Iedzīvotāji iesaistās

Tas ir vien pieņēmums, ka rūķus var satikt tikai ap Ziemassvētku laiku. To viegli apgāž “Vecpiebalgas rūķi”. Biedrība, kurā cilvēki apvienojušies, lai veiktu labus darbus, svinēja desmit gadu jubileju.

“Vecpiebalgas Rūķu dienu rīkojām otro reizi. Ziemassvētkos rūķi dodas iepriecināt, atbalstīt, bet vasarā lustējas kopā ar citiem. Un domā par Ziemassvētkiem,” saka biedrības vadītāja Linda Tunte un ar gandarījumu atzīst, ka bija sanācis daudz priecīgu cilvēku un par to visiem rūķiem prieks. Kopā svinēt Grišku kalna pakājē sanāca dažādas paaudzes. Ja vajag statistiku, tad – dažādās aktivitātēs iesaistījās ap 300 bērnu, kuri pildīja septiņus uzdevumus. Pa dienu tika izcepts ap tūkstotim pankūku, ar kurām cienājās sanākušie. 20 rūķi un brīvprātīgie palīgi, kā arī astoņi īpašie viesi gādāja, lai ikvienam būtu piepildīta diena, lai atpūstos, gūtu jaunas atziņas. Vairāki rūķi ņēma darbā atvaļinājumu, lai iesaistītos Rūķu dienas rīkošanā.

Palīdzēt tiem, kuri līdzās

““Vecpiebalgas rūķi” zina, ko nozīmē palīdzēt tiem, kam dzīvē nav paveicies, kam klājas grūtāk. Viņi to māca saviem bērniem, un viņi iesaistās. Arī Rūķu dienas viens no mūsu mērķiem bija parādīt bērniem, ka ne vienmēr vajag naudu, lai kādam palīdzētu, iepriecinātu. Var kaut ko uzzīmēt, pats izgatavot,” atgādina Linda.

Jāmācās atvērt sirdi

Biedrības jubilejas svinībās bērni meistardarbnīcās krāsoja Zie­massvētku eglītes rotājumus, kurus bija izgatavojis vecpiebaldzēns Sandris Skaidrais, bet Silvija Mozuļčika un Antra Pētersone no Kaives zemnieku saim­niecības “Bitītes” mācīja gatavot vaska drāniņas, kurās pēc tam var uzglabāt pārtikas produktus. Arī drāniņas būs šī gada rūķu dāvanu maisos. “Vinetas un Allas kārumlādes” konditores rosināja uzzīmēt, kā varētu izdekorēt piparkūkas un cepumus. Tā kā Ziemassvētkos pārsteigumi būs. Un ne mazums.

“Bērni labprāt darbojas meistarklasēs, viņiem patīk kaut ko izgatavot. Pierasts, ka tas, ko esi radījis, ir tavs, nes mājās. Bet to kādam dāvināt sagādā prieku. Skaidrojām bērniem, ka viņiem bija prieks darboties un kādam būs prieks saņemt. Došana otram ir jāizprot,” pārdomās dalās biedrības vadītāja un pastāsta, ka atnākusi mamma ar mazu meitenīti, kura rokās turēja maciņu. Viņa sakrāto naudiņu iebēra ziedojumu kastē. “Tad ir asaras acīs,” bilst Linda.

Dāvanai Ziemassvētkos. Uzņēmējs Sandris Skaidrais gandarīts, ka bērni izkrāso no koka gatavotos eglīšu rotājumus.

Desmit biedrības darbības gados uzkrāta krietna pieredze, ko nozīmē būt rūķim, kurš grib darīt, lai palīdzētu citiem. Piedzīvoti gan prieka un laimes mirkļi, gan sarūgtinājuma un aizkustinājuma asaras.

“Desmit gados esam sevi pierādījuši, ieguvuši uzticēšanos. Par “Vecpiebalgas rūķiem” zina Lat­vijā, to apliecina mūsu ziedotāji, kuru vidū ir pazīstami uzņēmumi gan Latvijā, gan novadā, arī draugi no dažādām pilsētām, kuri kļūst par atbalstītājiem. Kur vien varu, stāstu par Vecpiebalgu, par rūķiem, ko darām. Ja viens ģimenē kļūst par rūķi, tad pamazām arī pārējie, un viņiem seko draugi. Tā veidojas rūķu saime, domubiedru kopiena,” stāsta L.Tunte un uzsver, ka pēdējos gados aizvien labāka ir sadarbība ar  sociālo dienestu. “Saprotams, dienestam jā­strādā atbilstoši noteikumiem un ne katrreiz formālu iemeslu dēļ var kādam palīdzēt. Tad dod ziņu, palīdzam. Esam taču viena komanda, ne konkurenti, jo mērķis    mums viens – palīdzēt tiem, ka palīdzība vajadzīga,” stāsta biedrības vadītāja. Viņa piebilst, ka pasākumu rīkošanā allaž iesaistās Vecpiebalgas Jauniešu centra jaunieši.

Savējie savējos atbalsta mazāk

“Vecpiebalgas rūķi”, piesaistot atbalstītājus, ziedotājus, palīdz Vecpiebalgas puses pagastu cilvēkiem. “Par to, kam palīdzam, nestāstām. Ne jau lai kaut ko slēptu, bet pasargātu palīdzības saņēmējus no citu ziņkārīgās intereses. Agrāk, nomainot cilvēka vārdu, aprakstīju situāciju, bet vienalga bija tādi, kuri mēģināja izskaitļot, kuram atvesta malka, kurai ģimenei sagādāta veļas mašīna. Dzir­dēti arī pārmetumi, kāpēc ne man, bijis, ka pat pieprasa,” atklāj “Vec­piebalgas rūķu” vadītāja un uzsver, ka pietrūkst uzticēšanās. Un nekur nav pazudusi nenovīdība.

Vecpiebaldzēniete   Kristīne Jer­macāne astoņus gadus ir rūķis. “Tā tas ir, ka savējie savējos atbalsta mazāk. Tādi ir latvieši, skeptiski par savējiem, bet citam atvērsies. Protams, jāsaprot, ka katram sava rocība,” vērtē K.Jer­macāne un piebilst, ka prieks par bērniem, kuri māk dalīties.

LTV raidījuma “4. studija” žurnāliste Inese Supe arī piedalījās Rūķu dienā, viņa ir viena no atbalstītājiem. “Latvijā ir daudz labu cilvēku, kaut šķiet, ka ikdienā cits pret citu esam nejauki, bet, kad kādam nelaime, visi gatavi palīdzēt. Ikdienā nesadzīvojam, bet labdarībā tā nav,” saka I.Supe. Pati iesaistījusies labdarības biedrībā “Palīdzēsim viens otram”,    pastāsta, ka stingri tiek izvērtēts, ko atbalstīt. “Cilvēki palīdz konkrētam cilvēkam, un mums neviena akcija nav bijusi ilgāka par dienu. Līdzdalība, līdzcietība nav sveša. Visaktīvāk iesaistās tie, kuriem pašiem dzīvē bijušas grūtas situācijas un pietrūcis atbalsta. Pārmetumi, kāpēc tieši šie cilvēki saņēmuši palīdzību, ir nepārtraukti,” pastāsta I.Supe un atklāj, ka uz Vecpiebalgu atbraukusi, lai satiktu jaukus cilvēkus, ar bērniem parunātu par drošu internetu un pati pirms gaidāmās operācijas skaistā vietā un interesantā pasākumā kopā ar saviem bērniem pavadītu laiku.

Kāpēc daudzi neatnāca

Rūķu dienā katrs atrada sev ko interesantu. Jaunieši aizrautīgi kopā ar blogeri Piparu jeb Roju Puķi gatavoja burgerus, televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” vadītājs Guntis Bojārs bija sagatavojis atjautīgus uzdevumus bērniem un parunājās ar vecākiem. Vakarā visus gaidīja koncerts ar Miku Dukuru, Andri Baltaci un Aināru Mielavu. Ieeja par ziedojumiem.

“Mūziķi bija atsaucīgi, ziedoja savu laiku, lai mūs iepriecinātu, atbalstītu. Koncerts bija dāvana ikvienam. Diemžēl koncerta apmeklētāju bija pārsteidzoši maz. Tie, kuri atnāca, guva pozitīvas emocijas un kopābūšanas prieku. Tikšanās ar pazīstamajiem dziedātājiem nākamajās dienās bija vecpiebaldzēnu sarunās,” stāsta L.Tunte un atzīst, ka ir vilšanās par mazo atsaucību un interesi.

Feisbuka lapā “Vecpiebalga savējiem” ievietota aptauja, lai noskaidrotu, kāpēc cilvēki pasākumu nav apmeklējuši.    Saņem­tas teju 300    atbildes. Izrādās, 91 aptaujas dalībnieks nav zinājis par Rūķu dienu, citi bijuši citos pasākumos, arī izlaidumā. Te gan var piebilst, ka tie, kuri seko pagasta dzīvei, kurus interesē, kas notiek Vecpiebalgā un apkārtnē, nevarēja nepamanīt, ka būs Rūķu diena.
 

“Ieguldījām daudz darba un laika, vairāk cilvēku varēja būt ieguvēji,” bilst L.Tunte un uzsver, ka pēc pasākuma rūķi jau izteikuši idejas nākamās vasaras Rūķu dienai.

Prieks palīdzēt. Straupiete Veronika Ruska un taurenietis Rimants Liepiņš brīvprātīgie Rūķu dienā.

Kur rūķi, tur prieks

Rūķu dienā rūķi cepa pankūkas.“Rūķi vienmēr pankūkas dod bez maksas,” pastāsta pieredzējušākais pankūku cepējs Aldis Mālnieks, Lindas tētis. ““Dobe­les dzirnavnieks ” iedeva pankūku miltus, atlika iejaukt mīklu un cept,” teic vecpiebaldzēns un piebilst, ka pankūkas ir katrā rūķu saiešanā, arī Ziemassvētkos. Pankū­ku cepējs Arturs Kukuls ir no Jumurdas, stāvēt pie pannas ir izraušanās no ikdienas. Inga Leite    ir rīdziniece. “Pazīstu dažus rūķus, esam draugi, kāpēc gan neatbraukt pie draugiem. Esmu strādājusi Gērnsijā, Lielbritānijā, un tur labdarība ir pašsaprotama, savējie jāatbalsta,” saka Inga.

Vecpiebaldzēniete Kristīne Jermacāne rūķu darīšanās iesaistījusi visu ģimeni. “Esam domubiedri. Ziemassvētkos nav tikai prieks, pēc ciemošanās kādā ģimenē ir arī raudāts, jo nevari būt vienaldzīgs. Ir rūķi, kuri kādu gadu ietur pauzi, tad atgriežas. Rūķis ziedo savu laiku, kuru atņem ģimenei, viņš palīdz citiem un saņem gandarījumu. Vis­lielākais prieks, ka ģimenes tiek ārā no grūtās situācijas un pēc tam sniedz atbalstu citiem,” saka K.Jermacāne, bet L.Tunte piebilst, ka ir patīkami darīt labu kopā ar mammu un tēti, bez kuru atbalsta neiztikt.   

Rūķu dienas brīvprātīgo – straupietes Veronikas Ruskas un taurenieša Rimanta Liepiņa – atbilde, kā viņi ir te, ir vienkārša – ja var, tad iesaistās un palīdz.