Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Iedzīvotāji iesaistās

Sarmīte Feldmane
12:22
26.06.2024
93
Vecruki

Cepas rūķu gardumi. Pankūku cepšana ir Alda Mālnieka, Artura Kukula, Valda Jermacāna un Māra Vaišļas ziņā.   

Tas ir vien pieņēmums, ka rūķus var satikt tikai ap Ziemassvētku laiku. To viegli apgāž “Vecpiebalgas rūķi”. Biedrība, kurā cilvēki apvienojušies, lai veiktu labus darbus, svinēja desmit gadu jubileju.

“Vecpiebalgas Rūķu dienu rīkojām otro reizi. Ziemassvētkos rūķi dodas iepriecināt, atbalstīt, bet vasarā lustējas kopā ar citiem. Un domā par Ziemassvētkiem,” saka biedrības vadītāja Linda Tunte un ar gandarījumu atzīst, ka bija sanācis daudz priecīgu cilvēku un par to visiem rūķiem prieks. Kopā svinēt Grišku kalna pakājē sanāca dažādas paaudzes. Ja vajag statistiku, tad – dažādās aktivitātēs iesaistījās ap 300 bērnu, kuri pildīja septiņus uzdevumus. Pa dienu tika izcepts ap tūkstotim pankūku, ar kurām cienājās sanākušie. 20 rūķi un brīvprātīgie palīgi, kā arī astoņi īpašie viesi gādāja, lai ikvienam būtu piepildīta diena, lai atpūstos, gūtu jaunas atziņas. Vairāki rūķi ņēma darbā atvaļinājumu, lai iesaistītos Rūķu dienas rīkošanā.

Palīdzēt tiem, kuri līdzās

““Vecpiebalgas rūķi” zina, ko nozīmē palīdzēt tiem, kam dzīvē nav paveicies, kam klājas grūtāk. Viņi to māca saviem bērniem, un viņi iesaistās. Arī Rūķu dienas viens no mūsu mērķiem bija parādīt bērniem, ka ne vienmēr vajag naudu, lai kādam palīdzētu, iepriecinātu. Var kaut ko uzzīmēt, pats izgatavot,” atgādina Linda.

Jāmācās atvērt sirdi

Biedrības jubilejas svinībās bērni meistardarbnīcās krāsoja Zie­massvētku eglītes rotājumus, kurus bija izgatavojis vecpiebaldzēns Sandris Skaidrais, bet Silvija Mozuļčika un Antra Pētersone no Kaives zemnieku saim­niecības “Bitītes” mācīja gatavot vaska drāniņas, kurās pēc tam var uzglabāt pārtikas produktus. Arī drāniņas būs šī gada rūķu dāvanu maisos. “Vinetas un Allas kārumlādes” konditores rosināja uzzīmēt, kā varētu izdekorēt piparkūkas un cepumus. Tā kā Ziemassvētkos pārsteigumi būs. Un ne mazums.

“Bērni labprāt darbojas meistarklasēs, viņiem patīk kaut ko izgatavot. Pierasts, ka tas, ko esi radījis, ir tavs, nes mājās. Bet to kādam dāvināt sagādā prieku. Skaidrojām bērniem, ka viņiem bija prieks darboties un kādam būs prieks saņemt. Došana otram ir jāizprot,” pārdomās dalās biedrības vadītāja un pastāsta, ka atnākusi mamma ar mazu meitenīti, kura rokās turēja maciņu. Viņa sakrāto naudiņu iebēra ziedojumu kastē. “Tad ir asaras acīs,” bilst Linda.

Vecruki2

Dāvanai Ziemassvētkos. Uzņēmējs Sandris Skaidrais gandarīts, ka bērni izkrāso no koka gatavotos eglīšu rotājumus.

Desmit biedrības darbības gados uzkrāta krietna pieredze, ko nozīmē būt rūķim, kurš grib darīt, lai palīdzētu citiem. Piedzīvoti gan prieka un laimes mirkļi, gan sarūgtinājuma un aizkustinājuma asaras.

“Desmit gados esam sevi pierādījuši, ieguvuši uzticēšanos. Par “Vecpiebalgas rūķiem” zina Lat­vijā, to apliecina mūsu ziedotāji, kuru vidū ir pazīstami uzņēmumi gan Latvijā, gan novadā, arī draugi no dažādām pilsētām, kuri kļūst par atbalstītājiem. Kur vien varu, stāstu par Vecpiebalgu, par rūķiem, ko darām. Ja viens ģimenē kļūst par rūķi, tad pamazām arī pārējie, un viņiem seko draugi. Tā veidojas rūķu saime, domubiedru kopiena,” stāsta L.Tunte un uzsver, ka pēdējos gados aizvien labāka ir sadarbība ar  sociālo dienestu. “Saprotams, dienestam jā­strādā atbilstoši noteikumiem un ne katrreiz formālu iemeslu dēļ var kādam palīdzēt. Tad dod ziņu, palīdzam. Esam taču viena komanda, ne konkurenti, jo mērķis    mums viens – palīdzēt tiem, ka palīdzība vajadzīga,” stāsta biedrības vadītāja. Viņa piebilst, ka pasākumu rīkošanā allaž iesaistās Vecpiebalgas Jauniešu centra jaunieši.

Savējie savējos atbalsta mazāk

“Vecpiebalgas rūķi”, piesaistot atbalstītājus, ziedotājus, palīdz Vecpiebalgas puses pagastu cilvēkiem. “Par to, kam palīdzam, nestāstām. Ne jau lai kaut ko slēptu, bet pasargātu palīdzības saņēmējus no citu ziņkārīgās intereses. Agrāk, nomainot cilvēka vārdu, aprakstīju situāciju, bet vienalga bija tādi, kuri mēģināja izskaitļot, kuram atvesta malka, kurai ģimenei sagādāta veļas mašīna. Dzir­dēti arī pārmetumi, kāpēc ne man, bijis, ka pat pieprasa,” atklāj “Vec­piebalgas rūķu” vadītāja un uzsver, ka pietrūkst uzticēšanās. Un nekur nav pazudusi nenovīdība.

Vecpiebaldzēniete   Kristīne Jer­macāne astoņus gadus ir rūķis. “Tā tas ir, ka savējie savējos atbalsta mazāk. Tādi ir latvieši, skeptiski par savējiem, bet citam atvērsies. Protams, jāsaprot, ka katram sava rocība,” vērtē K.Jer­macāne un piebilst, ka prieks par bērniem, kuri māk dalīties.

LTV raidījuma “4. studija” žurnāliste Inese Supe arī piedalījās Rūķu dienā, viņa ir viena no atbalstītājiem. “Latvijā ir daudz labu cilvēku, kaut šķiet, ka ikdienā cits pret citu esam nejauki, bet, kad kādam nelaime, visi gatavi palīdzēt. Ikdienā nesadzīvojam, bet labdarībā tā nav,” saka I.Supe. Pati iesaistījusies labdarības biedrībā “Palīdzēsim viens otram”,    pastāsta, ka stingri tiek izvērtēts, ko atbalstīt. “Cilvēki palīdz konkrētam cilvēkam, un mums neviena akcija nav bijusi ilgāka par dienu. Līdzdalība, līdzcietība nav sveša. Visaktīvāk iesaistās tie, kuriem pašiem dzīvē bijušas grūtas situācijas un pietrūcis atbalsta. Pārmetumi, kāpēc tieši šie cilvēki saņēmuši palīdzību, ir nepārtraukti,” pastāsta I.Supe un atklāj, ka uz Vecpiebalgu atbraukusi, lai satiktu jaukus cilvēkus, ar bērniem parunātu par drošu internetu un pati pirms gaidāmās operācijas skaistā vietā un interesantā pasākumā kopā ar saviem bērniem pavadītu laiku.

Kāpēc daudzi neatnāca

Rūķu dienā katrs atrada sev ko interesantu. Jaunieši aizrautīgi kopā ar blogeri Piparu jeb Roju Puķi gatavoja burgerus, televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” vadītājs Guntis Bojārs bija sagatavojis atjautīgus uzdevumus bērniem un parunājās ar vecākiem. Vakarā visus gaidīja koncerts ar Miku Dukuru, Andri Baltaci un Aināru Mielavu. Ieeja par ziedojumiem.

“Mūziķi bija atsaucīgi, ziedoja savu laiku, lai mūs iepriecinātu, atbalstītu. Koncerts bija dāvana ikvienam. Diemžēl koncerta apmeklētāju bija pārsteidzoši maz. Tie, kuri atnāca, guva pozitīvas emocijas un kopābūšanas prieku. Tikšanās ar pazīstamajiem dziedātājiem nākamajās dienās bija vecpiebaldzēnu sarunās,” stāsta L.Tunte un atzīst, ka ir vilšanās par mazo atsaucību un interesi.

Feisbuka lapā “Vecpiebalga savējiem” ievietota aptauja, lai noskaidrotu, kāpēc cilvēki pasākumu nav apmeklējuši.    Saņem­tas teju 300    atbildes. Izrādās, 91 aptaujas dalībnieks nav zinājis par Rūķu dienu, citi bijuši citos pasākumos, arī izlaidumā. Te gan var piebilst, ka tie, kuri seko pagasta dzīvei, kurus interesē, kas notiek Vecpiebalgā un apkārtnē, nevarēja nepamanīt, ka būs Rūķu diena.

“Ieguldījām daudz darba un laika, vairāk cilvēku varēja būt ieguvēji,” bilst L.Tunte un uzsver, ka pēc pasākuma rūķi jau izteikuši idejas nākamās vasaras Rūķu dienai.

Vecruki1

Prieks palīdzēt. Straupiete Veronika Ruska un taurenietis Rimants Liepiņš brīvprātīgie Rūķu dienā.

Kur rūķi, tur prieks

Rūķu dienā rūķi cepa pankūkas.“Rūķi vienmēr pankūkas dod bez maksas,” pastāsta pieredzējušākais pankūku cepējs Aldis Mālnieks, Lindas tētis. ““Dobe­les dzirnavnieks ” iedeva pankūku miltus, atlika iejaukt mīklu un cept,” teic vecpiebaldzēns un piebilst, ka pankūkas ir katrā rūķu saiešanā, arī Ziemassvētkos. Pankū­ku cepējs Arturs Kukuls ir no Jumurdas, stāvēt pie pannas ir izraušanās no ikdienas. Inga Leite    ir rīdziniece. “Pazīstu dažus rūķus, esam draugi, kāpēc gan neatbraukt pie draugiem. Esmu strādājusi Gērnsijā, Lielbritānijā, un tur labdarība ir pašsaprotama, savējie jāatbalsta,” saka Inga.

Vecpiebaldzēniete Kristīne Jermacāne rūķu darīšanās iesaistījusi visu ģimeni. “Esam domubiedri. Ziemassvētkos nav tikai prieks, pēc ciemošanās kādā ģimenē ir arī raudāts, jo nevari būt vienaldzīgs. Ir rūķi, kuri kādu gadu ietur pauzi, tad atgriežas. Rūķis ziedo savu laiku, kuru atņem ģimenei, viņš palīdz citiem un saņem gandarījumu. Vis­lielākais prieks, ka ģimenes tiek ārā no grūtās situācijas un pēc tam sniedz atbalstu citiem,” saka K.Jermacāne, bet L.Tunte piebilst, ka ir patīkami darīt labu kopā ar mammu un tēti, bez kuru atbalsta neiztikt.   

Rūķu dienas brīvprātīgo – straupietes Veronikas Ruskas un taurenieša Rimanta Liepiņa – atbilde, kā viņi ir te, ir vienkārša – ja var, tad iesaistās un palīdz.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Aaktualizējam. Vardarbība skolās

10:39
09.07.2024
28

Sabiedrība aizvien biežāk un satrauktāk runā par vardarbību skolās. Izglītības kvalitātes valsts dienesta sadarbībā ar Edurio veiktā 2021./2022. mācību gada aptauja liecina, ka 25% skolēnu pret sevi jutuši fizisku vardarbību, 37% emocionālu. Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte pērn, apkopojot datus no 127 skolām Latvijā, secinājusi, ka 40,2% skolēnu vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā ir saskārušies […]

Aktualizējam. Kapsētu digitalizācija

14:49
05.07.2024
65

Latvijā sācies Kapu svētku laiks. Pirms brīvdabas dievkalpojuma ikviens steidz sakopt tuvinieku atdusas vietas. Tādās darbīgās pirmssvētku dienās vai ik kapsētā redzams kāds, kurš klīst pa vienu taciņu, tad uz otru, pēta kokus, mēģinot orientēties un atrast kāda tuvinieka kapavietu. Padomu var dot kapsētas pārzinis, protams, ja ir gadiem uzkrātas kapu grāmatas. Bet tādas ir […]

Pašvaldība ierobežo latvāņus

09:22
02.07.2024
33

Vai tā pļava, vai ziedoša ceļmala un klusa mežmala, daudzviet jau pa gabalu redzamas lielas, baltas ziedu galvas. Zied latvāņi. Cits sniedzas pat pāris metru augumā. No attāluma varens, karstā dienā jūtama saldenā smarža. Indīgs, invazīvs, un Ministru kabineta pieņemtie    “Invazīvās augu sugas – Sosnovska latvānis – izplatības ierobežošanas noteikumi” paredz šī auga iznīcināšanas […]

Senie mūri jāsaglabā

12:17
28.06.2024
38

Ziemeļu tornis cauri gadsimtiem Katrs, kurš bijis Cēsu Pils parkā vai muzejā vai kaut redzējis pastkartes par Cēsīm, nevar nepamanīt pils Ziemeļu torni. Tāds tas, pa gabalu nemainīgs, bijis acu priekšā. Ziemeļu torņa vēstures stāsts ir vairākus gadsimtus garš. “Zināms, ka Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Ple­tenberga laikā pils nocietinājumi papildināti ar trim aizsardzības torņiem. Tie […]

NVO atbalsts jauniešiem

12:07
28.06.2024
75

“Jaunieši ir enerģiskākā, uzņēmīgākā un zinātkārākā sabiedrības daļa, kas nereti savu enerģiju un potenciālu izmanto nelietderīgās vai pat veselībai un sabiedrībai bīstamās nodarbēs.  Līdz ar to jaunieši ir arī trauslākā un visneaizsargātākā sabiedrības daļa, kas var tikt pakļauta dažādiem sociāli ekonomiskiem riskiem, piemēram, bezdarbam, grūtībām, izveidojot savu ģimeni u.tml. Darbs ar jaunatni ietekmē visas sabiedrības labklājību un […]

Sociālais darbs. Bērnu aizsardzība

12:12
26.06.2024
35

Bērnu tiesību aizsardzības likumā iekļauta jauna definīcija bērnu seksuālai izmantošanai. Jaunajā definējumā tās ir jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu, arī bez kontakta ar ķermeni, nolūkā sniegt vai gūt seksuālu stimulāciju vai seksuālu apmierinājumu, vai citādu labumu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kurš sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās. […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi