Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Līdzdalība. Sociālie pakalpojumi

Iveta Rozentāle
11:31
12.03.2024
101
Di Nvo

REHABILITĀCIJA IR BŪTISKA. Viens no “Brīnummājas” rehabilitācijas pakalpojumiem ir Kanis terapija. Foto: no albuma

Sociālajā dienestā būtiska ir sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir papildu resurss paš­valdības funkciju izpildei. Nevalstiskās organizācijas nodrošina sociāli būtiskas vajadzības, piemēram, zupas virtuvi, pusdienas vientuļajiem senioriem, palīdzību ukraiņiem. Svarīga sadarbības joma ir deinstitucionalizācijas (DI) projektā attīstīto pakalpojumu turpināšana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Sadarbojoties var paveikt daudz

Vairākus gadus līdz pērnajam rudenim DI pakalpojumus sedza Eiropas Sociālā fonda finansējums projektam “Vidzeme iekļauj”. “Druva” jau rakstīja, ka turpmāk šie pakalpojumi pašvaldībām jānodrošina no sava    maka, bet izmaksas būtiski palielinājušās, nav iespējams līdzšinējo nodrošināt pilnā apmērā.

Nevalstiskās organizācijas (NVO), kas sniedz šos pakalpojumus, nāk talkā ar savu līdzfinansējumu, kas piesaistīts no citiem projektiem vai ziedojumiem, savstarpēji sadarbojoties, lai speci­ālisti būtu ieinteresēti arī turpmāk strādāt novadā. Nevalstiskās organizācijas vērsās pie Cēsu novada pašvaldības ar saviem priekšlikumiem, kā mērķgrupai arī turpmāk nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus.

Iesaistās visi – pašvaldība, NVO, vecāki

      Valsts uzņēmusies finansēt daļu DI pakalpojumu pieaugušajiem, skaidro Cēsu novada paš­valdības Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, bet ne bērniem: “Tomēr gan mēs, Sociālais dienests, akcentējām, ka bērniem atbalsts jāturpina, gan arī sabiedriskās organizācijas – “Rīgas pilsētas Rūpju bērns”, “Cerību spārni”, “Brīnummāja” – bija aktīvas. “Brīnummāja” iesaistījās arī ar savu līdzfinansējumu, un pašvaldība atrada papildu līdzekļus budžetā bērnu turpmākai rehabilitācijai.”
      “Druva” jau rakstīja, ka sākotnēji pašvaldība bija paredzējusi finansējumu bērniem 400 eiro apmērā. Tad vietavara saņēma 97 iedzīvotāju parakstītu priekšlikumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem palielināt finansējumu līdz 600 eiro gadā. Paš­valdības Sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdē deputāti vērtēja, ka situācijā, lai īpašo bērnu veselības stāvoklis nepasliktinātos, vajadzētu palielināt finansējumu līdz 600 eiro vienai personai, un to arī izdarīja.
    Biedrība “Brīnummāja” apņēmusies piesaistīt finansējumu, piedaloties projektos, un arī savus līdzekļus, lai nodrošinātu pakalpojumus bērniem. Tā pašvaldības un biedrības kopā vienam bērnam var apmaksāt vajadzīgo līdz tūkstoš eiro gadā, bet vecāku līdzfinansējums būtu līdz 400 eiro gadā jeb deviņi eiro par nodarbību.    Domes priekšsēdētājs Jānis Ro­zenbergs Sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdē norādīja, ka tādējādi visas puses ir finansiāli iesaistītas un līdzatbildīgas.
      Biedrības “Brīnummāja” vadītāja Liena Graudule vērtē: “No­slēdzoties ES plānošanas periodam un Eiropas Sociālā fonda apmaksātajam projektam, ir divējādas sajūtas. No vienas puses, ir ļoti liels gandarījums, ka mums kopā izdevās izveidot vērienīgu un, galvenais, kvalitatīvu, klientu vajadzībām paredzētu atbalsta sistēmu. Gandarījums par katru sasniegto terapijas mērķi, par katru bērnu, kurš spēris soļus attīstībā. No otras puses, ir atbildība, kā par šiem bērniem rūpēties turpmāk, kā arī par projektos sasniegtā pēctecību un ilgtspēju. Visu 2023. gadu notika plašas diskusijas starp ministrijām, citām atbildīgajām institūcijām un pašvaldībām par pakalpojumu finansēšanu. Diemžēl sociālo rehabilitāciju neiekļāva minimālajā pakalpojumu grozā, tātad atbildību par tālāku atbalstu bērnu ar invaliditāti attīstībai valstiskā līmenī tā īsti neviens neuzņēmās.
      Mēs kā mērķa grupas interešu aizstāvji pieļāvām tādu attīstības scenāriju, tādēļ jau laikus veidojām rezerves fondu un aktīvi rīkojām ziedojuma kampaņas, lai bērni saņemtu nepieciešamo atbalstu.”
      Arī biedrības “Cerību spārni” vadītāja    Eva Viļķina uzteica labo sadarbību ar pašvaldību, vietvaras ieklausīšanos nevalstiskajās organizācijās, tā rodot optimālo variantu, lai turpinātu sniegt nepieciešamos pakalpojumus. Bied­rības “Rīgas pilsētas Rūpju bērns”, kas nodrošina Cēsu atbalsta centra “Pērle” darbību, arī atzīst, ka kopējais darbs sekmējies. “Pērles” vadītāja Dita Trapen­ciere saka: “ES apmaksātajā DI projektā rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanā klienti bija ļoti, ļoti labā situācijā. Pašreizējā vienošanās ar pašvaldību ļauj turpināt nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu.”

Nevalstiskās organizācijas meklē dažādus risinājumus

      Tā kā speciālistu, kas īsteno rehabilitācijai nepieciešamos pakalpojumus, slodze    samazinājusies, viena no iespējām, kā nodrošināt pakalpojumu iespējami vairākiem klientiem, ir pāreja no individuālām uz grupu nodarbībām. D.Trapenciere klāsta: “Pro­tams, tiem, kuriem ir nepieciešamas individuālās nodarbības, tās arī turpinās. Bet, piemēram, fizioterapijā ir zemas intensitātes un lielākas intensitātes grupu terapijas, kurās klientus iespējams sadalīt atbilstoši viņu varēšanai. Un pat masiere ir izveidojusi nelielu grupu, kur māca dalībniekiem veikt pašmasāžu. Arī Drāmas terapija bieži notiek grupā.” Viņa vērtē: “Jā, individuālo nodarbību daudzums ir samazinājies, bet mums ir izdevies dienas centru saturu padarīt vēl kvalitatīvāku, saturīgāku, ikdienā cilvēki neizjūt zaudējumu. Esam mainījušies tā, lai atbalsts būtu vēl mērķtiecīgāks.”
Rehabilitācijas pakalpojumu dažādībai un pieejamībai nevalstiskās organizācijas sadarbojas gan savā starpā, gan ar Sociālo dienestu. Tā Dita Trapenciere teic: “Terapijas, kādas ir iespējams saņemt kā rehabilitācijas pakalpojumu, ir dažādas. Vienas    pieejamas “Pērlē”, citas “Brī­nummājā”. Ir bērni, kuri pie mums apmeklē dienas centru, bet rehabilitācijas pakalpojumus saņem “Brīnum­mājā”.
        “Pērlē” un “Brīnummājā” vienmēr meklē iespēju, kā labāk piesaistīt speciālistus, lai vajadzīgais atbalsts bērniem ar invaliditāti būtu pieejams. ““Pērlē” samazinājās slodze audiologopēdei, kura brauc no Rīgas, nevarējām nodrošināt pilnu darba dienu, tikai četras stundas. Saprotams, speciālistei tas nav izdevīgi. Sa­vukārt “Brīnummāja” meklēja audiologopēdu. Un tagad speci­āliste dienas pirmajā pusē ir pie mums, dienas otrajā pusē – otrā biedrībā. Savukārt, tā kā “Brī­num­mājā” vairs nav psihologa pakalpojuma, sadarbojamies ar Sociālo dienestu, kur šāds pakalpojums ir pieejams.”
      Runājot par papildu finansējuma piesaisti, D.Trapenciere atzīst: “ES jaunā plānošanas perioda finansējums vēl nav pieejams, iepriekšējais beidzies, no Eiropas fondiem papildu naudu patlaban nevaram piesaistīt. Ja parādīsies atbilstošas programmas, Latvijas vai starptautiskās, kurās varēsim startēt, to noteikti darīsim.”

“Brīnummāja” piedalās projektos, aicina ziedot

      Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” piedāvā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Pērn tos saņēma vairāk nekā 80 bērni ar invaliditāti, mazie klienti nebija tikai Cēsu novada iedzīvotāji, brauca arī no citām vietām, dažādām pašvaldībām. Biedrības vadītāja Liena Grau­dule teic: “Mūsu klientiem pakalpojumus galvenokārt finansēja DI projekts “Vidzeme iekļauj”, bet nozīmīgu daļu atbalsta pasākumu apmaksājām, piesaistot līdzekļus citos sociālās jomas projektos.”
      Astoņos gados “Brīnummāja”    piesaistījusi apmēram 610 tūkstošus eiro. Tas ļāvis paplašināt dažāda spektra pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti un viņu vecākiem pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.
      Biedrība turpina sekot iespējām iegūt finansiālu atbalstu sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem ES fondu programmās, bet apzinās, ka nākamajā plānošanas periodā iespēju piesaistīt naudu būs mazāk. “Tā kā ir skaidrs, ka šai jomai būs nepieciešams papildu finansējums, līdzcilvēku un uzņēmumu ziedojumi būs visnozīmīgākais finansējuma avots. Kā organizācija mēs darīsim visu, lai aizstāvētu šo bērnu vajadzības, tādēļ gada garumā plānojam uzrunāt līdzcilvēkus un uzņēmumus veikt labos darbus kopā un ar ziedojumu atbalstīt šīs ģimenes. Arī tagad ikviens var ziedot lietotnes “Mobilly” sadaļā “Ziedojumi”, izvēloties “Brīnummāju”. Visi ziedojumi, kurus saņemsim, tiks novirzīti atbalsta programmu finansēšanai.”

Maf Webam

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Saglabāt Līgatnes vēsturi

22:14
11.02.2025
33

Anita Jaunzeme: “Ja nav vēstures, nav vietas” Viņa ir līgatniete. Te dzimusi, pilsētā aizvadīts arī darba mūžs. “Jau no bērnības, ne­dod Dievs, ja kāds kaut ko sliktu pateica par manu Līgatni! Kad sabrauca radi, par to labprāt stāstīju. Visiem te patika, un biju lepna,” saka Anita Jaunzeme, uzsverot, ka vieta veido cilvēku, bet cilvēks vietu […]

Rosināt jauniešus

22:05
11.02.2025
74

Nodrošināt ikvienam jaunietim līdzvērtīgas iespējas saņemt to, ko piedāvā pašvaldības darbs ar jaunatni– tāds ir mērķis šīs jomas pārvaldības reorganizācijai Cēsu novadā. Līdz pagājušā gada novembrim novadā nebija vienotas struktūras. Tagad Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē darbojas Jaunatnes lietu nodaļa, kas apvieno jaunatnes speciālistus, kuri iepriekš strādāja pašvaldības apvienību pārvaldēs. Nodaļā ir septiņi darbinieki: […]

Aktuāli. Jauniešu smēķēšanas atkarību mazināšana un pieejamības ierobežošana

12:20
07.02.2025
34

No šī gada stājās spēkā grozījumi Tabakas likumā jeb “Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, kas paredz aizliegumu pārdot un iegādāties tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās cigaretes un uzpildes tvertnes personām, kas jaunākas par 20 gadiem. Aizliegti arī elektronisko cigarešu aromatizētāji, izņemot ar […]

Intervija. Draudzīgs cēsnieku projekts

12:13
07.02.2025
127

Aizrautīgais matemātikas skolotājs, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas dibinātājs un pirmais direktors, piebaldzēns Jānis Endele jaunībā Latvijas Universitātē studēja skaitļošanas tehniku un neplānoja kļūt par skolotāju. Tiešu otrādi, pēdējā kursā mēģināja izšmaukt no obligātās pedagoģiskās prakses. Mēģinā­jums bija tik “neveiksmīgs”, ka turpmāk mūža lielāko daļu viņš veltīja matemātikas mācīšanai skolā un izcilības pamanīšanai un godā […]

Aktuāli. Gatavojas Skolu un jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem

12:07
07.02.2025
30

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki no 5. līdz 13. jūlijam notiks Rīgā. Būs dažādi pasākumi un koncerti, tajā skaitā tradicionālais dalībnieku gājiens, tautas deju lielkoncerts “Es atvēru Laimas dārzu” Daugavas stadionā, kā arī noslēguma koncertus “TE-AUST” Mežaparka Lielajā estrādē. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra, […]

Lasīšana rada kopību

17:29
31.01.2025
47

Cēsu novadā darbojas vairāki lasītāju klubi, turklāt ne tikai bibliotēkās, bet arī muzejā un skolā. Tikšanās biežums, apmeklētāju skaits un arī kluba formāts ir atšķirīgs. Dažā katrs pastāsta par jaunāko izlasīto darbu, citos visi lasa vienu grāmatu, kuru pārrunā. Tomēr visus vieno ne tikai vēlme lasīt, bet arī satikt dažādu paaudžu cilvēkus, sarunāties, diskutēt, iepazīt […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
5
4
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi