Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Jūlijs, Ainis

Līdzdalība. Sociālie pakalpojumi

Iveta Rozentāle
11:31
12.03.2024
33
Di Nvo

REHABILITĀCIJA IR BŪTISKA. Viens no “Brīnummājas” rehabilitācijas pakalpojumiem ir Kanis terapija. Foto: no albuma

Sociālajā dienestā būtiska ir sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir papildu resurss paš­valdības funkciju izpildei. Nevalstiskās organizācijas nodrošina sociāli būtiskas vajadzības, piemēram, zupas virtuvi, pusdienas vientuļajiem senioriem, palīdzību ukraiņiem. Svarīga sadarbības joma ir deinstitucionalizācijas (DI) projektā attīstīto pakalpojumu turpināšana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Sadarbojoties var paveikt daudz

Vairākus gadus līdz pērnajam rudenim DI pakalpojumus sedza Eiropas Sociālā fonda finansējums projektam “Vidzeme iekļauj”. “Druva” jau rakstīja, ka turpmāk šie pakalpojumi pašvaldībām jānodrošina no sava    maka, bet izmaksas būtiski palielinājušās, nav iespējams līdzšinējo nodrošināt pilnā apmērā.

Nevalstiskās organizācijas (NVO), kas sniedz šos pakalpojumus, nāk talkā ar savu līdzfinansējumu, kas piesaistīts no citiem projektiem vai ziedojumiem, savstarpēji sadarbojoties, lai speci­ālisti būtu ieinteresēti arī turpmāk strādāt novadā. Nevalstiskās organizācijas vērsās pie Cēsu novada pašvaldības ar saviem priekšlikumiem, kā mērķgrupai arī turpmāk nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus.

Iesaistās visi – pašvaldība, NVO, vecāki

      Valsts uzņēmusies finansēt daļu DI pakalpojumu pieaugušajiem, skaidro Cēsu novada paš­valdības Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, bet ne bērniem: “Tomēr gan mēs, Sociālais dienests, akcentējām, ka bērniem atbalsts jāturpina, gan arī sabiedriskās organizācijas – “Rīgas pilsētas Rūpju bērns”, “Cerību spārni”, “Brīnummāja” – bija aktīvas. “Brīnummāja” iesaistījās arī ar savu līdzfinansējumu, un pašvaldība atrada papildu līdzekļus budžetā bērnu turpmākai rehabilitācijai.”
      “Druva” jau rakstīja, ka sākotnēji pašvaldība bija paredzējusi finansējumu bērniem 400 eiro apmērā. Tad vietavara saņēma 97 iedzīvotāju parakstītu priekšlikumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem palielināt finansējumu līdz 600 eiro gadā. Paš­valdības Sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdē deputāti vērtēja, ka situācijā, lai īpašo bērnu veselības stāvoklis nepasliktinātos, vajadzētu palielināt finansējumu līdz 600 eiro vienai personai, un to arī izdarīja.
    Biedrība “Brīnummāja” apņēmusies piesaistīt finansējumu, piedaloties projektos, un arī savus līdzekļus, lai nodrošinātu pakalpojumus bērniem. Tā pašvaldības un biedrības kopā vienam bērnam var apmaksāt vajadzīgo līdz tūkstoš eiro gadā, bet vecāku līdzfinansējums būtu līdz 400 eiro gadā jeb deviņi eiro par nodarbību.    Domes priekšsēdētājs Jānis Ro­zenbergs Sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdē norādīja, ka tādējādi visas puses ir finansiāli iesaistītas un līdzatbildīgas.
      Biedrības “Brīnummāja” vadītāja Liena Graudule vērtē: “No­slēdzoties ES plānošanas periodam un Eiropas Sociālā fonda apmaksātajam projektam, ir divējādas sajūtas. No vienas puses, ir ļoti liels gandarījums, ka mums kopā izdevās izveidot vērienīgu un, galvenais, kvalitatīvu, klientu vajadzībām paredzētu atbalsta sistēmu. Gandarījums par katru sasniegto terapijas mērķi, par katru bērnu, kurš spēris soļus attīstībā. No otras puses, ir atbildība, kā par šiem bērniem rūpēties turpmāk, kā arī par projektos sasniegtā pēctecību un ilgtspēju. Visu 2023. gadu notika plašas diskusijas starp ministrijām, citām atbildīgajām institūcijām un pašvaldībām par pakalpojumu finansēšanu. Diemžēl sociālo rehabilitāciju neiekļāva minimālajā pakalpojumu grozā, tātad atbildību par tālāku atbalstu bērnu ar invaliditāti attīstībai valstiskā līmenī tā īsti neviens neuzņēmās.
      Mēs kā mērķa grupas interešu aizstāvji pieļāvām tādu attīstības scenāriju, tādēļ jau laikus veidojām rezerves fondu un aktīvi rīkojām ziedojuma kampaņas, lai bērni saņemtu nepieciešamo atbalstu.”
      Arī biedrības “Cerību spārni” vadītāja    Eva Viļķina uzteica labo sadarbību ar pašvaldību, vietvaras ieklausīšanos nevalstiskajās organizācijās, tā rodot optimālo variantu, lai turpinātu sniegt nepieciešamos pakalpojumus. Bied­rības “Rīgas pilsētas Rūpju bērns”, kas nodrošina Cēsu atbalsta centra “Pērle” darbību, arī atzīst, ka kopējais darbs sekmējies. “Pērles” vadītāja Dita Trapen­ciere saka: “ES apmaksātajā DI projektā rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanā klienti bija ļoti, ļoti labā situācijā. Pašreizējā vienošanās ar pašvaldību ļauj turpināt nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu.”

Nevalstiskās organizācijas meklē dažādus risinājumus

      Tā kā speciālistu, kas īsteno rehabilitācijai nepieciešamos pakalpojumus, slodze    samazinājusies, viena no iespējām, kā nodrošināt pakalpojumu iespējami vairākiem klientiem, ir pāreja no individuālām uz grupu nodarbībām. D.Trapenciere klāsta: “Pro­tams, tiem, kuriem ir nepieciešamas individuālās nodarbības, tās arī turpinās. Bet, piemēram, fizioterapijā ir zemas intensitātes un lielākas intensitātes grupu terapijas, kurās klientus iespējams sadalīt atbilstoši viņu varēšanai. Un pat masiere ir izveidojusi nelielu grupu, kur māca dalībniekiem veikt pašmasāžu. Arī Drāmas terapija bieži notiek grupā.” Viņa vērtē: “Jā, individuālo nodarbību daudzums ir samazinājies, bet mums ir izdevies dienas centru saturu padarīt vēl kvalitatīvāku, saturīgāku, ikdienā cilvēki neizjūt zaudējumu. Esam mainījušies tā, lai atbalsts būtu vēl mērķtiecīgāks.”
Rehabilitācijas pakalpojumu dažādībai un pieejamībai nevalstiskās organizācijas sadarbojas gan savā starpā, gan ar Sociālo dienestu. Tā Dita Trapenciere teic: “Terapijas, kādas ir iespējams saņemt kā rehabilitācijas pakalpojumu, ir dažādas. Vienas    pieejamas “Pērlē”, citas “Brī­nummājā”. Ir bērni, kuri pie mums apmeklē dienas centru, bet rehabilitācijas pakalpojumus saņem “Brīnum­mājā”.
        “Pērlē” un “Brīnummājā” vienmēr meklē iespēju, kā labāk piesaistīt speciālistus, lai vajadzīgais atbalsts bērniem ar invaliditāti būtu pieejams. ““Pērlē” samazinājās slodze audiologopēdei, kura brauc no Rīgas, nevarējām nodrošināt pilnu darba dienu, tikai četras stundas. Saprotams, speciālistei tas nav izdevīgi. Sa­vukārt “Brīnummāja” meklēja audiologopēdu. Un tagad speci­āliste dienas pirmajā pusē ir pie mums, dienas otrajā pusē – otrā biedrībā. Savukārt, tā kā “Brī­num­mājā” vairs nav psihologa pakalpojuma, sadarbojamies ar Sociālo dienestu, kur šāds pakalpojums ir pieejams.”
      Runājot par papildu finansējuma piesaisti, D.Trapenciere atzīst: “ES jaunā plānošanas perioda finansējums vēl nav pieejams, iepriekšējais beidzies, no Eiropas fondiem papildu naudu patlaban nevaram piesaistīt. Ja parādīsies atbilstošas programmas, Latvijas vai starptautiskās, kurās varēsim startēt, to noteikti darīsim.”

“Brīnummāja” piedalās projektos, aicina ziedot

      Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” piedāvā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Pērn tos saņēma vairāk nekā 80 bērni ar invaliditāti, mazie klienti nebija tikai Cēsu novada iedzīvotāji, brauca arī no citām vietām, dažādām pašvaldībām. Biedrības vadītāja Liena Grau­dule teic: “Mūsu klientiem pakalpojumus galvenokārt finansēja DI projekts “Vidzeme iekļauj”, bet nozīmīgu daļu atbalsta pasākumu apmaksājām, piesaistot līdzekļus citos sociālās jomas projektos.”
      Astoņos gados “Brīnummāja”    piesaistījusi apmēram 610 tūkstošus eiro. Tas ļāvis paplašināt dažāda spektra pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti un viņu vecākiem pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.
      Biedrība turpina sekot iespējām iegūt finansiālu atbalstu sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem ES fondu programmās, bet apzinās, ka nākamajā plānošanas periodā iespēju piesaistīt naudu būs mazāk. “Tā kā ir skaidrs, ka šai jomai būs nepieciešams papildu finansējums, līdzcilvēku un uzņēmumu ziedojumi būs visnozīmīgākais finansējuma avots. Kā organizācija mēs darīsim visu, lai aizstāvētu šo bērnu vajadzības, tādēļ gada garumā plānojam uzrunāt līdzcilvēkus un uzņēmumus veikt labos darbus kopā un ar ziedojumu atbalstīt šīs ģimenes. Arī tagad ikviens var ziedot lietotnes “Mobilly” sadaļā “Ziedojumi”, izvēloties “Brīnummāju”. Visi ziedojumi, kurus saņemsim, tiks novirzīti atbalsta programmu finansēšanai.”

Maf Webam

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Identitāte. Apģērbs

12:10
12.04.2024
28

Apģērbs un koptēls ir tas, ko,  kādu pirmo reizi satiekot, uzreiz pamanām. Pirmais iespaids rada priekšstatu par cilvēka personīgo un arī sociālo identitāti. Apģērbs ir kā valoda, kuru lietojam, pat ja to neapzināmies. Identitāte ir parādību kopums, ko cilvēks uzskata par sev raksturīgu un nozīmīgu: personīgā identitāte – kā uztveru sevi, sociālā identitāte – pie […]

Līdzdalība. Mārsnēnu kopiena

11:50
12.04.2024
19

Teju divi gadi būs pagājuši, kopš izveidojusies aktīvo mārsnēniešu kopiena “Tev, mārsnēnieti!”. Kopiena atjaunoja iecienītos sporta svētkus Mārsnēnos, izveidoja jaunas tradīcijas: pasākumu “Kopā būšana pirms Ziemassvētkiem”, pagasta centrā veido pavasara ziedu pīni, ik gadu to pagarinot. Mārsnēnieši īsteno dažādus projektus vides labiekārtošanā. Pērn pie apgaismes stabiem izvietoja latvisko rakstu karogus, ierīkoja velosipēdu remonta ekspresstaciju. Kopiena […]

Identitāte. Saglabāt amatu prasmes

08:08
09.04.2024
24

Amatu pratēji 16.reizi vēra durvis un rādīja savas prasmes pasākumā “Satiec savu meistaru!”. Nedēļas nogalē Vidzemē ikviens interesents varēja iepazīties ar 218 dažādu tradicionālo amatu meistaru darbu un to pamēģināt arī pats. Nākamajās brīvdienās tas notiks citur Latvijā. Līdzīgi pasākumi ir arī citviet Eiropā, sākumā “Satiec savu meistaru!” arī bija daļa no Eiropas Amatniecības dienām, […]

Nacionāli lemtais

07:57
09.04.2024
28

Izglītības reforma vismaz pāris gadu ir kā karsts kartupelis, ko mētā no rokas rokā, bet līdz ēšanai, lasi, ieviešanai, tā arī netiek. Par vispārējās izglītības iestāžu tīkla reformu un jauno pedagogu darba samaksas modeli “Programma skolā” joprojām ir karstas diskusijas. Reforma nevirzās uz priekšu tik ātri, kā cerēts. Ministru prezidente Evika Siliņa un izglītības ministre […]

Līdzdalība. Kopt vidi

09:10
05.04.2024
33

Kopā var vairāk izdarīt, bet vienam ir jāsāk, jāparāda, ka kaut ko vispār var paveikt. Un tas ir stāsts par optimistiem un pesimistiem, arī darītājiem un vērotājiem. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par līdzdarbību, par to, ka iedzīvotājiem pašiem jābūt aktīvākiem darītājiem savas dzīves, apkaimes pilnveidošanā, jāveido domubiedru grupas. Bet, lai ugunskuru iekurtu, vajag gan […]

Identitāte. Vienmēr paliek cēsnieki

09:30
03.04.2024
47

Izrādās, aiz klasiskā “dzimtās pilsētas lepnuma”, ko izjūt daudzi, slēpjas arī daudz psiholoģijas. Lielākajai daļai cilvēku vissiltākās atmiņas saistās ar bērnību. Tieši tās mūs vieno ar dzimto pilsētu. Mūsu dabā ir vēlme “piederēt”. Kad pieaugušie atceras to laiku, kad viņiem bija izteikta piederības sajūta, tā parasti sakņojas dzimtajā pilsētā. Veidi, kā paust lepnumu un mīlestību […]

Tautas balss

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
10
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
36
9
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Emocijas pašiem un skatītājiem

08:18
09.04.2024
25
Druva raksta:

“Skatītāju vārdā paldies deju grupas “Viva” vadītājai Ingai Cipei un dejotājām par izcili emocionālo 25 gadu jubilejas koncertu,” ar prieku par pasākumu sacīja cēsniece Maija Ozoliņa.

Sludinājumi