Sestdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Līdzdalība. Palīdz sociālie mediji

Anna Kola
08:24
26.03.2024
150
Hands Holding Smartphone Social Media Concept

FOTO: freepik.com

Sociālie tīkli mūsu ikdienā kļuvuši ļoti nozīmīgi. Tajos dalās ar informāciju un idejām, satiekas, atbalsta, diskutē un strīdas, tajos veidojas kopienas. Savs konts “Facebook”, “Instagram” un “Draugiem.lv” vietnēs ir arī daudzu pagastu un pilsētu iedzīvotājiem. Arī Cēsu novadā. Tur runā par aktuālo, aicina piedalīties vietējās norisēs un līdzdarboties citos veidos – gan ar viedokļu paušanu un apmaiņu, gan savu ideju popularizēšanu, gan dažkārt arī ar vietējās produkcijas un pakalpojumu piedāvāšanu. Par to, cik svarīgi sociālie mediji ir pagasta un novada kultūras, sociālās un ekonomiskās dzīves veicināšanā, “Druva” jautāja vairāku mūsu novada pagastu soci­ālo tīklu kontu administratoriem.

Mērķis – radīt platformu, kurā par sevi stāstīt plašākai auditorijai

“Uzzini, kas jauns Skujenē, satiec Skujenes ļaudis, baudi Skujenes labumus un priecājies par Skujeni!” Tāds sauklis rindojas Facebook vietnes “Skujene aicina!” lapā, kas izveidota 2020.gadā. Tai ir teju 650 sekotāju.

    Liene Margeviča, viena no “Skujene aicina” administratorēm un pagasta aktīvistēm, piekrīt, ka tas nav maz. “Tas ir vienīgais instruments, ar kuru varam stāstīt par sevi. Esam aktīva kopiena, kad sākām darboties, sapratām, ka ir vajadzīga arī reklāma. Tā, protams, maksā naudu, kuras mums kā kopienai nav. Sociālais medijs ir viens no veidiem, kā to īstenot bez maksas,” pauž L.Margeviča.

Kopienas mērķis ir pārstāvēt visa vecuma skujeniešus, lai iesaistītu viņus vietējās dzīves aktualitātēs, rosināt sadarboties un līdzdarboties, kā arī izmantot dažādas pašvaldības un citu institūciju atbalsta formas, lai pilnveidotu pagasta ikdienu. L.Margeviča atzīst, ka gribētu, lai kāds aktīvais Skujenes jaunietis uzņemtos izveidot Instagram vai TikTok kontu, lai arī jaunāko paaudzi sasniegtu informācija par Skujeni. Liene piebilst, ka šajā virzienā iestrādes jau ir. “Starp aktīvajiem ir arī jaunāki cilvēki, kas labprāt iesaistās, tāpēc ticu, ka drīz nonāksim arī līdz saviem Instagram un TikTok kontiem. Jaunieši Sku­jenes kopienas vajadzībām gan fotografē, gan īsteno dažādas ar datoriem un IT saistītas lietas.”

Feisbukā skujenietes darbojas aktīvi, ir pat divi Skujenes konti. “Skujene aicina!” publisko norises un aktuālo informāciju par pagastu, un ir arī grupa, kurā lielākoties cilvēki dalās ar sludinājumiem, reklāmu. “Grupā jebkurš var ielikt informāciju, bet lapā “Skujene aicina!” visi ieraksti iet caur administratoru, manu un Signes Šlosbergas izvērtēšanu. Mērķis – lai šī lapa nekļūst par reklāmas platformu uzņēmumiem, bet tajā ir daudzpusīgāka informācija,” teic L.Margeviča.

Viņa atzīst, ka informācijas apritē un līdzdalības veicināšanā sociālajiem medijiem ir liels nopelns, tomēr nevar noliegt, ka ir cilvēki, visbiežāk vecākā paaudze, kas sociālos tīklus nelieto vai pārzina slikti. “Šiem cilvēkiem dažkārt informāciju nodot ir sarežģītāk. Par visiem lielākajiem notikumiem Skujenē gan vienmēr ir arī afišas drukātā veidā, ko izvietojam publiskās vietās pagasta centrā. Bet, kā jau minēju, ievietot maksas reklāmu nevaram atļauties. Tādēļ ir daļa informācijas, kas patiešām pieejama vien feisbuka kontā “Skujene aicina!”.”

L.Margeviča gan uzsver, ka cilvēki, kas izmanto sociālos tīklus, ar tur pamanīto dalās ar radiem, draugiem un paziņām, kas soci­ālos tīklus vai internetu neizmanto vai to dara ļoti reti. “Dzīvojam tādā laikmetā, kad tehnoloģijām ir ļoti liela loma. Tur neko nevar darīt – varam vien šīs priekšrocības izmantot savā labā. Ja vēl pirms divdesmit gadiem mēs sludinājumu ieliktu “Druvā”, kuru patiešām izlasītu lielais vairums skujeniešu, tagad šo cilvēku skaits būtu samērā mazs, tāpēc ir jāizmanto tas, ko cilvēki lieto visvairāk, – sociālie tīkli,” piebilst L.Margeviča.

Jautāta, vai “Skujene aicina!” administrēšanas laikā ir nācies saskarties ar sociālo tīklu negatīvo pusi, viņa teic, ka nē. “Šādas pieredzes nav bijis. Vismaz ne mūsu lapā.” Lielais vairākums “Skujene aicina!” apmeklētāji ir skujenieši.

Sociālie tīkli – informācijas apmaiņai arī kultūras dzīvē

    Iespēju aicināt iedzīvotājus piedalīties, sadarboties, būt aktīviem izmanto arī kultūras dzīvē. Nītaures kultūras nama vadītājs un Facebook vietnes lapas ar tādu pašu nosaukumu administrators Rihards Vītols gan atzīst, ka šajā jomā sociālo mediju vide nav vienīgais rīks, ko izmantot, lai nodotu informāciju. Viņš arī piekrīt, ka daļa cilvēku Nītaurē sociālos tīklus neizmanto vai neprot to izdarīt, tāpēc ir svarīgi par kultūras dzīvi dalīties arī ierastajā veidā – ar afišām. “Daudz informācijas izplatās arī no mutes mutē. Daļa par aktuālo uzzina citās pašvaldības ziņās, tostarp Amatas apvienības pārvaldes mājaslapā,” tā R.Vītols.
Nītaures pagasta dzīvē kultūras notikumiem ir nozīmīga vieta un cilvēki iesaistās dažādās nodarbēs. “Ja ņemam vērā, ka Nītaurē nemaz tik daudz to iedzīvotāju nav, esam ap 700, tad jāteic, ka cilvēki labprāt iesaistās dažādās aktivitātēs. Taču vienmēr jau šķiet, ka var būt labāk. Es redzu, ka kultūras nama lapas ierakstus pamana, dalās ar tiem, laiko, komentē. Aktivitāte no nītauriešiem ir.” Nītaures kultūras nama Facebook lapa pastāv trīs gadus, un tai ir gandrīz 400 sekotāju. Kā teic R.Vītols – tā ir vairāk nekā puse nītauriešu.

Vispirms klātbūtne feisbukā, vēlāk dibina biedrību

“Lai kur Tu arī būtu – Tu vienmēr būsi savējais! Biedrība savējiem Vecpiebalgā, Latvijā un plašajā pasaulē,” tāds ir biedrības “Vecpiebalga savējiem” sauklis, kas interesentus uzrunā Facebook grupā ar šādu pat nosaukumu.

    Biedrība dibināta 2021.gada pavasarī. Biedrības pārstāve un Facebook grupas “Vecpie­balga savējiem” administratore Linda Ķaukule sāsta, ka biedrība tapusi tieši tāpēc, ka šajā grupā novērota liela atsaucība, interese par to, kas Vecpiebalgā notiek.

“Feisbukā cilvēkiem ir iespēja brīvi izteikties. Sapratām, ka vecpiebaldzēniem trūka tādas pulcēšanās vietas, sevišķi jau mūsdienās – izteikti digitālā laikmetā. Tādēļ šķita pašsaprotami izveidot feisbuka grupu.”

L.Ķaukule teic, ka kopš pirmās dienas šajā grupā dalībnieku skaits arvien palielinās. “Bet sapratām, ka ir vajadzīga ne tikai virtuāla, bet arī reāla sadarbība. Tā tapa arī biedrība “Vecpiebalga savējiem”.”

L.Ķaukule gan atzīst, ka Facebook grupas darbības laikā nācies saskarties arī ar negatīvo pusi – proti, abi ar vīru Edžu ir šīs grupas izveidotāji, administratori, un bijis laiks, kad cilvēki bijuši negatīvi noskaņoti par to, par ko kontā vēstīts. “Mums ticis pārmests, ka nodarbojamies ar cenzūru. Tā nekad nav bijis. Grupa ir atvērta jebkuram viedoklim, ja vien tie vairāk vai mazāk ir par Vecpiebalgu un šobrīd arī Cēsu novadu,” tā L.Ķaukule, uzverot, ka grupas dibināšanas mērķis ir vēlme, lai cilvēkiem ir iespēja dalīties ar informāciju par to, kas, kur, kad un kā notiek.

“Piemēram, bija doma, lai cilvēki varētu dalīties ar tādu vienkāršu faktu , kad kurš dodas uz Rīgu. Tā būtu iespēja kādam pievienoties braucienā vai kaut ko aizvest un atvest. Feisbuks ir veids, kā piedāvāt ātru bezmaksas informācijas apmaiņu. Ir skaidrs, ka veidot un uzturēt lietotni tikai Vecpiebalgas vajadzībām būtu ļoti dārgi. Uzskatu, ka nav jāizgudro ritenis no jauna, bet jāizmanto tie resursi, kas ir pieejami.”

Lai pievienotos grupai, jāpiesakās administratoram, kurš izvērtēs pieteikumu. “Ar vīru izskatām katru, kas vēlas pievienoties, vai ir pamats būt šādā Vecpiebalgas grupā. Nevē­lamies grupā redzēt viltus profilus vai tirgotājus, kas agresīvi dalās ar reklāmu.”

L.Ķaukule min, ka dati par dalīšanos ar ierakstiem un komentāri liecina, ka cilvēki katru ierakstu izvērtē, ņem vērā. “Ir svarīgi, lai cilvēkiem informācija neapniktu. Cenšamies atrast kaut ko jaunu. Primāri ļoti atbalstām Vecpiebalgas uzņēmumus, it sevišķi mājražotājus. Dzirdam atsauksmes no šiem cilvēkiem, ka, tieši pateicoties mūsu grupai un tur ieliktajai informācijai, visa viņu ražotā produkcija izpirkta. Ļoti cenšos, lai būtu oriģinālieraksti, lai nebūtu pārkopēta informācija no citām lapām un vietnēm,” teic L.Ķaukule.

Viņa min piemēru, kad nesen veikusi ierakstu par to, ka kāds grupas biedrs piedāvā ķirbjus, un dienu vēlāk viņš ziņojis, ka visi ķirbji atdoti. “Tas parāda, cik ļoti noderīgas šāda veida grupas un lapas ir tīri praktiskām vajadzībām.” Viņa gan nenoliedz, ka arī vēlētos, lai iedzīvotāji būtu aktīvāki. “Ir skaidrs, ka visi cilvēki ir aizņemti, nav daudz brīva laika sociālajiem tīkliem un vietējā mēroga grupām. Tomēr ir liels prieks par katru, kas apmeklē pasākumus vai dalās ar kādu komentāru internetā. Ir skaidrs, ka katrs cilvēks savam novadam dod tik, cik viņš var, un tas ir pareizi,” teic L.Ķaukule. “Dažkārt grupu izmantoju tam, lai noskaidrotu cilvēku viedokli, izveidojot kādas aptaujas, anketas. Savulaik esmu centusies vedināt cilvēkus uz politiskām pārdomām. Vēlāk dzirdam, ka paši paš­valdību cilvēki, deputāti ļoti seko līdzi arī nosacīti nelielām viedokļu apmaiņām, aptaujām. Tā kā katra šāda darbība ir noderīga.” Grupā “Vecpiebalga savējiem” šo­brīd ir vairāk nekā 5,5 tūkstoši dalībnieku.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Identitāte. Tautastērps

21:03
28.03.2025
26

Katrs meistars atstāj savu rokrakstu Foto: Aija Jansone, Dagnija Kupče. “Piebalga ir, bija un būs”, Aušanas darbnīca “Vēverīšas”. 2014 Dziesmu svētku gājiens ir latviešu tautastērpu parāde. Katrs novads lepojas ar savām krāsām un rakstiem un kopā veido Latvijas identitāti. Kā ikdienas tērpi kļuva par mantojumu, ar ko lepojamies, kā tie gadsimtu gaitā mainījās, kā tos valkājam šodien, […]

Civilā aizsardzība

20:45
28.03.2025
109

Izstrādāts likumprojekts un paredzēts finansējums patvertņu ierīkošanai Valdība apstiprinājusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozīju­mi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Tas paredz un nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī nosaka regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā. Patvertne ir būve vai tās daļa, […]

Krājaizdevu sabiedrības. Vai attīstīsies

11:06
25.03.2025
51

Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību  (KKS)  sektoru izstrādājusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegusi Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumu priekšlikumus, lai KKS, kuras to var un vēlas, varētu uzsākt plašāka juridisko personu loka kreditēšanu. Pašlaik Latvijā darbojas 23 KKS, kas pārvalda aktīvus 29,7 miljonu eiro apmērā. Krājaizdevu sektors ir neviendabīgs. Piecu […]

Identitāte. Vārds, nosaukums, zīmols

21:19
21.03.2025
31

Uzņēmējiem, radot pārtikas produktus, ļoti būtiska ir nosaukuma izvēle. Daļa izvēlas produkta un pat uzņēmuma nosaukumā ietvert vietvārdu, tā to izceļot un kļūstot par daļu no apdzīvotās vietas identitātes. Restorāns “Pavāru māja” Līgatnē atrodas vēsturiskajā dzemdību namā, produktu uzglabāšanā tiek izmantoti senie Līgatnes smilšakmens pagrabi, ēdienu gatavo no sezonā pieejamiem produktiem. Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” […]

Zaube. Būt sava pagasta saimniekiem

11:47
18.03.2025
165

Zaubes pagastā šī gada sākumā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 712 iedzīvotāji. Kā jau laukos, vasarās te cilvēku vairāk, jo sabrauc vasarnieki, ziemās pagastā klusāks. Taču Zaubes vārds daudziem Latvijā ir pazīstams gan kā skaista, ainaviska vieta, gan saistās ar aktīviem cilvēkiem, kuri līdzdarbojas kopīgam mērķim – lai pagastā paši dzīvotu sakoptā vidē, lai garāmbraucēji piestātu. […]

Intervija. Obligātā mīlestības deva

21:06
14.03.2025
380

Zvannieku mājas Vaives pagastā ir mācītāja un teoloģijas pasniedzēja Jura Cālīša un pedagoģes Sandras Dzenītes-Cālītes izveidots patvērums dzīves ievainotajiem. Te pajumti, atbalstu un rūpes saņem līdz pat 20 bez vecāku un tuvinieku gādības palikuši bērni, jaunieši un arī pieaugušie ar īpašām vajadzībām. Šeit viņiem ir radīta    droša un brīva vide, kurā attīstīties, kļūt patstāvīgiem, […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
18
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
29
14
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi