci­āliste dienas pirmajā pusē ir pie mums, dienas otrajā pusē – otrā biedrībā. Savukārt, tā kā “Brī­num­mājā” vairs nav psihologa pakalpojuma, sadarbojamies ar Sociālo dienestu, kur šāds pakalpojums ir pieejams.”
      Runājot par papildu finansējuma piesaisti, D.Trapenciere atzīst: “ES jaunā plānošanas perioda finansējums vēl nav pieejams, iepriekšējais beidzies, no Eiropas fondiem papildu naudu patlaban nevaram piesaistīt. Ja parādīsies atbilstošas programmas, Latvijas vai starptautiskās, kurās varēsim startēt, to noteikti darīsim.”

“Brīnummāja” piedalās projektos, aicina ziedot

      Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” piedāvā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Pērn tos saņēma vairāk nekā 80 bērni ar invaliditāti, mazie klienti nebija tikai Cēsu novada iedzīvotāji, brauca arī no citām vietām, dažādām pašvaldībām. Biedrības vadītāja Liena Grau­dule teic: “Mūsu klientiem pakalpojumus galvenokārt finansēja DI projekts “Vidzeme iekļauj”, bet nozīmīgu daļu atbalsta pasākumu apmaksājām, piesaistot līdzekļus citos sociālās jomas projektos.”
      Astoņos gados “Brīnummāja”    piesaistījusi apmēram 610 tūkstošus eiro. Tas ļāvis paplašināt dažāda spektra pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti un viņu vecākiem pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.
      Biedrība turpina sekot iespējām iegūt finansiālu atbalstu sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem ES fondu programmās, bet apzinās, ka nākamajā plānošanas periodā iespēju piesaistīt naudu būs mazāk. “Tā kā ir skaidrs, ka šai jomai būs nepieciešams papildu finansējums, līdzcilvēku un uzņēmumu ziedojumi būs visnozīmīgākais finansējuma avots. Kā organizācija mēs darīsim visu, lai aizstāvētu šo bērnu vajadzības, tādēļ gada garumā plānojam uzrunāt līdzcilvēkus un uzņēmumus veikt labos darbus kopā un ar ziedojumu atbalstīt šīs ģimenes. Arī tagad ikviens var ziedot lietotnes “Mobilly” sadaļā “Ziedojumi”, izvēloties “Brīnummāju”. Visi ziedojumi, kurus saņemsim, tiks novirzīti atbalsta programmu finansēšanai.”