Kā pierādīt, ka vainojama bedre

Siguldietis Jānis Blūms ar mopēdu regulāri brauc uz Cēsīm. Pirms diviem gadiem tieši Cēsīs, vasarā braucot pa Lenču ielu virzienā uz Meža kapiem, viņš ar mopēdu iebrauca lietus ūdens notekūdeņu savākšanas gūlijā un asfalta iesēdumā ap to, krita un traumēja plecu. Tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas cietušo nogādāja Vidzemes slimnīcā.

2023.gada septembrī Jānis Blūms nolēma vērsties Cēsu novada pašvaldībā,    prasot “kompensācijas izmaksu sakarā ar notikušo ceļu satiksmes negadījumu”, norādot, ka pašvaldības bezdarbības rezultātā ir noticis ceļu satiksmes negadījums, kā rezultātā viņš guvis traumas. Lai gan pašvaldība apstiprināja, ka tās pienākums atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem ir nodrošināt ceļu satiksmei drošā stāvoklī, tomēr norādīja, ka ceļa labošanā rīkojusies atbilstoši noteikumiem, tādēļ nevar izmaksāt kompensāciju par morālo kaitējumu.

Cietušais vairākkārt atkārtoti vērsies pašvaldībā, ticies klātienē, lai rastu risinājumu, un šobrīd vēlējās dalīties savā nepatīkamajā atgadījumā arī ar avīzi, jo nav mierā ar pašvaldības lēmumu.

Negadījums – kaitējums fiziskajai un morālajai veselībai

Valsts policijas sastādītajā ceļu satiksmes protokolā par Jāņa Blūma kritienu ar mopēdu 2023.gada vasaras sākumā atzīmēts, ka vadītājam ir ķivere, mopēda riepas ir atbilstošas sezonai un ir atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Protokolā arī norādīts, ka transportlīdzeklim pēc negadījuma ir konstatēti bojājumi labajā priekšējā un labajā aizmugurējā spārnā. Ceļu satiksmes negadījuma vietā konstatēto apstākļu aprakstā fiksēts, ka negadījums noticis dienas gaišajā laikā, gaisa temperatūra +21 grāds, ir skaidrs un saulains, brauktuve ir sausa, redzamību netraucē krūmi, celtnes vai kas cits. Brauktuves platums ir 7,2 metri, kustības joslas – divas. Asfaltā iegrimusī gūlija atradusies 1,1 metru no ietves. Gūlijas iegrimes – bedres – dziļums nav norādīts, bet ir fotogrāfijas.

Vidzemes slimnīcā, kur J.Blūmu nogādāja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, secināts, ka pacientam ir galvas sasitums, sāpes un rokas kustību ierobežojums pleca locītavā, pleca rotatoru muskuļu un cīpslu apvalka bojājumi, elkoņa un plaukstas nobrāzums.

Jānis Blūms iesniegumā paš­valdībai prasa izmaksāt “kompensāciju 1200 eiro par nodarīto kaitējumu fiziskajai un mentālajai veselībai, kā arī morālajam komfortam”. Pašvaldība lūgusi konkretizēt iesniedzēja prasījumu un iesniegt izdevumu apliecinošus dokumentus, lai izvērtētu jautājumu par iesniedzēja veselībai nodarīto kaitējumu, tā apmēru. Cietušais 2023.gada 26. oktobrī iesniedza precizējumus un norādīja, ka vēlas “kompensāciju par dzīvības apdraudējumu”.

Pašvaldība atbildes vēstulē apstiprinājusi, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likumam ceļa uzturēšana ir īpašnieka vai valdītāja pienākums un ir jānodrošina, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī, kā arī ir jāatlīdzina personām zaudējumus, kuri tām radušies šo pienākumu neizpildes gadījumā. Taču vēstulē norādīts, ka pašvaldība “nav saņēmusi informāciju no Valsts policijas ne pirms negadījuma, ne arī pēc negadījuma, ka iesniedzēja iesniegumā minētais iesēdums būtu nozīmīgs un apdraudētu sabiedrības drošību”.

Vietvara arī izklāsta, ka jau 2023.gada 15.jūnijā iesēdums likvidēts un ielas segums sakārtots. Ziņu par Lenču ielas segumā esošu bedri pašvaldība saņēmusi 2023. gada 7. jūnijā plkst. 20.28, tātad pēc darba laika, iedzīvotāju un pašvaldības saziņas un paziņojumu vietnē “Mobilo”. Paš­valdība apsekoja vietu nākamajā dienā. “Ceļa seguma defekti tika apsekoti, konstatēta iesēdusies lietus ūdens notekūdeņu savākšanas gūlija un asfalta seguma iesēdums ap to,” rakstīts pašvaldības atbildē J.Blūmam. Tur arī skaidrots, ka “ielas seguma iesēduma malas nebija asas, ielas posms ir taisns un pārredzams, ielas seguma defekts bija labi redzams un apbraucams, neapdraudot citus satiksmes dalībniekus, satiksmes ierobežojumi netika ieviesti un brīdinājuma zīmes vai šķēršļi uz brauktuves netika uzstādīti”. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem    A klases ielās seguma bojājumi jālikvidē nedēļas laikā. Steigšus tika sākti darbi, kas pabeigti noteiktajā termiņā.

Pašvaldība norāda: “Ņemot vērā augstāk minēto, pašvaldība neuzskata, ka iesniedzēja iesniegumā minētais seguma defekts ir paš­valdības neatļauta darbība un ar šādu darbību (vai bezdarbību) netika aizskartas iesniedzēja nemantiskās tiesības.” Tāpat norādīts, ka jāizvērtē arī paša iesniedzēja atbildība notikušajā, jo transportlīdzekļa vadītāja pienākumi ir darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki. Tāpat, ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc. Vēstules noslēgumā pašvaldība raksta: “Ņemot vērā faktiskos apstākļus un tiesiskos apsvērumus, pašvaldība izsaka nožēlu par notikušo, bet vienlaikus konstatē, ka nav tiesiska pamata apmierināt iesniedzēja prasījumu – pieprasītā nemantiskā kaitējuma atlīdzību, jo nav konstatējama pašvaldības neatļauta darbība.” Vēstuli parakstījusi izpilddirektores vietniece Baiba Eglīte.

J.Blūmu atbilde nav apmierinājusi. Pēc tam viņš vairākkārtīgi ticies ar pašvaldības darbiniekiem klātienē, tomēr vietvaras nostāja nav mainījusies. Bet cietušais ir pārliecināts, ka situācija Lenču ielā bijusi bīstama. J.Blūms “Druvai” uzsvēra – nav aptverams, ka pašvaldība iesēdumu jau iepriekš    nebija apsekojusi un    norobežojusi: “Braucu, biju gandrīz pie krustojuma, tuvojās mašīna. Diena saulaina, asfalts atspīd,    tāpēc nosēdumu nebija iespējams laikus pamanīt. Ja būtu kādi norobežojumi, būtu bedri pamanījis, apbraucis un nebūtu nokritis.”

“Druvai” J. Blūms arī skaidro, ka no lielākas nelaimes viņu pasargājusi ilggadējā mopēda vadītāja pieredze, iepriekš viņš nekad ar mopēdu nebija kritis, pateicoties labai reakcijai, nodarījums veselībai nav vēl lielāks.

Cietušais arī ir neizpratnē, ka policija nav aprakstījusi iesēduma dziļumu, tikai to nofotografējusi. J.Blūms vērtē, ka policijas foto­grāfijā bedres dziļumu nevar novērtēt, bet pats iesēdumu vairs nevarēja fiksēt, jo pēc iznākšanas no slimnīcas problēma bijusi novērsta. “Tāpēc man nav iespēju pierādīt patiesību, man ir sajūta, ka tā ir apglabāta. Bet man ir saasināta taisnīguma izjūta, tāpēc tomēr gribu panākt taisnību. Turklāt pa šo laiku esmu piedzīvojis tik daudz emociju, rūgtumu, dusmas, tas ļoti kaitējis manai mentālajai veselībai,” paskaidro J.Blūms.

Sedz materiālos zaudējumus

“Druva” sazinājās ar Baibu Eglīti, viņa paskaidro: “Šādos gadījumos parasti cietušais policijā reģistrē negadījumu un vēršas pēc materiālās kompensācijas, ko paredz pašvaldības civiltiesiskās apdrošināšanas polise. Ja pašvaldības vainas dēļ ir nodarīti zaudējumi un ir visi dokumenti, kas to pierāda, zaudējumus kompensējam. Bet morālo kompensāciju, lai arī cilvēciski saprotam personu un savā ziņā    jūtamies par vēlu reaģējuši uz ielas seguma defektiem, izmaksāt nevaram. Par morālo kompensāciju var lemt tikai tiesa.”

Izpilddirektores vietniece arī pastāsta: “Pavasaros, kad nereti asfalta sairšana un bedru veidošanās notiek ātrāk, nekā spējam remontēt, gadās, kāds pārsit transportlīdzekļa riepu, sabojā disku, un šos zaudējumus parasti kompensējam. Esam maksājuši arī par auto stiklu bojājumiem, kas radušies, ar zāles pļāvēju pļaujot pašvaldības pārziņā esošo zaļo zonu. Tomēr šajā gadījumā cietušais nevarēja uzrādīt izdevumus apliecinošus dokumentus, kas liecinātu par ar šo negadījumu saistītiem materiāliem zaudējumiem, piemēram, mopēda remontu vai medicīniskiem izdevumiem. Citos gadījumos, kā jau minēju, personas reģistrē negadījumu un iesniedz pašvaldībā attiecīgus apmaksas dokumentus vai autoservisa sagatavotu remontdarbu tāmi.”

J. Blūms avīzei gan norāda, ka arī šajās dienās turpina sazināties ar pašvaldību, tikties ar vadību un darbiniekiem un nav atmetis cerību panākt labvēlīgu lēmumu. Viņš apstiprina, ja    būs nepieciešams, ir gatavs vērsties arī tiesā.

UZZIŅAI

Cēsu novada pašvaldība organizē un veic ielu un ceļu uzturēšanu un periodisku atjaunošanu 1656 km apjomā. No tiem – ielas 266 km un ceļi 1390 km. Pašvaldības autoceļu uzturēšana tiek organizēta dalīti, atbilstoši vēsturisko novadu piederībai – apvienību pārvaldēs. Par Cēsu pilsētas ielu un Vaives pagasta teritorijā esošu autoceļu uzturēšanu ir atbildīga Cēsu novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvalde.
Avots: Cēsu novada pašvaldība

Kā rīkoties?

Ja cilvēks uz pašvaldībai piederošas ielas/ceļa, kurā ir izveidojies bīstams bojājums, kas nav laikus novērsts un norobežots, iekļūst ceļu satiksmes negadījumā, kura dēļ iedzīvotājam nepieciešama medicīniskā palīdzība vai transportlīdzeklis ir bojāts, iedzīvotājs:

• policijā reģistrē negadījumu,
• vēršas pašvaldībā ar Cēsu novada pašvaldībai adresētu iesniegumu pēc materi­ālās kompensācijas, ko paredz pašvaldības civiltiesiskās apdrošināšanas polise.

Iesniegumā norāda ceļa atrašanās vietu, bojājumu aprakstu, apstākļus, pievieno policijas protokolu par reģistrēto negadījumu. Pievieno dokumentus, kas apstiprina izdevumus, piemēram, autoservisa sagatavotu izdevumu tāmi remontam, lai saņemtu materiālo kompensāciju.
Pašvaldība iesniegumu izskata un, iepazīstoties ar notikušā apstākļiem, izvērtē, vai materiālā kompensācija ir izmaksājama.